LIFESTYLE
Kas ir datu noplūde
Datu noplūde nozīmē, ka personas, maksājumu, kartes vai internetbankas dati nonāk krāpnieku rīcībā. Tas var notikt, ja ievadi informāciju viltotā tīmekļvietnē, atklāj to krāpnieciska telefona zvana laikā, atver viltotu maksājuma saiti, piešķir attālinātu piekļuvi savai ierīcei vai nodod autentifikācijas datus citai personai.
Datu noplūde var notikt arī tad, ja tiek uzlauztas organizāciju vai uzņēmumu sistēmas. Šādos gadījumos uzbrucēji izmanto programmatūras ievainojamības, nozagtus piekļuves datus vai citus kiberuzbrukumu paņēmienus, lai neatļauti piekļūtu datubāzēm. Tā rezultātā viņu rīcībā var nonākt ievērojams datu apjoms, tostarp klientu vārdi, personas kodi, kontaktinformācija, adreses, transportlīdzekļu dati, lietotāju kontu informācija vai citi sistēmās uzglabātie dati. Šādus datus uzbrucēji vēlāk var izmantot identitātes zādzībām, mērķētiem krāpšanas mēģinājumiem vai pārdot citām noziedzīgām personām vai grupējumiem.
Risks ir atkarīgs no tā, kāda informācija ir noplūdusi.
Augsts finansiālais risks: dati, kas var ļaut tieši piekļūt naudai vai apstiprināt darījumus
1. Internetbankas piekļuves dati
Ja krāpnieku rīcībā nonāk internetbankas lietotāja dati vai cita piekļuves informācija, viņi var mēģināt piekļūt kontam, aktivizēt jaunus autentifikācijas līdzekļus, veikt maksājumus vai pieteikt finanšu pakalpojumus klienta vārdā. Naudas zaudēšanas risks ir ļoti augsts.
2. PIN kodi vai autentifikācijas kodi
PIN kodi, Smart-ID, MobileSCAN un citi autentifikācijas kodi ir paredzēti tikai tavu darbību apstiprināšanai. Ja šie dati nonāk krāpnieku rīcībā vai tiek apstiprināti viņu pieprasīti darījumi, viņi var iegūt piekļuvi kontam vai apstiprināt maksājumus. Tādēļ šādas informācijas izpaušana var radīt būtiskus finanšu zaudējumus ļoti īsā laikā.
3. Maksājumu kartes dati
Kartes numurs, derīguma termiņš, drošības kods (CVV/CVC) un cita autentifikācijas informācija var tikt izmantota pirkumiem internetā, kartes pievienošanai digitālajiem makiem vai citiem maksājumiem. Ja noplūduši visi kartes dati, pastāv augsts risks, ka tiks veikti neatļauti darījumi.
Ko darīt?
- Nekavējoties sazinies ar banku.
- Bloķē karti, piekļuvi vai autentifikācijas līdzekli, kuru var būt skārusi noplūde.
- Nepieņem un neapstiprini nevienu pieprasījumu, kura izcelsme vai mērķis nav pilnībā skaidrs.
- Pārbaudi konta un karšu darījumu vēsturi.
- Informē banku par jebkuru neatpazītu maksājumu vai aizdomīgu darbību.
- Turpmāk izmanto tikai bankas oficiālos saziņas kanālus.
Vidējs finansiālais risks: dati, kurus var izmantot identitātes zādzībai un ticamākiem krāpšanas mēģinājumiem
1. Personiskā informācija
Personas kods, dzimšanas datums, vārds, uzvārds vai kontaktinformācija var tikt izmantoti, lai uzdotos par tevi kā klientu, iesniegtu krāpnieciskus pieteikumus vai padarītu turpmākus krāpšanas mēģinājumus daudz ticamākus. Tiešs piekļuves risks naudai parasti nav augsts, taču ievērojami pieaug iespēja kļūt par identitātes zādzības upuri.
