LIFESTYLE

Video: Zināšanas negarantē uzvedības maiņu

Latvieši ir krājēji vai tērētāji?

Statistika rāda, ka latvieši krāj mazāk nekā lietuvieši un igauņi, turklāt aptuveni par trešdaļu mazāk nekā Eiropas Savienības vidējais iedzīvotājs.

“Sociālajā antropoloģijā mēs neskatāmies uz naudu atrauti no pārējās dzīves. Nauda ir cieši saistīta ar uzticību valstij, priekšstatiem par drošību nākotnē un sociālajām attiecībām. Tās ir daudzas nianses, kas ietekmē cilvēku rīcību attiecībā uz naudu,” skaidro M. Daugulis.

Viens no lielākajiem mītiem ir uzskats, ka pietiek cilvēkiem iedot zināšanas, un viņi automātiski mainīs savu uzvedību. Dzīvē tā parasti nenotiek. Tomēr kopumā var novērot, ka sabiedrība aizvien vairāk sāk veidot uzkrājumus.

Uzkrājums kā sasniegums

Ir dzīves posmi, kuros cilvēkiem gribas vairāk tērēt, jo tas rada dzīvības un vitalitātes sajūtu. Savukārt vēlāk dzīvē uzkrāšana var kļūt par pierādījumu tam, ka aiz tevis kaut kas paliek. Daļa cilvēku šādi apliecina sev vai apkārtējiem, ka dzīvē kaut kas ir sasniegts.

“Īpaši izteikti tas novērojams senioru vidū. Naudas piederība mūsu kultūrā bieži tiek uztverta kā dzīves efektivitātes apliecinājums,” norāda M. Daugulis.

Skaidrai naudai vēl aizvien ir nozīme

Skaidra nauda rada sajūtu, ka tā ir pieejamāka. Līdzīgi kā lasīt grāmatu uz papīra un planšetē nav viens un tas pats, arī skaidra nauda liek citādi uztvert tēriņus. Kad redzi un fiziski atdod banknoti, tu daudz skaidrāk sajūti naudas vērtību.

Digitālajā pasaulē ir viegli aizmirst par abonementiem un mazajiem regulārajiem maksājumiem. Skaidra nauda šo problēmu mazina, jo katrs iztērētais eiro ir redzams.

Vienlaikus daļai cilvēku digitālā nauda asociējas arī ar uzraudzību. Turklāt ģeopolitiskās nedrošības periodos pieaug vēlme turēt līdzekļus skaidrā naudā. To zināmā mērā iesaka arī valsts iestādes, gatavojoties ārkārtas situācijām.

Kāpēc daļai cilvēku ir tik grūti krāt

Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem bieži vien objektīvi nav iespējams veidot būtiskus uzkrājumus. Redzama skaidra sakarība: jo lielāki ienākumi, jo vairāk cilvēks spēj uzkrāt.

Problēma rodas brīdī, kad visus uzrunā vienādi un moralizē. Regulāri atgādinot visiem, ka uzkrāt ir pareizi, cilvēkiem, kas objektīvi nespēj uzkrāt, rodas vainas sajūta un vēlme vispār atteikties no šīs idejas.

Turklāt finanses nav vienīgā joma, kur ir sabiedrības spiediens kļūt labākam. Tev ir jākrāj, jāattīsta sevi, jābūt sportiskam, jāvelta laiks bērniem, jāsasniedz rezultāti darbā. Tas rada milzīgu spriedzi.

Pieejai krāšanai vajadzētu būt personalizētai. Vienam tas būs viens eiro mēnesī, citam pieci eiro ceturksnī. Svarīgākais ir sajust progresu un atrast sev piemērotu pieeju.

“Antropoloģijā ļoti svarīgi ir rituāli. Ja gribi ieviest jaunu ieradumu, vislabāk to piesaistīt kādam jau esošam ieradumam. Piemēram, ja katru mēnesi vienā dienā maksā rēķinus, tajā pašā dienā vari veikt arī iemaksu uzkrājumā,” 

iesaka M. Daugulis.

Vairāk par sociālo grupu ietekmi uz finanšu paradumiem un citiem antropoloģijas aspektiem uzzini, noskatoties video.