https://www.citadele.lv/lv/support/security

Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu

Mēs mājaslapā izmantojam savas un trešo pušu sīkdatnes. Nepieciešamajām sīkdatnēm, ar kuru palīdzību rūpējamies par mājaslapas darbību un drošību, mums nav vajadzīga tava piekrišana. Statistikas, analītisko un mārketinga sīkdatņu izmantošanai mums ir nepieciešama tava piekrišana, lai nodrošinātu tev ērtāku mājaslapas un tiešsaistes pakalpojumu lietošanu un piedāvātu tev interesējošu saturu un pakalpojumus, ņemot vērā tavus paradumus. Tu vari sniegt mums savu piekrišanu šo sīkdatņu izmantošanai, nospiežot “Piekrītu”, kā arī jebkurā brīdī atcelt vai pielāgot to, lietojot saiti Sīkdatņu iestatījumi. Uzzini vairāk Sīkdatņu lietošanas noteikumos.

https://www.citadele.lv/lv/support/security

Finanšu drošībai

Krāpniecība ir darbība, kad cilvēki vai organizācijas apzināti izmanto negodīgus veidus, lai gūtu materiālu labumu un ļaunprātīgi izmantotu personas datus. Šādas darbības var ietvert nepatiesas informācijas sniegšanu, identitātes zādzību, finanšu manipulācijas vai viltotu produktu vai pakalpojumu pārdošanu.

Tā kā krāpniecības gadījumu skaits palielinās, aicinām iepazīties ar izplatītākajiem krāpniecības veidiem Latvijā un padomiem, kā parūpēties gan par savu, gan par biznesa finanšu drošību.

photo

Privātpersonām

Internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datu izkrāpšana (pikšķerēšana)

Pikšķerēšana ir krāpniecības metode, kur ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, e-pastiem, īsziņām, telefona zvaniem, vai, manipulējot ar interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing) meklēšanas rezultātiem, tiek panākts, ka klients ievada savus personīgos internetbankas vai maksājumu karšu datus krāpnieku izveidotās vietnēs vai nosauc tos telefonsarunas laikā. Iegūtos datus krāpnieki izmanto, lai veiktu pirkumus, vai naudas pārskaitījumus no bankas konta.

Krāpnieki izveido internetbankas mājaslapas vai interneta veikala dublikātus, kas parasti izskatās ļoti līdzīgi oriģinālajiem. Pēc tam šīs saites uz viltotajām tīmekļa vietnēm tiek izplatītas, izmantojot e-pastus, īsziņas vai arī interneta meklētājprogrammu meklēšanas rezultātus. E-pasti un īsziņas parasti tiek sūtīti it kā bankas vārdā, aicinot klikšķināt uz saites, lai, piemēram, apskatītu svarīgu ziņojumu, bloķētu izejošo maksājumu, vai nomainītu bankas pieejas datus.

Ir gadījumi, kad krāpnieks ievieto reklāmu interneta meklētājprogrammā (piemēram, Google vai Bing) tā, lai tā parādītos kā pirmā meklēšanas rezultātā. Cilvēks reklāmā noklikšķina uz viltotās tīmekļa vietnes un tiek novirzīts uz pikšķerēšanas vietni, kas izskatās identiska oriģinālajai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnei.

Krāpnieki uzdodas arī par valsts iestādēm, uzņēmumiem vai portāliem, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), "Latvijas Pastu" vai tieslietu portālu elieta.lv. Saņemot viltus īsziņu vai e-pastu, saņēmējs tiek aicināts klikšķināt uz īsziņā vai e-pastā atsūtīto saiti, lai saņemtu pārmaksātos nodokļus, atmuitotu pasta sūtījumu vai aplūkotu tiesvedībai pievienotus dokumentus. Noklikšķinot uz saites, persona tiek novirzīta uz pikšķerēšanas vietni, kur ievada savus internetbankas pieejas datus, kas tiek izmantoti finanšu līdzekļu izkrāpšanai, dažādu aizdevumu ņemšanai, kā arī preču iegādei nomaksā. 

