Krāpnieki retāk sāk sarunu ar tiešu lūgumu pārskaitīt naudu vai atklāt datus. Vispirms parasti viņi mēģina radīt emocijas: satraukumu, steigu, bailes vai, tieši pretēji, sajūtu, ka tūlīt gaidāms patīkams ieguvums. Vai tu zini, kas slēpjas aiz dažādām populārām krāpnieku frāzēm?

Mūsdienās iepirkties var jebkurā laikā un vietā. Dažiem ērtāk ir piepildīt virtuālo grozu, citi joprojām dod priekšroku veikala plauktiem un iespējai preci apskatīt klātienē, īpaši izvēloties augļus un dārzeņus. Taču neatkarīgi no iepirkšanās veida daļai cilvēku pārtērēšanās ir ikdiena.

Ogu lasīšana, peldes ezerā, saldējums pēc pusdienām un izbraucieni uz tuvāko pilsētu – tieši šādas vasaras atmiņas daudziem bērniem saistās ar laiku pie vecvecākiem. Tomēr aiz šīs šķietami bezrūpīgās ikdienas slēpjas arī praktisks jautājums – kurš apmaksā bērna vasaras piedzīvojumus?

Lai gan inflācija pēdējos mēnešos nav bijusi tik strauja kā iepriekšējos gados, tā atkal kļuvusi par vienu no galvenajām ekonomikas tēmām. Kā skaidro Citadeles galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, energoresursu cenu kāpums pasaules tirgos jau ir sācis atstāt ietekmi uz patēriņa cenām, un...

Vai zini, kas ir FOMO? Tas ir saīsinājums no angļu valodas Fear Of Missing Out – bailes palaist kaut ko garām vai palikt malā. Tas apzīmē trauksmes sajūtu, kas rodas, domājot, ka citi kaut ko piedzīvo, iegūst vai bauda, bet tu – ne. Šo terminu var attiecināt arī uz pirkumiem.

Ceļojums bez suvenīriem šķiet gandrīz vai nepilnvērtīgs. Kādā brīdī teju katrs tūrists nonāk nelielā, krāsainā veikaliņā, kas piebāzts ar krūzēm, magnētiem, mantiņām, krekliem un “īpašiem vietējiem izstrādājumiem”. Kā tu parasti rīkojies – ieplāno šiem pirkumiem atsevišķu summu vai tomēr šo...

Lai gan daļa sabiedrības iebilst pret mācību pielīdzināšanu darbam, dažas līdzības tomēr ir. Arī skolā ir noteikts ritms, uzdevumi un mērķi, uz kuriem tiekties. Mācību gada beigas varētu salīdzināt ar ikgadējo darba gada mērķu pārskatu – tas ir brīdis, kad var atskatīties uz paveikto, novērtēt...

Cik naudas nedēļā tu dod savam bērnam? Kam tā nauda ir domāta – skolas pusdienām, bez kurām nevar iztikt? Vai tomēr tā nauda ir brīva no nosacījumiem un to drīkst tērēt jebkam? Un, kad tavs bērns kaut ko vēlas, vai tu to nopērc pats vai saki, lai viņš pērk par savu naudu?