LIFESTYLE

Kur vieglāk pārtērēties – internetā vai veikalā?

Lai gan šķiet, ka internetā var iepirkties pārdomātāk, realitāte ir sarežģītāka. Finanšu paradumus ietekmē ne tikai vajadzības un ienākumi, bet arī emocijas, ieradumi un vide, kurā pieņem lēmumus.

Regulāra pārtērēšanās var šķist nenozīmīga, ja katru reizi tiek iztērēti tikai daži eiro vairāk, taču ilgtermiņā tā var radīt būtisku ietekmi uz personīgo vai ģimenes budžetu. Piemēram, ja pārtikai un našķiem katru dienu iztērē par 4 eiro vairāk nekā plānots, mēnesī tie ir aptuveni 120 eiro, bet gadā – jau 1460 eiro.

Pārtērējoties ne tikai var veidoties pārtikas atkritumi, bet arī samazinās iespēja uzkrāt un sasniegt ilgtermiņa finanšu mērķus.

Latvijas iedzīvotāji joprojām dod priekšroku veikaliem klātienē

Aptaujas dati* liecina, ka katrs otrais Latvijas iedzīvotājs mēdz iegādāties pārtiku internetā. Tomēr lielākajai daļai šādi pirkumi veido mazāk nekā desmito daļu no kopējiem pārtikas tēriņiem.

Tas nozīmē, ka pārtikas iegādei joprojām biežāk tiek izvēlēti fiziskie veikali. Šī tendence nav raksturīga tikai Latvijai. Arī Eiropā pārtikas iegāde internetā nav tik populāra kā daudzu citu preču vai pakalpojumu pirkšana.

No vienas puses, tas skaidrojams ar vēlmi pašiem izvēlēties augļus, dārzeņus vai gaļu. No otras puses, pārtikas iegāde daudziem ir ieradums, ko nav tik viegli mainīt.

Internetā par pārtiku tērē vairāk

Lai gan fiziskajos veikalos cilvēki iepērkas biežāk, Citadeles dati atklāj interesantu tendenci – internetā veikto pārtikas pirkumu summa parasti ir lielāka.

Internetveikalos vismaz 100 eiro vienā pirkumā iztērē katrs desmitais pircējs, fiziskajos veikalos šādu pirkumu īpatsvars nepārsniedz vienu procentu.

Tam ir vairāki praktiski iemesli. Pārtikas piegāde parasti tiek izmantota lielākiem ģimenes pirkumiem vairākām dienām vai pat nedēļai. Var arī atļauties pirkt vairāk, jo pašam nebūs tas viss jāstiepj līdz mašīnai vai pat līdz mājām.

Tomēr nozīme ir arī tam, kā uztver naudas tērēšanu.

No skaidras naudas grūtāk šķirties

Maksājot skaidrā naudā vai redzot preces pie kases, naudas un preču vērtības atbilsmes sajūta ir izteiktāka. Savukārt internetā viss notiek nemanāmāk. Daži klikšķi, saglabāti kartes dati un pirkums ir pabeigts.

Turklāt interneta veikali ir veidoti tā, lai iepirkšanās būtu pēc iespējas vienkāršāka. Piedāvājumi "Iegādājieties arī", personalizētas rekomendācijas, bezmaksas piegāde no noteiktas summas vai ierobežota laika atlaides bieži mudina pievienot grozam vēl kādu preci.

Arī veikalā notiek impulsa pirkumi

Fiziskie veikali jau gadu desmitiem izmanto dažādus paņēmienus, lai veicinātu spontānus pirkumus. Saldumi pie kases, spilgtas akciju zīmes, sezonāli stendi un īpaši izkārtotas preces nav nejaušība. Bet tai daļai cilvēku, kam ir ieradums iegriezties veikalā, ir arī lielāka iespēja regulāri nopirkt kaut ko lieku.

Turklāt veikalā lēmumi bieži tiek pieņemti emociju iespaidā. Izsalkums, nogurums vai stress var palielināt impulsīvu pirkumu skaitu. Tāpēc pēc saspringtas darba dienas grozā nereti nonāk preces, kuras iepirkumu sarakstā nemaz nebija paredzētas.

Kas ir bīstamāks budžetam?

Viennozīmīgas atbildes nav. Veikalā biežāk notiek nelieli impulsa pirkumi, kas šķiet nenozīmīgi, bet ilgtermiņā var veidot ievērojamu summu. Savukārt internetā cilvēki biežāk veic lielākus pirkumus vienā reizē – ar domu, ka paķers pie viena, un maksāšanas process rada mazāku sajūtu, ka nauda tiek tērēta.

Tāpēc galvenais risks ir nevis iepirkšanās vieta, bet gan tas, cik apzināti pieņem lēmumus par saviem tēriņiem.

Kā nepārtērēties?

Neatkarīgi no tā, vai iepērcies klātienē vai internetā, tev var palīdzēt daži vienkārši finanšu pratības principi.

• Pirms iepirkšanās sagatavo sarakstu un pieturies pie tā.
• Nosaki budžetu vēl pirms groza piepildīšanas.
• Neiepērcies izsalcis, noguris vai satraukts.
• Internetā nesaglabā maksājumu kartes datus visos veikalos. Papildu darbība pirms samaksas dod laiku pārdomām.
• Pirms lielāka pirkuma nogaidi vismaz vienu dienu. Bieži vēlme iegādāties konkrēto preci pa šo laiku mazinās.
• Regulāri pārskati konta izrakstu, lai saprastu, cik daudz naudas patiesībā aiziet spontāniem pirkumiem.
• Ja iepērcies internetā, pievērs uzmanību ne tikai atlaidēm, bet arī gala summai, ko samaksāsi. Ja summa šķiet par lielu, pārskati savu grozu un pēc iespējas noņem lieko.

Jo apzinātāk pieņemsi pirkumu lēmumus, jo vairāk naudas paliks lielākiem mērķiem nākotnē.

* Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra “Norstat” veica 2026. gada martā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.