Nauda par labām sekmēm

Lai gan daļa sabiedrības iebilst pret mācību pielīdzināšanu darbam, dažas līdzības tomēr ir. Arī skolā ir noteikts ritms, uzdevumi un mērķi, uz kuriem tiekties. Mācību gada beigas varētu salīdzināt ar ikgadējo darba gada mērķu pārskatu – tas ir brīdis, kad var atskatīties uz paveikto, novērtēt ieguldīto darbu un sasniegtos rezultātus. Un, iespējams, saņemt par to naudu.

Mācību gada beigās vecāki mēdz bērnus sveikt vai apbalvot, tostarp ar naudu. Savukārt daļa vecāku izvēlas citus veidus, kā pateikt, ka viņi redz un novērtē sava bērna sasniegumus. Un abas pieejas var būt vienlīdz saprotamas un labas.

Kādos gadījumos vecāki ir gatavi maksāt bērniem?

Katra ģimene šo jautājumu risina citādi. Daļa vecāku vēlas atbalstīt tieši bērna progresu jau mācību gada laikā – piemēram, ja līdz šim nesekmīgais skolēns spēj nokārtot pārbaudes darbu vai uzlabot atzīmes. Šādos gadījumos svarīgākais nav perfekts rezultāts, bet centība un spēja pārvarēt grūtības.

Citi vairāk novērtē stabilus vai izcilus sasniegumus – augstas atzīmes, labu vidējo vērtējumu semestra vai mācību gada noslēgumā. Vēl citās ģimenēs apbalvojumi tiek saistīti ar konkrētiem notikumiem, piemēram, eksāmeniem vai svarīgiem pārbaudes darbiem, vai arī attiecas uz noteiktiem priekšmetiem. Tas parāda, ka iespēju ir daudz – un bieži vien pieeja atlīdzībai tiek pielāgota gan bērnam, gan ģimenes iespējām un vērtībām.

Cik ilgi strādā motivācija?

Nauda ir viegli saprotams motivators – īpaši bērniem. Tuvāk mācību gada beigām tā var kļūt par papildu stimulu saņemties un paveikt vēl pēdējos darbus un nokārtot eksāmenus ar lielāku atdevi. Īstermiņā tas bieži vien tiešām palīdz – uzlabojas rezultāti, pieaug centība.

Taču ilgtermiņā situācija var būt dažāda. Ja motivācija balstās tikai uz atlīdzību, var rasties sajūta, ka bez tās censties vairs nav tik vērts. Dažiem bērniem var gribēties arvien lielāku “balvu”, citiem mazināties interese par pašu mācīšanās procesu. Tajā pašā laikā ir arī bērni, kuri uztver naudu kā patīkamu bonusu un kuru attieksmi pret mācībām tā neietekmē.

Kas notiek ar izpratni par pienākumiem?

Skola ne tikai piedāvā zināšanas, bet arī māca atbildību – darīt lietas arī tad, kad tas nav viegli vai īpaši interesanti. Ja par labām sekmēm tiek maksāts, bērns var sākt uztvert mācības kā darbu ar atalgojumu.

Daļa vecāku tieši tā arī to skaidro – veidojot izpratni par saikni starp ieguldījumu un rezultātu, kas ir nozīmīgi arī pieaugušo dzīvē. Citi izvēlas uzsvērt, ka mācīšanās ir bērna pienākums neatkarīgi no balvām. Tomēr biežāk izšķirošais nav pats apbalvojums, bet tas, kā par to runā ģimenē un kādu nozīmi tam piešķir.

Vai bērns jūtas vairāk novērtēts?

Apbalvojums, arī nauda, var būt viens no veidiem, kā pastiprināt gandarījumu par mācību gada noslēgumu. Bērns jūt atvieglojumu un reizēm arī lepnums par paveikto, un viņam ir būtiski, ka arī vecāki to novērtē.

Tomēr novērtējums katram bērnam var nozīmēt kaut ko citu. Kādam svarīgs būs konkrēts, taustāms apstiprinājums, bet ir arī bērni, kam dāvana ne tuvu nesniegs to sajūtu, ko kopā pavadīts laiks, sirsnīgi vārdi vai vienkārši vecāku interese un uzmanība.

“Kāpēc man nemaksā par labām sekmēm?”

Mācību gada beigās bērni savā starpā salīdzina ne tikai atzīmes, bet arī to, kā tās tiek uztvertas ģimenē. Ja kāds saņem naudas balvu, bet cits ne, var rasties apjukums vai sajūta, ka tas nav godīgi.

Šādā situācijā var palīdzēt atklāta, mierīga un sirsnīga saruna. Katrai ģimenei ir savi noteikumi, iespējas un veidi, kā parādīt atzinību. Kādas ģimenes izvēlētā pieeja nenozīmē, ka tā ir vienīgā pareizā. Svarīgi bērnam palīdzēt saprast, ka viņa centieni ir vērtīgi neatkarīgi no tā, kā tie tiek atzīmēti.