BUSINESS

Vēlies sākt sezonālo biznesu?

Kā rodas ideja

Sezonāls bizness bieži nesākas kā biznesa plāns – tas sākas ar prasmi, hobiju vai aizraušanos. Tas nav kaut kas izdomāts no nulles, bet gan veids, kā to, ko tu jau māki un labprāt dari, pārvērst par ienākumiem mēnešos, kad tam ir vislielākā vērtība.

Varbūt jau sen vēlies savā zemes gabalā ierīkot nelielu kempingu. Iespējams, tavā ābeļdārzā katru rudeni ir daudz vairāk augļu, nekā ģimene spēj patērēt, un rodas doma ražot sulas pārdošanai. Varbūt tavā garāžā stāv laivas vai SUP dēļi, kas lielāko daļu gada netiek izmantoti, lai gan vasarā pēc tiem būtu pieprasījums. Sezonāls bizness var būt arī rokdarbi, kurus visvairāk pērk gada nogalē, vai velosipēdu remonts, kas kļūst īpaši pieprasīts pavasarī.

Lai arī idejas ir dažādas, visām ir kopīga viena iezīme – ienākumi koncentrējas noteiktā periodā.

Taviem izdevumiem nav sezonas

Ja izvēlies tūrismu, lauksaimniecību vai citu sezonālu nozari, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir panākt, lai četru vai piecu mēnešu ieņēmumi finansētu visu gadu.

Uzņēmuma izdevumi turpinās neatkarīgi no sezonas. Atkarībā no tā, ko esi izvēlējies darīt, iespējams, joprojām jāmaksā par telpām, apdrošināšanu, aizdevumiem, aprīkojuma uzturēšanu un dažkārt arī darbiniekiem. Protams, arī personīgie tēriņi nepazūd – mājokļa izmaksas, pārtika, veselības aprūpe un citi ikdienas izdevumi ir aktuāli visa gada garumā.

12 mēnešu alga

Plānošanu ieteicams sākt ar izdevumiem. Aprēķini, cik izmaksā uzņēmuma darbība katru mēnesi un cik nepieciešams personīgajām vajadzībām. Tikai pēc tam var objektīvi novērtēt, kādai jābūt produkta vai pakalpojuma cenai un cik daudz klientu nepieciešams, lai bizness būtu ilgtspējīgs.

Kad ir sastādīts gada izdevumu plāns, var ķerties pie ienākumu plānošanas – un šeit svarīgi būt reālistiskam.

Ja runa ir par nelielu sezonas biznesu, piemēram, ābolu sulas pārdošanu tirdziņos, peļņa pēc izdevumiem varētu būt ap 1500–3000 eiro sezonā vai pat mazāk jeb aptuveni 125–250 eiro mēnesī. Tas var būt papildu ienākumu avots, nevis vienīgais iztikas līdzeklis, tāpēc šādas nodarbes bieži tiek apvienotas ar pamatdarbu.

Savukārt lielāka mēroga projekts, piemēram, kempings ar nepieciešamo infrastruktūru, var nest 8000–12 000 eiro peļņu sezonā jeb ap 650–1000 eiro mēnesī, ja ienākumus izlīdzina visa gada garumā. Šāda pieeja palīdz nodrošināt stabilākus finanšu plānus arī ārpus aktīvās sezonas.

Tomēr tie ir tikai ilustratīvi piemēri un aprēķinos jāņem vērā, ka ienākumi var būtiski atšķirties atkarībā no uzņēmējdarbības veida, vietas un klientu skaita. Tāpat jārēķinās ar dažādiem riskiem – sliktiem laikapstākļiem, pieprasījuma svārstībām un neparedzētiem izdevumiem, tāpēc būtiski ir veidot arī drošības rezervi.

