WEALTH

15+ lietas, ko būtiski zināt par savu pensiju

Pensija daudziem šķiet tāls nākotnes jautājums, taču tieši šodienas lēmumi visvairāk ietekmē to, cik lieli būs ienākumi pēc darba gaitu beigām. Šajā rakstā skaidrojam svarīgāko par Latvijas pensiju sistēmu: kā veidojas pensija, kā uzzināt savu uzkrājumu, ko nozīmē pensiju indeksācija, kā darbojas mantošana un ko darīt, lai pensijā saglabātu ierasto dzīves līmeni.

Kā darbojas Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma?

Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma, kas apvieno valsts sociālās apdrošināšanas principus ar personīgajiem uzkrājumiem.

Ja vēlies padziļināti iepazīties ar pensiju 2. līmeni, skaties mūsu mājaslapā.

Cik no algas aiziet pensijā? 1. un 2. līmeņa iemaksu sadalījums 2026. gadā

No sociālajām iemaksām pensijas kapitāla veidošanai tiek novirzīti 20 % no sociālās apdrošināšanas objekta. No 2025. gada līdz 2028. gada 1. janvārim spēkā ir šāds sadalījums:

• 15 % uz pensiju 1. līmeni;
• 5 % uz pensiju 2. līmeni.

Iepriekš sadalījums bija 14 % un 6 %.

Ko nozīmē viena procentpunkta pārdale?

Ja bruto alga ir 2000 eiro mēnesī, tad 1 % ir 20 eiro mēnesī jeb aptuveni 240 eiro gadā. Trīs gadu laikā pensiju 2. līmenī netiek ieguldīti aptuveni 720 eiro, kas ilgtermiņā būtu varējuši nest ieguldījumu peļņu. Faktiskā ietekme katram cilvēkam būs atkarīga no algas, ieguldījumu ienesīguma un uzkrāšanas perioda.

Kā uzzināt savu pensijas uzkrājumu un prognozējamo pensiju?

Daļa Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liela varētu būt viņu pensija un kā to uzzināt. To iespējams pārbaudīt dažu minūšu laikā.

Latvija.gov.lv

1. Dodies uz portālu Latvija.gov.lv.
2. Autorizējies ar Smart-ID, eID, eParakstu vai eIDAS.
3. Atver sadaļu E-pakalpojumi.
4. Meklē pakalpojumu "Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru".
5. Iepazīsties ar prognozēto pensiju dažādos pensionēšanās scenārijos.
6. Atgriezies meklētājā.
7. Atver pakalpojumu "Informācija par pensiju 2. līmeņa dalībnieka kontu".
8. Pārbaudi uzkrājuma apmēru, pārvaldītāju un izvēlēto plānu.

Manapensija.lv

Portālā manapensija.lv iespējams:

• salīdzināt pensiju plānus;
• pārbaudīt pārvaldītāju rezultātus;
• izmantot kalkulatorus;
• iegūt informāciju par mantošanu un izmaksu iespējām.

Cik daudz jākrāj papildus, lai pensijā saglabātu ierasto dzīves līmeni?

Valsts pensija vidēji var aizstāt aptuveni pusi no pirmspensijas ienākumiem, bet jaunākām paaudzēm tas, iespējams, būs vēl zemāks. Tā kā vidēji cilvēks pensijā pavada apmēram 15–20 gadus, ienākumu starpība jāsedz nevis dažus mēnešus, bet daudzus gadus.

Pieņemsim, ka vēlies papildus uzkrāt 100 000 eiro vecumdienām.

* Ar mērenu ilgtermiņa ieguldījumu ienesīgumu.

Lai uzkrājumu veidošana pēc iespējas atbilstu taviem ienākumiem un vienlaikus neietekmētu tavu ikdienu, ieteicams pensijai novirzīt vismaz 5–10 % no ienākumiem.

Kā tiek aprēķināta vecuma pensija? Formula un aprēķina piemēri

Vienkāršoti pensijas aprēķina pamatā ir formula:

Pensija = uzkrātais pensijas kapitāls ÷ paredzamais izmaksas periods

Pensijas kapitālu veido sociālās iemaksas visā darba mūžā, kuras ik gadu tiek aktualizētas. Pensijas aprēķinā izmanto koeficientu G, kas atspoguļo plānoto izmaksas periodu. 65 gadu vecumā tas 2026. gadā ir 17,76 gadi.