Tāpat krāpnieki iegūst arī nepieciešamos datus Google Pay un Apple Pay maksāšanas veida aktivizēšanai. Viltvārži, uzdodoties par zināmu valsts iestādi, uzņēmumu vai portālu, aicina klikšķināt uz saiti, lai, piemēram, saņemtu nepiegādātu sūtījumu. Atverot viltoto saiti, redzami lauki, kur jāievada karšu dati un Google Pay vai Apple Pay aktivizācijas kods. Tādā veidā krāpnieki iegūst iespēju pievienot Jūsu maksājumu karti Google Pay vai Apple Pay makam krāpnieku ierīcē un izmantot to turpmāku maksājumu veikšanai.
 

Investīciju krāpšana

Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtās vai citur. Viņi aicina instalēt programmatūru (piemēram, Anydesk u.c.), lai veiktu ieguldījumus vai arī vienkārši lūdz pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl.

Līdz šim visi investīciju krāpšanas gadījumi atbilst shēmai, kur klients saņem telefona zvanu ar “gadsimta labāko piedāvājumu” investēt un nopelnīt. Piedāvātājs parasti runā tikai krievu valodā, kaut arī pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts arī latviešu valodā. Telefona numuri, uz kuriem zvana, tiek izvēlēti nejaušā veidā vai arī paņemti no kādas nelegāli iegūtas datu bāzes. Par šo krāpnieku upuriem bieži kļūst gados vecāki cilvēki, un visai bieži ir gadījumi, kur klienti ņem ātros kredītus, un pat vēlas paņemt kredītu bankā, lai izmantotu šo iespēju nopelnīt.

Romantiskā krāpšana

Krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, sociālajos medijos vai e-pastu saziņā. Viltojot savas identitātes un uzrunājot cilvēkus, pēc kāda laika krāpnieki sāk lūgt palīdzību, piemēram, kādā ārkārtas situācijā, lidmašīnas biļetēm, lai apmeklētu ‘’mīļoto’’, segt pārvākšanās izmaksas, lūgt palīdzību veselības pasliktināšanās dēļ, kā arī izteikt citus ieganstus, lai atsūtītu naudu.

Fiktīvas loterijas

Nekur nav pazudušas viltus loterijas, ko krāpnieki veic pazīstamas organizācijas vai uzņēmuma vārdā. Piemēram, cilvēkam tiek paziņots, ka viņš ir laimīgais uzvarētājs un, lai saņemtu balvu, vispirms jāpārbauda identitāte, veicot simbolisku maksājumu. Jebkurā gadījumā ir jāpārliecinās par to, vai konkrētai loterijai norādīts atļaujas numurs, tā reģistrēta Latvijā; šaubu gadījumā vērts sazināties arī ar  Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Īpaši piesardzīgiem jābūt, ja tiek prasīta identitātes pārbaude, veicot maksājumu, uzsverot, ka tā prasa uzņēmuma noteikumi – visdrīzāk tā būs krāpšana.

Krāpšana, kas vērsta uz preču pārdevējiem

Pašreiz aktuālas ir arī tādas krāpniecības shēmas, kas vērstas nevis uz pircēju, bet gan pārdevēju. Šajos gadījumos krāpnieks nevis pārdod, bet izliekas par pircēju, kurš  sazinās ar pārdevēju un vēlas iegādāties preci, saņemot to ar kurjera starpniecību. Klasiska shēma - ļaundaris nosūta saiti uz viltotu kurjera pakalpojumu sniedzēja, piemēram, DPD vai Omniva mājaslapu, kur prasa ievadīt maksājumu karšu datus. Arī šajā gadījumā noteikti jāpievērš uzmanība, kur ved saite, un jāpārbauda atvērtās mājaslapas adrese, kritiski izvērtējot datu ievadi un nodotās informācijas apjomu. Tāpat arī ieteiktu pārdevējam pašam organizēt piegādi, nevis spiest uz saitēm, ko saņem no sveša cilvēka. Gan pircējam, gan pārdevējam iesaku izmantot jau pārbaudītus piegādes risinājumus un katru jaunu piegādātāju izvērtēt ar skepsi, pārbaudīt, vai tāds tiešām eksistē, iepazīties ar atsauksmēm utt.

