WEALTH

Investēt kļūst vieglāk, bet pieņemt pareizus lēmumus – arvien grūtāk

Nekad agrāk investēt nav bijis tik vienkārši. Dažu minūšu laikā iespējams iegādāties pasaules lielāko uzņēmumu akcijas, sekot profesionālu investoru portfeļiem un pat izmantot mākslīgā intelekta radītus ieguldījumu ieteikumus. Taču laikā, kad investēšana kļuvusi pieejamāka nekā jebkad, pieņemt pārdomātus lēmumus kļūst arvien sarežģītāk. Agrāk investors meklēja informāciju, bet turpmāk arvien svarīgāk būs spēt no tās distancēties.

Tehnoloģijas ir nojaukušas barjeras, kas agrāk šķīra privātos investorus no finanšu tirgiem. Tomēr līdz ar šo pieejamību audzis arī izaicinājums orientēties informācijas pārbagātībā un pieņemt pārdomātus lēmumus.

Arī Latvijā pēdējos gados pieaug interese par investēšanu, pensiju uzkrājumiem un iespējām vairot savu kapitālu. Tas liecina par augstāku finanšu pratību un vēlmi meklēt alternatīvas tradicionālajiem uzkrājumu veidiem. Vienlaikus pieaug risks, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties nevis ilgtermiņa stratēģijā, bet sociālo tīklu ieteikumos vai īslaicīgās tirgus tendencēs.

Informācijas pārbagātības slazds 

Mūsdienu investors saskaras ar milzīgu izvēļu daudzumu. Pasaules finanšu tirgos pieejams desmitiem tūkstošu akciju un tūkstošiem ieguldījumu fondu. Teorētiski tas nozīmē plašākas iespējas, taču praksē nereti rada pretēju efektu.

Finanšu uzvedības pētījumi jau sen apliecina, ka cilvēki pārlieku lielas izvēles situācijās ne vienmēr pieņem racionālus lēmumus. Jo vairāk izvēļu, jo biežāk tiek meklēti vienkāršākie risinājumi, proti, lēmuma atlikšana, sekošana vairākuma viedoklim, uzticēšanās pazīstamiem nosaukumiem vai ieguldīšana tajā, kas pēdējā laikā uzrādījis visstraujāko izaugsmi.

Pēdējā desmitgadē tehnoloģijas ir paplašinājušas iespēju klāstu, taču tās nav būtiski uzlabojušas pašu lēmumu pieņemšanas procesu.

Situāciju vēl sarežģītāku padara informācijas apjoms. Tirgus dalībnieki šodien seko ne tikai ekonomikas rādītājiem un uzņēmumu finanšu rezultātiem – analīzē tiek izmantots arī daudz dažādu nekonvencionālu datu, piemēram, satelītu dati, loģistikas plūsmas, reāllaika patērētāju uzvedības rādītāji un daudzi citi avoti, kas ļauj prognozēt tendences vēl pirms oficiālo datu publicēšanas.

Informācijas pārbagātību papildina vēl viena tendence – investīciju satura eksplozija sociālajos tīklos. Dažu minūšu laikā iespējams atrast simtiem viedokļu par to, kuras akcijas pirkt, kuras pārdot un kuras it kā “noteikti augs”. Taču finanšu tirgos popularitāte reti ir kvalitātes garants. Nereti skaļākie padomi izrādās arī riskantākie.

No pirmā acu uzmetiena tas šķiet progress. Tomēr lielākajai daļai cilvēku lielāks datu apjoms automātiski nenozīmē labākus lēmumus. Bieži vien tas rada apjukumu, veicina pārmērīgu koncentrēšanos uz īstermiņa notikumiem un pastiprina emocionālu reakciju uz tirgus svārstībām.

Nākotnes valūta – spēja atšķirt būtisko

Mēs dzīvojam laikā, kad informācijas trūkums vairs nav galvenā problēma. Daudz biežāk izaicinājums ir spēja atšķirt būtisko no nebūtiskā.

Tieši šajā kontekstā arvien biežāk tiek runāts par mākslīgo intelektu. Daudzi to uzskata par nākamo lielo pavērsienu investīciju pasaulē. Mākslīgais intelekts spēj apstrādāt milzīgus datu apjomus, pamanīt likumsakarības un sekundes laikā paveikt to, kam cilvēkam būtu nepieciešamas dienas vai pat nedēļas.

Tomēr finanšu tirgi nav tikai matemātisku modeļu kopums. Tos ietekmē politiski lēmumi, ģeopolitiskie satricinājumi, centrālo banku politika, sabiedrības noskaņojums un notikumi, kurus nav iespējams pilnībā paredzēt, balstoties uz pagātnes datiem.

Tieši šādos brīžos kļūst skaidri redzama robeža starp informāciju un spriestspēju. Mākslīgais intelekts var palīdzēt analizēt pagātni, taču tas nevar pilnībā aizstāt cilvēka spēju izvērtēt situācijas, kurās nākotne vairs neatgādina vakardienu.

Jau šobrīd investori izmanto mākslīgā intelekta rīkus uzņēmumu analīzei, tirgus datu apkopošanai un portfeļu pārvaldīšanai. Tuvākajos gados šādu risinājumu kļūs vēl vairāk. Tomēr pastāv risks, ka mākslīgais intelekts mazinās informācijas deficītu, bet nepalīdzēs atrisināt galveno problēmu – kā no visa pieejamā datu apjoma izdarīt pareizus secinājumus.

Tāpēc nākotnē investoru galvenā priekšrocība nebūs ne piekļuve tirgiem, ne informācijai. Izšķiroša būs spēja saglabāt kritisko domāšanu, orientēties sarežģītā informācijas vidē un pieņemt lēmumus nenoteiktības apstākļos.