1. piemērs

• Vidējā bruto alga: 1200 EUR
• Darba stāžs: 40 gadi
• Uzkrātais kapitāls: 90 000 EUR

Pensija ≈ 422 EUR mēnesī.

2. piemērs

• Vidējā bruto alga: 1800 EUR
• Darba stāžs: 40 gadi
• Uzkrātais kapitāls: 150 000 EUR

Pensija ≈ 704 EUR mēnesī.

3. piemērs

• Vidējā bruto alga: 1800 EUR
• Darba stāžs: 30 gadi
• Uzkrātais kapitāls: 112 500 EUR

Pensija ≈ 528 EUR mēnesī.

Pat ar tādu pašu algu pensija būs mazāka, jo veiktas mazākas iemaksas. Tāpēc divi cilvēki ar vienādu algu var saņemt būtiski atšķirīgas pensijas.

Cik liela ir pensija bez darba stāža?

Lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, nepieciešams vismaz 20 gadu apdrošināšanas stāžs. Ja stāžs ir ļoti mazs vai tā nav vispār, cilvēks nevar saņemt pilnvērtīgu vecuma pensiju. Šādos gadījumos sociālo aizsardzību nodrošina valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu sistēma, nevis vecuma pensija.

Minimālās pensijas apmērs ir atkarīgs no uzkrātā stāža, tādēļ ilgāks darba mūžs nodrošina lielāku minimālo garantiju.

Pensiju indeksācija: kad tā notiek, kā aprēķina koeficientu un kam to piemēro?

Pensijas Latvijā tiek indeksētas katru gadu 1. oktobrī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārrēķinu veic automātiski.

Indeksu veido inflācija un daļa no algu pieauguma valstī. Parasti cilvēkiem ar lielāku darba stāžu piemēro augstāku indeksu, kā arī tiek indeksēta visa pensija līdz noteiktam slieksnim. Arī piemaksas par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim tiek indeksētas.

Indeksācija neattiecas uz pensijām, kas piešķirtas pēc noteiktā datuma attiecīgajā gadā.

Kāds ir pensionēšanās vecums un nepieciešamais darba stāžs Latvijā?

2026. gadā pensionēšanās vecums Latvijā ir 65 gadi. Tiesības uz vecuma pensiju ir personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 20 gadi. Ja stāžs ir mazāks par 20 gadiem, vecuma pensija nepienākas pat tad, ja sasniegts pensionēšanās vecums.

Priekšlaicīga pensija: kam tā pieejama un cik lielu daļu pensijas zaudē, tajā aizejot?

Priekšlaicīgi pensionēties var no 63 gadu vecuma, ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi.

Svarīgi zināt:

• līdz 65 gadu vecumam izmaksā tikai 50 % no piešķirtās pensijas;
• strādājot priekšlaicīgi piešķirtās pensijas izmaksa tiek pārtraukta;
• lēmums par agrāku aiziešanu ietekmē pensijas apmēru arī turpmāk.

Tāpēc priekšlaicīgu pensionēšanos ieteicams rūpīgi izvērtēt.

Kādi ir citi valsts pensiju veidi?

Papildus vecuma pensijai Latvijā pastāv:

• invaliditātes pensija;
• apgādnieka zaudējuma pensija;
• izdienas pensija;
• speciālās pensijas atsevišķām grupām.

Katrai no tām ir savi piešķiršanas nosacījumi un aprēķina kārtība. Sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu, situācija atkarīga no konkrētā pensijas veida un piemērojamā regulējuma.

Kā salīdzināt un izvēlēties sev piemērotu 2. līmeņa pensiju plānu?

Izvērtē:

• ieguldījumu stratēģiju;
• riska līmeni;
• komisiju apmēru;
• rezultātus ilgākā periodā.

Svarīgi skatīt vismaz 5–10 gadu rezultātus, nevis pēdējo mēnešu svārstības.