Krāpnieciski telefona zvani (vishing)

Klienti saņem zvanus lielākoties krievu valodā no it kā policijas, bankas vai kādas valsts iestādes (piemēram, Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijas bankas) darbinieka, kurš informē par aizdomīgu darījumu klienta bankas kontā, par it kā noformētu kredītu vai arī par aizdomīgiem darījumiem ar kriptovalūtām. Nepieciešamības gadījumā sarunā tiek iesaistīta otra persona vai klients saņem otru zvanu, kurā krāpnieks izliekas par bankas vai policijas darbinieku un apstiprina krāpnieka iepriekš teikto. Tālāk tiek prasīts veikt darbības ar Smart ID, MobileSCAN vai iedot internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datus.

Reizēm krāpnieki aicina instalēt programmatūru (piemēram, Anydesk), lai it kā veiktu izmeklēšanu. Ar šīs programmatūras palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas klientu datoram, lūdz parādīt internetbanku vai rāda tīmekļa vietnes, kurās klients it kā veicis kādas darbības.

Saņemot šādus zvanus, nekavējoties jāpārtrauc saruna un jāsazinās ar savu banku!

Kredītu krāpšana

Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto aizdevuma piedāvājumu ar ļoti labu procentu likmi. Lai pieteiktos aizdevumam, tiek prasīts nodot internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datus, izliekoties, ka tas nepieciešams kredītspēju izvērtēšanai vai arī klienta identificēšanai. Bieži krāpšana notiek arī neiegūstot internetbankas vai maksājumu karšu datus, jo paši klienti veic maksājumus uz krāpnieku kontiem. Šajā gadījumā krāpnieki lūdz veikt dažādus maksājumus, lai varētu nokārtot kredītu, piemēram, līguma noformēšanas vai kredīta apdrošināšanas maksu, kā arī priekšapmaksu kredīta saņemšanai. Šie pārskaitījumi visbiežāk tiek veikti uz privātpersonu bankas kontu citā valstī, nevis uzņēmumam.

Viltus darba devēji

Joprojām aktuāli ir viltus darba piedāvājumi. Krāpnieki uzdodas par bankas darbiniekiem, zvana un piedāvā darbu, atsaucoties uz sludinājumu. Lai it kā pārbaudītu identitāti, zvanītājs prasa atvērt bankas kontu un nodot internetbankas pieejas datus. Tāpat novērota shēma, kur krāpnieki ar upuri sazvanās video zvanā un aicina kamerā parādīt personu apliecinošus dokumentus. Šādā veidā krāpnieki tiek pie upura datiem - kontu izmanto kā tranzītkontu, lai pārskaitītu no citiem cilvēkiem izkrāpto naudu, savukārt pases datus izmanto, lai paņemtu kredītus utt. Arī šajā gadījumā jāuzmanās, publicējot darba meklēšanas sludinājumus. Jāatceras, ka sava konta piekļuves dati ir zināmi tikai mums pašiem un bankas darbinieki par tiem nekad nevaicās.

Viltus priekšapmaksa un viltus rēķini

Šobrīd populāras ir arī viltus priekšapmaksas kampaņas. Krāpnieki sociālajos tīklos vai pārdošanas portālos piedāvā preci un no pircēja prasa veikt priekšapmaksu, taču pašu preci tā arī nepiegādā. Šādas krāpniecības shēmas labi strādā ar precēm, kas cilvēkiem ir aktuālas, piemēram, granulas, briketes un kurināmo malku, ko piedāvā iegādāties par īpaši zemāku cenu. Cilvēks, gribot ietaupīt, atsaucas piedāvājumam un uzķeras uz krāpniekiem. Viltus priekšapmaksa ir kaut kas līdzīgs viltus rēķiniem, ko izsūta kāda uzņēmuma vārdā. Uzņēmums kā tāds, iespējams, reāli eksistē, taču rēķinā patiesie bankas rekvizīti aizvietoti ar krāpnieka datiem.

Palīdzība grūtībās nonākušajiem

Izmantojot tiešo komunikāciju internetā un izmantojot viltus profilus, visbiežāk tiek izmantoti aizkustinoši un dramatizēti stāsti un pieprasījumi no personām, kurām nepieciešams finansiāls atbalsts, tādejādi pārliecinot pārskaitīt naudu un sniegt palīdzīgu roku grūtībās nonākušajiem.

icon Vairāk jautājumu
Nedalies ar personīgu informāciju

Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaucies aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī neievadi šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Vienmēr atceries, ka bankas vai policijas darbinieki nekad nevaicās pēc konta piekļuves datiem. 

