WEALTH

Kā veidojas tava pensija, un kā to ietekmēt jau šodien

No kā sastāv tava vecuma pensija?

Latvijā vecuma pensiju veido trīs līmeņi. Pensiju 1. līmenis ir valsts pensiju sistēmas pamats, ko veido šī brīža sociālās iemaksas. Savukārt pensiju 2. līmenī daļa no sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, lai palīdzētu veidot papildu uzkrājumu nākotnei. Daudzi cilvēki izvēlas veidot arī brīvprātīgos uzkrājumus pensiju 3. līmenī.

Tāpēc pensijas apmēru ietekmē ne tikai darba stāžs, bet arī ienākumu apmērs, no kura maksātas sociālās iemaksas, kā arī tas, kā uzkrātie līdzekļi tikuši ieguldīti.

Kā tiek aprēķināta vecuma pensija?

Vienkāršoti skaidrojot, vecuma pensiju aprēķina, uzkrāto pensijas kapitālu dalot ar paredzamo pensijas izmaksas periodu. Tas nozīmē, ka vecuma pensijas apmēru visvairāk ietekmē darba mūža laikā veiktās sociālās iemaksas un nostrādāto gadu skaits. Lai gan faktiskajā pensijas aprēķinā tiek ņemti vērā arī citi faktori, pamatprincips ir vienkāršs: jo lielāks uzkrātais pensijas kapitāls, jo lielāka būs pensija.

Piemēram, cilvēkam, kurš pensionēšanās brīdī uzkrājis 120 000 eiro pensijas kapitālu, pensija būs lielāka nekā cilvēkam ar 80 000 eiro uzkrājumu.

Kāpēc darba stāžs ir tik nozīmīgs?

Latvijā tiesības uz vecuma pensiju rodas, ja ir sasniegts pensionēšanās vecums un uzkrāti vismaz 20 apdrošināšanas stāža gadi. Ja darba stāžs nav pietiekams, var nebūt tiesību saņemt vecuma pensiju. Šādās situācijās sociālo aizsardzību nodrošina valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, nevis vecuma pensija.

Darba stāža nozīme nebeidzas tikai ar tiesībām saņemt pensiju. Ilgāks darba stāžs parasti nozīmē lielāku uzkrāto pensijas kapitālu un līdz ar to – lielāku pensiju. Tomēr diviem cilvēkiem ar vienādu darba stāžu pensijas var būt atšķirīgas, ja viņu oficiālie ienākumi darba mūža laikā bijuši dažādi.

Apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai tos periodus, kuros ienākumi ir oficiāli deklarēti un par tiem veiktas sociālās iemaksas. Tāpēc laiks, kad alga saņemta neoficiāli vai bez sociālajām iemaksām, pensijas aprēķinā neatspoguļosies.

Svarīgs ir arī pensionēšanās brīdis. Turpinot strādāt ilgāk, pieaug gan darba stāžs, gan uzkrātais kapitāls. Turklāt uzkrājums būs jāizmaksā īsākā periodā, kas var pozitīvi ietekmēt pensijas apmēru.

Ko spēj paveikt atbilstošs pensiju 2. līmeņa plāns?

Kad pamats ir sakārtots un sociālās iemaksas tiek veiktas regulāri, liela nozīme ir arī tam, kā tiek ieguldīts tavs pensiju 2. līmeņa kapitāls.

Viens no faktoriem, ko iespējams ietekmēt pašam, ir izvēlētais pensiju plāns. Tā sniegums ilgtermiņā var ievērojami palielināt uzkrājumu. Pat cilvēkiem ar vienādu algu un vienādām iemaksām uzkrājuma apmērs pensionēšanās brīdī var manāmi atšķirties, ja viņu līdzekļi ieguldīti plānos ar atšķirīgiem ilgtermiņa rezultātiem.