“Plānojot ieņēmumus, nepieciešams arī nošķirt divas lietas: naudas plūsmu kontā, kurā nonāk sezonas ieņēmumi un no kura sedz darbības izmaksas, maksājumus piegādātājiem, reinvestīcijas, un īpašnieka ienākumus – fiksētu summu, ko izmaksā sev katru mēnesi neatkarīgi no tā, vai tā ir aktīvā sezona vai visklusākais periods,” 

uzsver Nataļja Griškova, Manakabata grāmatvedības servisa un nodokļu konsultāciju direktore.

Uzņēmumiem sezonas laikā īpaši svarīgi atcerēties, ka nauda uzņēmuma kontā vēl nenozīmē brīvi tērējamu peļņu. Daļa no tās jau laikus jāparedz nodokļiem, ikdienas izdevumiem un nākamās sezonas sagatavošanai. Tikpat būtiski ir nodalīt uzņēmuma naudu no īpašnieka personīgajiem tēriņiem un sev izmaksājamo summu plānot apzināti. Tas palīdz izvairīties no situācijas, kad pēc veiksmīgas sezonas konts ir tukšs, bet nodokļu un citi maksājumi vēl tikai priekšā.

Savukārt veids, kā īpašnieks saņem ienākumus no uzņēmuma, jāizvērtē atbilstoši uzņēmējdarbības formai un nodokļu režīmam, jo algai, dividendēm un saimnieciskās darbības ienākumam nodokļu piemērošana atšķiras.

Svarīgi ir sākt ar reālistisku, ne optimistisku scenāriju un pēc pirmās sezonas pārskatīt aprēķinus, balstoties uz faktiskajiem rezultātiem, nevis sākotnējo plānu. Katra nākamā sezona parasti sniedz precīzāku priekšstatu par to, kāds ienākumu līmenis šajā konkrētajā biznesā ir sasniedzams un kā to varētu paplašināt.

Pirms ideja ir sākusi pelnīt

Daudzos biznesos izdevumi rodas ilgi pirms pirmajiem ieņēmumiem. Lauksaimniekam nepieciešamas sēklas un tehnika, tūrisma pakalpojumu sniedzējam – inventārs un reklāma, savukārt amatniekam jāiegādājas materiāli vēl pirms pirmā pasūtījuma.

Ja ir iespēja, šos izdevumus vēlams segt no iepriekš izveidota uzkrājuma. Savukārt gadījumos, kad ar uzkrājumiem nepietiek, var apsvērt īstermiņa vai apgrozāmo līdzekļu finansējumu, ko atmaksā pēc sezonas ieņēmumu saņemšanas.

Tomēr ilgtermiņā jāizveido atsevišķs budžets pirmssezonas izmaksām, lai katrs jaunais gads nesāktos ar finanšu stresu.

Izaugsmei pagarini ienākumu sezonu

Kad finanšu pamati ir droši, nākamais attīstības solis bieži vien nav lielāki pārdošanas apjomi sezonas laikā, bet gan iespēja pelnīt ilgāk.

Puķu audzētājs var meklēt šķirnes, kas zied dažādos gadalaikos. Kempinga īpašnieks var piedāvāt rudens vai ziemas atpūtas programmas. Velonomas uzņēmums var papildināt piedāvājumu ar slēpju vai cita ziemas inventāra nomu.

Jo īsāks ir periods bez ieņēmumiem, jo stabilāks kļūst bizness.

Veiksmīga sezona sākas ilgi pirms sezonas

Sezonāla biznesa panākumus nosaka ne tikai tas, cik veiksmīga ir aktīvā sezona. Tos nosaka arī spēja saplānot nopelnīto tā, lai naudas pietiktu visam gadam.

Ja vēlies savu hobiju pārvērst par vienīgo ienākumu avotu, vispirms ir vērts sev uzdot vienkāršu jautājumu: vai mani sezonālie ienākumi būs pietiekami visiem divpadsmit mēnešiem? Tieši atbilde uz šo jautājumu bieži nosaka, vai sezonālā ideja kļūs par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību.