WEALTH

Tu arī strādā atvaļinājumā?

Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts Citadeles veiktajā iedzīvotāju aptaujā*. 27 % to darījuši izņēmuma kārtā, bet 15 % aptaujāto atzīst, ka šāda situācija atkārtojas regulāri.

Iemesli ir dažādi

Cilvēki mēdz strādāt atvaļinājuma laikā vairāku iemeslu dēļ. Daži jūtas atbildīgi par savu darbu un nevēlas, lai kolēģi vai klienti ciestu viņu prombūtnes laikā. Varbūt pirms atvaļinājuma nav izdevies visu pabeigt, tāpēc nākas turpināt darbu arī brīvdienās. Daļa strādājošo var baidīties palaist garām svarīgu informāciju, lēmumus vai iespējas, kas var ietekmēt personīgo un uzņēmuma finansiālo situāciju nākotnē.

Dažās darba vietās pastāv kultūra, kur sagaida, ka darbinieki būs pieejami arī atvaļinājuma laikā. Tādas attieksmes dēļ darbinieki risina darba jautājumus savā brīvajā laikā, jo baidās saņemt negatīvas atsauksmes vai pat zaudēt darbu.

Savukārt mūsdienu tehnoloģijas var sabojāt jebkuru atpūtas brīdi, ne tikai atvaļinājumu. Viedtālruņi un portatīvie datori ļauj viegli piekļūt darbam jebkurā laikā un vietā, kas var novest pie neveselīgas robežu izplūšanas starp darbu un atpūtu.

“Aptaujas dati skaidri iezīmē – līdzsvars starp darbu un atpūtu vēl ir jāuzlabo. Lai gan darba devēji bieži uzsver darbinieku tiesības uz kvalitatīvu atpūtu, praksē daudziem ir grūti pilnībā atslēgties no darba, jo darba devējiem reizēm ir izaicinājums izveidot tādu darba organizāciju, kas ļautu darbiniekiem pilnībā izvairīties no darba pienākumiem pat atpūtas laikā,” 

norāda Laura Zelča, bankas Citadele talantu attīstības un darbinieku pieredzes vadītāja.

“Citadeles pieredze rāda, ka viens no risinājumiem ir ierobežot darbinieku piekļuvi bankas IT sistēmām ikgadējā atvaļinājuma laikā. Tas ne tikai ļauj darbiniekiem atslēgties no darba, bet arī sniedz vadītājiem iespēju pārskatīt aizstāšanas plānus un nodrošināt darba nepārtrauktību arī darbinieka prombūtnē.”

Visbiežāk atvaļinājumā strādā vadītāji un pašnodarbinātie

Aptaujas rezultāti liecina, ka starp dzimumiem nav būtisku atšķirību – gan sievietes, gan vīrieši snieguši līdzīgas atbildes. Toties skaidri iezīmējas vecuma grupu tendences – visbiežāk darbam atvaļinājuma laikā izņēmuma kārtā pieslēdzas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem.

Šī tendence, visticamāk, skaidrojuma ar karjeras dabisko plūdumu – šajā dzīves posmā cilvēki biežāk ieņem vadošus amatus vai strādā nozarēs ar augstu atbildības līmeni, kur darba pienākumi turpinās arī ārpus formālā darba laika, tostarp atvaļinājumā. To apliecina arī respondentu sniegtās atbildes: atvaļinājuma laikā darbam visbiežāk pieslēdzas vadītāji – 38 % to dara regulāri, bet vēl 39 % izņēmuma gadījumos.

Vadītāji parasti jūtas personīgi atbildīgi par komandas vai uzņēmuma panākumiem. Viņiem biežāk trūkst aizvietotāju, kas varētu pilnvērtīgi pārņemt pienākumus atvaļinājuma laikā. Ir grūti uzticēt svarīgus uzdevumus citiem, īpaši, ja uzņēmums ir mazs vai darbs ir izteikti specifisks.

Arī pašnodarbinātie bieži strādā atvaļinājumā, šādu pieredzi norādījuši 38 % aptaujāto. Tas, visticamāk, skaidrojams ar darba raksturu – pašnodarbinātajiem parasti nav stingri noteikta darba laika, kā rezultātā darba pienākumi tiek pildīti arī atpūtai paredzētajā laikā. Pašnodarbinātie paši atbild par savu ienākumu plūsmu, klientu apkalpošanu un termiņu ievērošanu. Šādi strādājošo ienākumi parasti ir cieši saistīti ar padarītā darba daudzumu, tāpēc viņi bieži jūtas spiesti būt vienmēr sasniedzami, lai nezaudētu klientus vai iespējas.

Izņēmuma kārtā darba jautājumos nākas iesaistīties arī daudziem biroja darbiniekiem (43 %) un kvalificētiem speciālistiem (38 %).

Bet vai tiešām vajag?

Strādāšana atvaļinājuma laikā var šķist produktīva vai nepieciešama īstermiņā, taču ilgtermiņā tā var negatīvi ietekmēt ne tikai darba kvalitāti un pašsajūtu, bet arī nākotnes darba spējas un pat finanses.

Bez pienācīgas atpūtas palielinās stresa līmenis un izdegšanas risks, kas var novest pie fiziskām un psiholoģiskām problēmām. Daudz strādājot, tiek traucēta miega kvalitāte un emocionālā stabilitāte. Tas viss var radīt arī attiecību problēmas.

Ja nav iespējas pilnībā atpūsties, var samazināties vēlme un prieks strādāt. Atpūta veicina arī jaunu ideju rašanos – bez tās domāšana kļūst mehāniska un mazāk efektīva. Nogurums palielina kļūdu risku, kas var radīt papildu darbu vai pat zaudējumus. Turklāt bez laika pārdomām un attālināšanās no ikdienas darba rutīnas ir arī grūtāk saskatīt jaunas iespējas vai virzienus profesionālajā attīstībā.

Tāpēc atpūties!

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūnijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.