LIFESTYLE

No “vieglas naudas” līdz noziegumam: naudas mūļi

Ātra peļņa ievelk krāpnieku pusē

Šī problēma ir aktuāla visās Baltijas valstīs. Piemēram, pērn Citadele Latvijā fiksēja 99 naudas mūļu gadījumus, bet Lietuvā tie bija tikai 13. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās Eiropas valstīs. Naudas mūļu vervēšana strauji izplatās, un sekas var būt pavisam nepatīkamas – no zaudētas naudas un personas datu noplūdes līdz reputācijas kaitējumam un juridiskai atbildībai.

Nesen vienā no Citadeles fiksētajiem gadījumiem jauns vīrietis sociālajos tīklos saņēma piedāvājumu kļūt par maksājumu starpnieku. Sākotnēji viņam viss šķita uzticami – skaidri uzdevumi, solīts atalgojums un nekādu acīmredzamu riska pazīmju. Taču drīz vien viņa kontā sāka ienākt maksājumi no dažādām personām, un “darba devējs” mudināja šo naudu nekavējoties pārskaitīt tālāk, daļu atstājot sev kā atlīdzību. Šajā gadījumā nelegālās darbības tika laikus apturētas un nodotas tiesībaizsardzības iestādēm.

“Bankām tas ir skaidrs brīdinājuma signāls – netipiskas finanšu darbības kontā, īpaši tās, kas neatbilst klienta ierastajam darījumu profilam, var liecināt par paaugstinātu risku un pievērš bankas uzmanību,” norāda Līga Everte.

Pavisam nopietns noziegums

Lai noslēptu nelikumīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi, tiek meklēti cilvēki, kuri piekrīt izmantot savus bankas kontus svešu naudas līdzekļu pārskatījumiem, izņemt tos skaidrā naudā un nodot nezināmām personām. Lai gan daļa cilvēku šādās darbībās iesaistās apzināti, ievērojama daļa tikai vēlāk apjauš savas rīcības patieso būtību. Tomēr tas neatbrīvo no atbildības – iesaistīšanās naudas atmazgāšanas shēmās Latvijā ir krimināli sodāma, un šķietami viegla peļņa nereti kļūst par nopietnu problēmu sākumu.

“Šādai pieredzei var būt ilgtermiņa sekas: kriminālsods, ierobežota piekļuve finanšu pakalpojumiem, kā arī atsevišķos gadījumos noziedzīgo shēmu organizētāji iesaistītos pakļauj šantāžai, draudiem vai citam spiedienam,” 

brīdina Līga Everte.

Krāpnieki bieži izvēlas jauniešus

Finanšu krāpniecības shēmu organizētāji starpniekus meklē mērķtiecīgi un lielākoties tur, kur cilvēki pavada visvairāk laika – sociālajos tīklos, tostarp Facebook, Instagram un TikTok, kā arī WhatsApp.

Šādi piedāvājumi tiek pasniegti kā iespēja ātri nopelnīt – pat ar reklāmas atbalstu, lai tie izskatītos uzticamāki un sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju. Bieži tiek uzsvērts, ka risks nepastāv, un dažkārt tiek piedāvāta papildu atlīdzība par jaunu cilvēku piesaisti.

“Agrāk biežāk tika mērķēts uz sociāli mazāk aizsargātām grupām, bet šobrīd arvien biežāk mērķauditorija ir jaunieši. Un tas ir tāpēc, ka papildu ienākumi viņiem šķiet veiksmīgs veids, kā ātri nopelnīt. Šo shēmu mehānisms šķiet vienkāršs, taču tieši tas rada maldinošu drošības sajūtu,” skaidro Līga Everte.

Pirms vēl nav par vēlu

Saņemot piedāvājumu kļūt par maksājumu starpnieku, svarīgākais ir nesteigties un kritiski izvērtēt situāciju un informācijas ticamību – ļoti bieži maksājumu starpniecība, jo īpaši, izmantojot privāto kontu, liecina par nelegāli iegūtiem līdzekļiem. Ieteicams pārliecināties par piedāvājuma izcelsmi, pārbaudīt iesaistītās personas vai uzņēmuma uzticamību izvērtēt kontaktinformāciju, un skaidri izprast darba būtību. Ja atbildes ir neskaidras vai tiek izdarīts spiediens pieņemt lēmumu steidzami, tas ir viens no pirmajiem brīdinājuma signāliem.

“Krāpšana bieži slēpjas sīkumos, piemēram, neierasts komunikācijas tonis, kļūdas ziņojumos vai zināšanu trūkums. Ja piedāvājums šķiet pārāk izdevīgs, visbiežāk tas var būt signāls krāpniecībai. Lielākais risks rodas brīdī, kad lēmumi tiek pieņemti steigā. Turklāt nekādā gadījumā nedrīkst nodot trešajām personām bankas konta piekļuves vai maksājumu kartes datus,” uzsver Līga Everte.

Ja tomēr uzķeries

Ja tomēr gadās nonākt krāpnieku shēmā, vissvarīgākais ir rīkoties nekavējoties. Šādās situācijās izšķiroša nozīme ir ātrumam – jo ātrāk tiek informēta banka un atbildīgās iestādes, jo lielāka iespēja mazināt sekas.

“Bankas izmanto modernas uzraudzības sistēmas, kas analizē maksājumu plūsmas un klientu uzvedību, lai savlaicīgi pamanītu netipiskas vai riskantas finanšu aktivitātes, tostarp pazīmes, kas var liecināt par iesaisti naudas mūļu shēmās. Šādos gadījumos nereti izdodas apturēt aizdomīgas darbības vēl pirms līdzekļi nonāk tālāk nelegālās aprites ķēdēs. Mūsdienās liela daļa krāpšanas gadījumu saistīti nevis ar tehnoloģiju nepilnībām, bet gan ar cilvēku neuzmanību un steigu. Tāpēc būtiski ir rūpīgi izvērtēt informāciju un iesaistīties finanšu darījumos tikai ar pilnīgu pārliecību par darījuma drošību,” iesaka Līga Everte.