FAMILY

Kāpēc bērniem svarīgākais ir uzkrājumu ceļš, nevis summa

Spēja veidot uzkrājumus ir viena no būtiskākajām finanšu pārvaldīšanas prasmēm, un to ir svarīgi apgūt jau bērnībā. Tomēr, lai patiesi izprastu bērna prasmi krāt, nepietiek vienkārši ieskatīties viņa fiziskajā vai digitālajā krājkasē. Tikpat svarīgi ir saprast, kā šī nauda ir nonākusi līdz uzkrājumiem.

Salīdzināt jēgpilni

Uzkrāt no skolas pusdienu naudas vai uzkrāt no dāvanu naudas ir divas atšķirīgas situācijas. Tas nozīmē, ka katram bērnam ir ne tikai savas krāšanas prasmes, bet arī atšķirīgas iespējas uzkrājumus veidot. Līdzīgu skatījumu var piemērot arī pieaugušo ienākumiem un uzkrājumiem – ik mēnesi atlikt 50 eiro no 800 eiro algas lielākā mājsaimniecībā vai no 2000 eiro algas, dzīvojot vienam, ir pavisam citas realitātes.

Šis konteksts ir svarīgs arī tad, kad vērtējam bērna uzkrājumus ikdienā. Ja bērnam dienā paredzētā kabatas naudas summa vairāk vai mazāk atbilst pusdienu cenai, jebkuri uzkrājumi var liecināt par divām lietām, iespējams, pat vienlaikus – bērns par maz ēd un ir īpaši motivēts krāt.

Savukārt dzimšanas dienā radu un draugu dāvinātos divdesmitniekus nosaukt par uzkrājumiem ir mazliet pārspīlēti – bērns vienas dienas laikā ir ieguvis, piemēram, 100 eiro tikai tāpēc, ka viņam ir dzimšanas diena. Šāds ienākums neprasa nekādu piepūli, paškontroli, aprēķinus vai pacietību. Tāpēc daudz svarīgāk ir vērot, kas ar šo naudu notiek tālāk – ja nākamajā dienā bērns dodas uz veikalu un tērē visu, nedomājot par vajadzībām un cenām, tas ir signāls nopietnāk pievērsties bērna finanšu pratības attīstīšanai.

Naudas vērtība

Lai labāk saprastu, kā bērni Latvijā veido uzkrājumus, vērts paraudzīties arī datos. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka vecāki mudina savas atvases krāt naudu īstermiņa mērķu sasniegšanai, un lielākajai daļai skolas vecuma bērnu ir nelieli uzkrājumi, kas nepārsniedz 100 eiro.

Katram ceturtajam bērnam uzkrājumi nepārsniedz 50 eiro. Vienlaikus 22 % bērnu uzkrājums svārstās no 51 līdz 100 eiro, un tikpat daudziem ir izdevies uzkrāt no 101 līdz 500 eiro.

"Pat nelielu summu uzkrāšana palīdz izprast naudas vērtību un attīsta prasmi plānot savus tēriņus ilgākā periodā. Bērnībā apgūtie krāšanas paradumi saglabājas arī pieaugušā vecumā, tāpēc ir svarīgi, lai bērniem būtu iespēja praktiski mācīties rīkoties ar naudu, pieņemt finanšu lēmumus un mācīties no savām kļūdām," 

saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.

No saldumiem līdz datoram

Svarīgs jautājums ir arī tas, kam bērni vispār krāj naudu. Visbiežāk uzkrājumi tiek veidoti lielākiem pirkumiem – katrs trešais bērns atliek līdzekļus telefonam, velosipēdam, datoram vai citai dārgākai lietai. Gandrīz tikpat daudz bērnu krāj naudu saviem hobijiem.

Trešā populārākā kategorija ir uzkodas un saldumi, kam seko apģērbs un aksesuāri, kā arī biļetes uz dažādiem pasākumiem. Šie izvēlētie mērķi labi parāda, kā bērni mācās līdzsvarot tūlītējos kārdinājumus ar ilgtermiņa vēlmēm.

"Attīstot prasmi veidot uzkrājumus, bērni soli pa solim apgūst finanšu plānošanas pamatus. Krāšana vairo pacietību un izpratni par laiku un plānošanu, kas nepieciešams kāroto lietu iegādei," 

norāda Ginta Zemgale.

Kā palīdzēt bērnam veidot uzkrājumus

Lai bērnam krāšana nekļūtu par pienākumu, bet par saprotamu un lietderīgu ieradumu, vecāku atbalstam ir izšķiroša nozīme.

• Izvirziet mērķi kopā. Naudu krāt ir vieglāk, ja ir skaidrs mērķis, piemēram, kāda kārota lieta. Konkrēts mērķis palīdz bērnam saprast, kāpēc ir vērts daļu naudas netērēt uzreiz.
• Vienojieties, kā nauda tiks krāta. Ierosini vienkāršu noteikumu, piemēram, atlikt uzkrājumos noteiktu daļu no kabatas naudas vai saņemtās naudas dāvanās. Tā bērnam būs vieglāk pierast regulāri atlicināt naudu kārotajam pirkumam.
• Rādi piemēru un pārrunā izvēles. Runājot ar bērnu par tēriņiem un uzkrājumiem, vecāki palīdz saprast naudas vērtību. Kopīgi pārrunājot, kam nauda tiks tērēta un kam krāta, bērns pakāpeniski apgūst atbildīgu finanšu plānošanu.

Sarunas par bērna uzkrājumiem nav tikai par naudu – tās ir par izvēli, pacietību un prasmi domāt ilgtermiņā, kas noderēs visai dzīvei.