WEALTH

Naudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā

“Neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, tomēr lielāku summu ilgstoša glabāšana mājās nozīmē, ka nauda ar katru gadu kļūst mazāk vērtīga,” norāda bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

No katra simta pazūd aptuveni trīs eiro

Dati liecina, ka uz 2025. gada beigām Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā bija uzkrājuši vairāk nekā 1,8 miljardus eiro, kas ir gandrīz 9,5 % no kopējiem iedzīvotāju finanšu aktīviem.

Cilvēki, īpaši seniori, bieži pārvērtē lielāku summu glabāšanas nozīmi. Latvijas iedzīvotāji ik gadu zaudē aptuveni 3–4 % no savu uzkrājumu pirktspējas tikai tāpēc vien, ka nauda gadiem paliek mājās, nevis pati pelna procentus. Piemēram, 10 tūkstoši eiro, kas glabāti mājās, inflācijas dēļ gadā zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas.

Skaidrai naudai joprojām ir sava vieta iedzīvotāju ikdienā, un digitālo maksājumu izplatība to nemazina tik strauji, kā varētu šķist. Tas ir saprotami un pat pamatoti īstermiņa vajadzībām un ārkārtas situācijām. Taču kā ilgtermiņa uzkrājumu instruments skaidra nauda nav laba izvēle.

Cik daudz skaidras naudas tu glabā mājās?

Vienas nedēļas pamatvajadzībām

Saprātīgs orientieris skaidrai naudai mājās ir summa, kas segtu vienas nedēļas pamatvajadzības. Piemēram, kad īslaicīgi nav pieejami elektroniskie maksājumi elektroapgādes vai sakaru traucējumu laikā vai ārkārtas situācijās vajag ātri iegādāties pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus. Šo rezervi vēlams turēt nelielās nominālvērtībās, piemēram, 5, 10 vai 20 eiro banknotēs.

Piemēram, ja ģimene nedēļā pārtikai, transportam un pirmās nepieciešamības precēm tērē ap 150–200 eiro, aptuveni šāda summa nelielās banknotēs var kalpot kā praktiska skaidras naudas rezerve. Viss, kas būtiski pārsniedz šo apmēru, jau ir zaudēts ienesīgums.

Drošības spilvens trīs mēnešu izdevumu apmērā

Plašākai finanšu drošībai, kas noder arī negaidītās privātās dzīves situācijās, ieteicams izveidot uzkrājumu vismaz trīs līdz sešu mēnešu obligāto izdevumu apmērā. Daļu līdzekļu var turēt viegli pieejamā kontā, krājkontā vai digitālajā krājkasē, savukārt ilgtermiņa mērķiem paredzēto naudu ieteicams ieguldīt risinājumos, kas palīdz ne tikai saglabāt, bet arī palielināt kapitālu.

Kad drošības spilvena pirmā daļa ir viegli pieejama, pārējai naudai vērts meklēt risinājumus, kuros tā nezaudē vērtību tik strauji. Tie ne vienmēr nozīmē sarežģītus vai riskantus lēmumus – piemēram, nelielus uzkrājumus var veidot arī krājkasē, kurai ir noteikta gada procentu likme.

Ja drošības rezerve jau ir izveidota, var domāt arī par ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Vērtīgs instruments ir pensiju 3. līmenis, kas papildus dod arī nodokļu atvieglojumus. Piemēram, ja gada laikā pensiju 3. līmenī iemaksāti 500 eiro, gada ienākumu deklarācijā iespējams atgūt līdz 127,50 eiro. Arī dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu fondos sniedz nodokļu priekšrocības un palīdz veidot ilgtermiņa uzkrājumu.

Inflācija nekur nepazudīs

Latvijas iedzīvotāju finanšu uzkrāšanas kultūrā pēdējo dažu gadu laikā ir vērojami pakāpeniski uzlabojumi. Tomēr, jo ilgāk tiek atlikts lēmums par ieguldījumiem, jo vairāk iedzīvotāji zaudē no savas nākotnes naudas. Ekonomiskā situācija mainās nepārtraukti, un inflācijas riski pēdējā laikā drīzāk pieaug, nevis mazinās. Tāpēc svarīgākais nav jautājums par to, cik droši naudu glabāt mājās, bet gan par to, kā panākt, lai tā saglabātu un vairotu savu vērtību arī nākotnē.

Pārskati, cik daudz skaidras naudas šobrīd glabā mājās: atstāj tik, cik nepieciešams nedēļas pamatvajadzībām, bet pārējo apsver iespēju novirzīt uz risinājumiem, kas palīdz naudai saglabāt vērtību un pakāpeniski augt.