Neatsaucies uz lūgumu pēc operatīvas rīcības

Cilvēka prāts mēdz apjukt situācijās, kur nepieciešams ātrs lēmums. Ja kāds pakalpojuma sniedzējs tevi steidzina un jūties apmulsis un neesi pārliecināts, kā rīkoties, tad bez steigas un ar vēsu prātu velti laiku pārdomām. Atceries pirmo padomu – pārbaudi visu informāciju. Nedz banka, nedz citas leģitīmas organizācijas nesteidzinās nevienu klientu uz tūlītēju rīcību. Tāpat, saņemot neticami izdevīgu investīciju piedāvājumu, nesteidzies pieņemt lēmumu un pārliecinies par darījuma izdevīgumu pie uzticama speciālista vai bankas.
 

Rūpīgi pārbaudi informāciju

Vienmēr pārbaudi, kāda tīmekļa vietnes adrese ir redzama interneta pārlūkprogrammas adrešu joslā - vai tā atbilst pakalpojumu sniedzējam, ko vēlējies apmeklēt. Ja izmanto kādu interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing), nepārliecinoties never vaļā pirmo vietni, kas ir atzīmēta kā reklāma.

Pirms ievadi sensitīvus datus (lietotājvārdu, paroli, autorizācijas kodus, maksājumu karšu datus) kādā tīmekļa vietnē, vēlreiz pārliecinies, vai tīmekļa vietne ir īstā. Pārbaudi, vai ziņojumā norādītā kontaktinformācija ir īsta – saziņai ar banku izmanto oficiālos avotus un publiski pieejamus tālruņa numurus. Nepaļaujies uz zvanītāja tālruņa numuru un neatzvani uz to.

Neatver saites un pielikumus no aizdomīgiem e-pastiem

Vispirms uzmanīgi pārbaudi e-pasta adresi un sūtītāju – vai tas ir pazīstams un reāls, jo nereti e-pasta adrese izveidota līdzīga, bet iztrūkst kāds burts vai ir izmantots simbols, tādējādi imitējot kādu lietotājvārdu vai organizācijas nosaukumu. Tāpat neatsaucies aicinājumiem instalēt nekādas programmas vai aplikācijas. Noteikti neievadi bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.

icon Vairāk jautājumu
image
icon

Kā rīkoties, ja esi krāpšanas upuris?

Ja ir aizdomas, ka esi kļuvis par krāpniecības upuri, nekavējoties sazinies ar mums, zvanot +371 6701 0000 vai rakstot uz e-pastu info@citadele.lv. Kā arī ziņo par gadījumu Valsts policijai.

Kā sagatavoties sarunai ar banku?

  • Īsi apraksti vai izstāsti notikušo; apkopo arī pierādījumus, ja tādi ir (piemēram, saņemtās viltus vēstules, SMS u.c.).
  • Pārskati konta izrakstu un ziņo par visiem darījumiem, kurus neveici tu.
  • Izstāsti, kādu personas informāciju atklāji – lietotājvārdu, internetbankas paroli, MobileSCAN PIN kodu.
  • Vai lejupielādēji savā ierīcē kādas programmas, ko krāpnieki tev lūdza, ja tā – kādas?

Mēs bloķēsim tavu maksājumu karti un internetbanku, lai nodrošinātu, ka tavi finanšu līdzekļi ir drošībā, un informēsim par tālākajiem darbības soļiem.

photo

Kā droši izmantot MobileSCAN?

MobileSCAN ir autorizācijas ierīce, kas iestrādāta Citadeles mobilajā lietotnē, lai ērti un droši pieslēgtos internetbankai vai mobilajai lietotnei, apstiprinātu maksājumus un parakstītu dokumentus.


Lejupielādējot Citadeles lietotni, mēs veicam mobilās ierīces drošības līmeņa pārbaudi, tādēļ MobileSCAN lietošana atbilst augstākajiem drošības standartiem. Tomēr atgādinām, lai nodrošinātu tavu finanšu drošību, esi vērīgs, kam atklāj savus personas datus.