Ja līdz pensijai ir vairāki desmiti gadu, bieži piemērotāki ir aktīvāki plāni ar lielāku akciju īpatsvaru. Tuvojoties pensijai, parasti pieaug konservatīvāku risinājumu nozīme.

Plānu salīdzināšanai noder manapensija.lv.

Cik bieži drīkst mainīt pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju un plānu?

Pensiju 2. līmeņa dalībnieks var:

• mainīt ieguldījumu plānu pie esošā pārvaldītāja;
• mainīt pašu līdzekļu pārvaldītāju.

Izmaiņas vari pieteikt Latvija.gov.lv vai attiecīgā pakalpojuma sniedzēja vidē.

Svarīgi atcerēties: pārvaldītāja maiņa nenozīmē uzkrājuma izņemšanu vai zaudēšanu. Nauda turpina strādāt tavā labā. Tomēr bieža plānu maiņa īstermiņa tirgus svārstību dēļ parasti nav laba stratēģija.

Vai no pensiju 2. līmeņa var izņemt naudu agrāk, un kā notiek izmaksa?

Nē, pensiju 2. līmenī uzkrāto naudu nevar izņemt pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Uzkrājums ir paredzēts tieši pensijas nodrošināšanai.

Sasniedzot pensijas vecumu, uzkrājums tiek izmantots pensijas izmaksai atbilstoši spēkā esošajai kārtībai.

Kā notiek pensiju 2. un 3. līmeņa mantošana?

Pensiju 2. līmenim iespējams norādīt vienu no mantošanas izvēlēm:

• pievienot uzkrājumu citas personas pensijas kapitālam;
• nodot mantiniekiem Civillikuma noteiktajā kārtībā;
• ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Izvēli iespējams veikt Latvija.gov.lv.

Pensiju 3. līmeņa uzkrājums ir mantojams atbilstoši līguma noteikumiem un vispārējai mantojuma kārtībai.

Kā tas, ka esmu strādājis ārzemēs, ietekmē pensiju?

Labā ziņa – daudzos gadījumos ārvalstīs uzkrātais stāžs nepazūd. Tas attiecas uz:

• Eiropas Savienības valstīm;
• Eiropas Ekonomikas zonas valstīm;
• Šveici;
• valstīm, ar kurām Latvijai ir sociālās drošības līgumi.

Parasti katra valsts maksā pensiju par tajā nostrādātajiem gadiem. Savukārt pieteikums parasti jāiesniedz vienā valstī, un kompetentās iestādes savā starpā apmainās ar informāciju.

Ja darba periods konkrētā valstī ir ļoti īss, var tikt piemēroti minimālā stāža nosacījumi.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums saglabājas arī tad, ja dzīvo citā valstī.

Kas pēdējo gadu laikā mainījies pensiju sistēmā, un kas gaidāms tuvākajos gados?

2025–2028

• Pensiju 2. līmenī novirzītā daļa samazināta no 6 % uz 5 %.
• Pensiju 1. līmeņa daļa palielināta no 14 % uz 15 %.

2025

• Pensionēšanās vecums sasniedza 65 gadus visām paaudzēm.

2026

• Ieviesti automātiskie vecuma pensijas pārrēķini strādājošiem pensionāriem.

Par ko tiek diskutēts

• pensiju adekvātuma uzlabošana;
• lielāka sabiedrības iesaiste pensiju 3. līmenī;
• uzkrājumu efektīvāka ieguldīšana ilgtermiņā.

Tāpēc ir vērts regulāri pārbaudīt savu pensijas prognozi un sekot izmaiņām.

Pensija nav tikai jautājums par vecumdienām, bet gan par lēmumiem, ko pieņem visā darba mūža garumā. Jo labāk izproti trīs pensiju līmeņu sistēmu, regulāri seko savam uzkrājumam un savlaicīgi veido papildu uzkrājumus, jo lielāka iespēja saglabāt ierasto dzīves līmeni pēc pensionēšanās. Sāc ar vienkāršāko soli jau šodien: pārbaudi savu pensiju uzkrājumu portālā Latvija.gov.lv un pārliecinieties, ka tavs pensiju 2. līmeņa plāns atbilst tavam vecumam un mērķiem.