2. Dokumentu kopijas un dati
Pases, personas apliecības vai autovadītāja apliecības kopijas ir īpaši vērtīgas krāpniekiem, jo arī tās var izmantot identitātes zādzībai vai mēģinājumiem noformēt pakalpojumus citas personas vārdā. Tomēr finanšu zaudējumu risks ir augstāks nekā vienkāršas personas informācijas gadījumā, jo dokumenti bieži kalpo identitātes apliecināšanai.
3. E-pasta adrese ar paroli
Ja noplūdusi e-pasta adrese kopā ar paroli, krāpnieki var mēģināt piekļūt e-pasta kontam un citiem pakalpojumiem, kuros izmantota tā pati parole. Piekļuve e-pastam var ļaut atjaunot paroles citos kontos, tostarp finanšu pakalpojumos. Naudas zaudēšanas risks ir būtiski augstāks, īpaši, ja viena parole izmantota vairākās vietnēs.
Ko darīt?
- Nekavējoties nomaini paroles un izmanto katram kontam atšķirīgu paroli.
- Ieslēdz divu faktoru autentifikāciju.
- Seko līdzi paziņojumiem par jauniem līgumiem, pakalpojumiem vai citām darbībām, kas var liecināt par identitātes izmantošanu.
- Pārbaudi kontu drošības iestatījumus, pieslēgšanās vēsturi un saistītās ierīces.
- Ja rodas aizdomas par iespējamu piekļuvi finanšu informācijai, sazinies ar banku.
Zems finansiālais risks: dati, kas paši par sevi parasti neļauj piekļūt naudai
1. Tikai tālruņa numurs vai e-pasta adrese
Krāpnieki var izmantot šo informāciju, lai sūtītu pārliecinošākus pikšķerēšanas ziņojumus, veiktu mērķētus zvanus vai mēģinātu iegūt papildu datus. Šādu datu noplūde pati par sevi parasti neļauj piekļūt kontiem vai naudai, tomēr tā var kļūt par pirmo soli turpmākā krāpniecībā.
2. Dzīvesvietas adrese
Dzīvesvietas adrese var tikt izmantota identitātes zādzībai, viltotu dokumentu noformēšanai vai krāpniecisku vēstuļu un sūtījumu sagatavošanai. Tiešs finanšu zaudējumu risks parasti ir zems, taču šī informācija var palīdzēt krāpniekiem radīt uzticamības iespaidu un iegūt citus datus.
3. Jebkāda personiska informācija par tevi
Krāpniekiem var noderēt arī cita informācija, kas sākotnēji nešķiet saistīta ar naudu, piemēram, sociālo tīklu saturs, darba vieta, ģimenes locekļi, intereses vai informācija par izmantotajiem pakalpojumiem. Šādi dati palīdz sagatavot ļoti ticamus un mērķētus krāpšanas mēģinājumus gan pret pašu cilvēku, gan viņa radiniekiem, draugiem vai kolēģiem. Naudas zaudējumu risks parasti rodas netieši, ja krāpnieki ar iegūto informāciju iegūst uzticību un panāk, ka izpaud papildu datus.
Ko darīt?
- Saglabā modrību un kritiski izvērtē negaidītus zvanus, e-pastus un īsziņas.
- Neatver aizdomīgas saites un nesniedz papildu informāciju nepārbaudītiem pieprasītājiem.
- Pārbaudi informācijas avotu, ja saņemts steidzams lūgums veikt maksājumu vai apstiprināt darbību.
- Ierobežot publiski pieejamās personiskās informācijas apjomu sociālajos tīklos.
LIFESTYLE
Saistītie raksti
8 mīti par pieteikšanos bankas pakalpojumiem tiešsaistē
Video: Zināšanas negarantē uzvedības maiņu
Viena vai divas bankas kartes: kas ikdienā ir drošāk?
Nelaimes gadījumu apdrošināšana
Iekļauti vairāk nekā 90 sporta un aktīvās atpūtas veidi, derīga 24/7 visā pasaulē, piemērota vecumā no 3 līdz 70 gadiem.
Pakalpojumu sniedz AAS “CBL Life”, kuru pārstāv apdrošināšanas aģents AS “Citadele banka”.
Aptauja
Tematiskie atslēgvārdi