  • Nekad un nevienam nenodod savus MobileSCAN PIN kodus.
  • Ievadi MobileSCAN PIN kodu tikai tad, ja šobrīd veic maksājumu vai vēlies autorizēties kādā no Citadeles portāliem (piemēram, internetbankā).
  • Ja esi nozaudējis savu mobilo tālruni, pēc iespējas ātrāk sazinies ar mums, lai bloķētu MobileSCAN, zvanot uz +371 6701 0000.
photo

Kā atpazīt Citadeles internetbanku?

  • Vienmēr pārbaudi tīmekļa vietnes adresi. Mūsu mājaslapas adrese ir www.citadele.lv un internetbankas saite ir: https://online.citadele.lv/.
  • Krāpnieki nereti mēģina ievilināt cilvēkus viltus tīmekļa vietnēs, kas izskatās līdzīgas oriģinālajām. Vienmēr pārliecinies, ka adrese un domēns sakrīt ar Citadeles adresi. Ja pamani kaut nelielas izmaiņas, piemēram, www.citadele.com; www.citadelebanka.lv vai citadelelv.com u.c., nekādā gadījumā neuzticies lapai un sazinieties ar mums, zvanot uz +371 6701 0000.
photo

Uzņēmējiem

Lai gan pastāv mīts, ka krāpnieki uzbrūk tikai fiziskām personām, naudas līdzekļu izkrāpšanai ir pakļauti arī uzņēmēji. Šādi gadījumi notiek retāk, tomēr izkrāptās naudas summas nereti ir daudz lielākas nekā fizisku personu apkrāpšanas gadījumos.

Krāpnieki uzdodas par sadarbības partneriem vai uzņēmuma vadību

Krāpnieki izliekas par esošu vai jaunu biznesa partneri un pārņem saraksti e-pastā, sūtot viltus konta numuru pārskaitījuma veikšanai. Piemēram, izliekoties par jaunu biznesa partneri tiek izrakstīts viltus avansa rēķins par pakalpojuma sniegšanu vai biznesa darījumu.

Iesākam vienmēr veltīt laiku pārbaudei – vislabāk, izmantojot citu saziņas kanālu, pārliecināties, ka rēķins saņemts no īstā adresāta, kā arī pārbaudīt, vai pakalpojums, par ko saņemts rēķins, tik tiešām ir saņemts.

Bankas konta maiņa

Lai izvairītos no krāpnieku shēmām, ieteicams saziņai un dokumentu pārsūtīšanai izmantot tikai oficiāli saskaņotu un apstiprinātu kontaktinformāciju.

Saņemot informāciju par sadarbības partnera bankas konta vai citu ar maksājumiem saistītu nosacījumu maiņu, ieteicams pārbaudīt šo izmaiņu patiesumu, izmantojot citu oficiālu saziņas kanālu, piemēram, tālruni. 

icon Vairāk jautājumu
image
  • saņemot informāciju par sadarbības partnera bankas konta maiņu, pārbaudi, vai šī informācija ir patiesa, piemēram, ja saņēmi vēstuli e-pastā, sazinies telefoniski;
  • atvērt divus bankas kontus, nošķirot darījumu kontu un kontu, kuram piesaistīta maksājumu karte, tādā veidā pasargājot uzņēmumu no lielāku naudas summu izkrāpšanas;
  • bankas konta, maksājumu karšu un to autorizācijas datus glabāt drošā un trešajām pusēm nepieejamā vietā;
  • ieviest vairāku pakāpju pakalpojumu apmaksas kārtību;
  • pieslēdz SMS par katra maksājuma veikšanu no uzņēmuma konta, ar kuru varēsi izsekot līdzi darījumiem un laikus ziņot, ja pamanīsi krāpnieciskus maksājumus;
  • ja rēķina apmaksas summa pārsniedz iepriekš atrunātu limitu, ieviest vismaz divu personu apstiprinājumu darījumam;
  • ierobežot informācijas saņēmēju loku par plānotajiem darījumiem, jo saņemtā informācija var tikt izmantota krāpšanas shēmās;
  • sarakstei ar sadarbības partneriem labāk neizmantot sociālos tīklus, jo noziedznieki bieži veido viltus profilus, uzdodoties par kādu citu, tādā veidā izkrāpjot finanšu līdzekļus.
photo
icon

Kā ziņot par krāpšanas gadījumu?

Ja rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties sazinies ar mums, zvanot uz +371 6701 0000 vai savai bankas kontaktpersonai, kā arī ziņo par gadījumu Valsts policijai.