Tāpēc ir vērts regulāri pārskatīt savu pensiju 2. līmeņa plānu un pārliecināties, ka tas atbilst tavam vecumam, riska tolerancei un ilgtermiņa mērķiem. Izvērtē plāna ieguldījumu stratēģiju, akciju īpatsvaru, pārvaldīšanas izmaksas un rezultātus ilgākā termiņā.

Kā darbs ārzemēs ietekmē pensiju?

Mūsdienās daudzi Latvijas iedzīvotāji daļu darba mūža pavada ārvalstīs. Labā ziņa ir tā, ka šie gadi ne vienmēr tiek zaudēti kopējā darba stāžā.

Ja esi strādājis kādā Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē, kā arī valstīs, ar kurām Latvijai noslēgti sociālās drošības līgumi, ārvalstīs uzkrātais apdrošināšanas stāžs var tikt ņemts vērā, nosakot tiesības uz pensiju.

Parasti katra valsts aprēķina un izmaksā savu pensijas daļu par tajā nostrādāto periodu. Piemēram, ja esi 15 gadus strādājis Latvijā un 15 gadus Vācijā, sasniedzot pensionēšanās vecumu, vari saņemt pensiju par atbilstošā valstī nostrādāto periodu gan no Latvijas, gan no Vācijas.

Savukārt pensiju 2. līmeņa uzkrājums saglabājas neatkarīgi no tā, vai dzīvo Latvijā vai ārzemēs. Dzīvesvietas maiņa neietekmē jau uzkrāto kapitālu.

Ko maina pensiju indeksācija?

Pensijas apmērs nav nemainīgs. Katru gadu 1. oktobrī Latvijā notiek pensiju indeksācija, kuras mērķis ir palīdzēt saglabāt pensijas pirktspēju un mazināt inflācijas ietekmi.

Vienkāršākos vārdos – indeksācija nozīmē pensijas pārskatīšanu un palielināšanu, ņemot vērā cenu izmaiņas un ekonomikas attīstību. Tas palīdz nodrošināt, ka pensijas vērtība laika gaitā būtiski nesamazinās.

Darba stāžam ir nozīme arī pensijas pieaugumā pēc tās piešķiršanas. Veicot ikgadējo pensiju indeksāciju, senioriem ar lielāku apdrošināšanas stāžu tiek piemēroti augstāki indeksācijas koeficienti, tādēļ viņu pensijas parasti pieaug straujāk. Tas nozīmē, ka ilgstošs darbs un sociālo iemaksu veikšana ietekmē ne tikai sākotnējo pensijas apmēru, bet arī tās pieaugumu pensijas saņemšanas laikā.

Kā uzzināt savu pensijas uzkrājumu?

Lai nebūtu jāmin, cik liela pensija tevi sagaida nākotnē, ir vērts vismaz reizi gadā pārbaudīt savu pensijas uzkrājumu. To var izdarīt portālā Latvija.gov.lv.

Meklētājā ieraksti "Pensijas vecums un uzkrājums". Šajā sadaļā vari apskatīt informāciju par savu 1. un 2. pensiju līmeņa kapitālu, darba stāžu un citiem ar pensiju saistītiem datiem.

Regulāra šo datu pārbaude palīdz pārliecināties, ka sociālās iemaksas tiek veiktas korekti, kā arī ļauj laikus izvērtēt, vai tavs pensiju 2. līmeņa plāns joprojām atbilst tavām vajadzībām.

Ja vēlies ātri noskaidrot iespējamo pensijas apmēru nākotnē, vari izmantot pensiju kalkulatoru. Tas palīdz novērtēt potenciālo pensiju un saprast, vai būtu vērts veidot papildu uzkrājumus.

Jo agrāk sāksi interesēties par savu pensiju, jo vairāk iespēju būs nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas, piemēram, izvēlēties piemērotāku pensiju 2. līmeņa plānu vai sākt veidot papildu uzkrājumus pensiju 3. līmenī.

Tava nākotnes pensija neveidojas dienā, kad dodies pensijā. Tā veidojas visa darba mūža garumā, un lēmumi, ko pieņem šodien, var būtiski ietekmēt tavu finansiālo drošību nākotnē.