7 padomi drošiem pirkumiem internetā
Palielinoties tendencei iepirkties internetā, arī krāpnieki cenšas paplašināt savas peļņas iespējas. Viņi rada aizvien jaunus viltus interneta veikalus vai uzbrūk tiešsaistes iepirkšanās vietnēm, lai iegūtu klientu datus. Bankas Citadele paspārnē radītā universālā maksājumu pieņemšanas risinājuma “Klix” ekspertu komanda ir apkopojusi galvenos kritērijus, kam pievērst uzmanību, lai neiekristu noziedznieku nagos.
1. Vietnes kvalitāte
Ja tirgotāja vietne šķiet pavirši izveidota, ar drukas kļūdām, kāda no sadaļām nestrādā vai mājaslapā nav norādīta kontaktinformācija, pastāv varbūtība, ka pārdevējs ir krāpnieks. Veiksmīga interneta veikala vietne atstāj labu vizuālo iespaidu – ir saprotama un ērti lietojama.
2. Apmaksas prasības
Iepērkoties internetā, tirgotājs visbiežāk prasa norādīt vārdu un uzvārdu, piegādes adresi un tālruņa numuru. Nonākot līdz apmaksai pie maksājumu nodrošinātāja, būs jāievada maksājuma informācija, piemēram, kartes numurs, kartes derīguma termiņš un CVV drošības kods vai, ja esi izvēlējies apmaksu veikt ar savu internetbanku, internetbankas pieejas dati. Ja internetveikalā tiek prasīts norādīt arī citu sensitīvu informāciju – esi uzmanīgs! Tas nozīmē, ka mēģina izkrāpt tavus līdzekļus. Neviens uzticams interneta veikals nekad saviem pircējiem nelūgs, piemēram, personas kodu vai bankas kartes PIN kodu.
3. Norēķinu risinājums
Lai apmaksātu pirkumu, interneta veikali piedāvā dažādus norēķinu veidus. Lai pasargātu savus datus, iepērcies tikai tur, kur izmanto kādu no bankas līmeņa apmaksas risinājumiem. Viens no šādiem norēķinu rīkiem ir “Klix” norēķinu risinājums, ar ko var apmaksāt pirkumus jau vairāk nekā 1000 interneta veikalos Baltijā. Ja esi “Klix” lietotājs un apstiprini maksājumus tikai ar telefona numuru, tas nozīmē, ka tavi dati glabājas drošībā. Tos nav nepieciešams izpaust interneta veikalam, veicot pirkuma apmaksu.
4. Parole
Ja visur izmanto vienu paroli, krāpnieki, to uzzinot, var piekļūt tavam e-pasta kontam, un noskaidrot, kuras bankas klients esi. Ieguvuši šo informāciju, viņi var veikt viltus zvanus – krāpnieki var izlikties par bankas pārstāvi un mēģināt tevi pārliecināt, lai nodod savu internetbankas lietotājvārdu, kā arī apstiprini noziedznieku pieslēgšanos mobilajai lietotnei. Izveido drošas paroles, kas katrā kontā atšķiras, un regulāri tās maini! Turklāt paturi prātā, ka banka nekad nelūgs tevi izpaust internetbankas lietotājvārdu vai paroli.
5. Divpakāpju pieslēgšanās
Vēl viens iespējams risinājums papildu drošībai ir izvēlēties divu faktoru pieslēgšanos biežāk izmantotajos kontos, piemēram, “Gmail”, “Facebook” vai “Amazon”. Mirklī, kad kāds mēģinās tiem pieslēgties no citas ierīces vai pārlūka, savā telefonā saņemsi paziņojumu vai īsziņu, lai apstiprinātu pieslēgšanos. Tā iespējams kontrolēt, vai tavam kontam nav piekļuvusi kāda cita persona.
6. Interneta savienojums
Arī drošs interneta savienojums ir būtisks, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem internetā. Publisks Wi-fi savienojums ne vienmēr ir drošs – krāpnieki var to izmantot, lai nozagtu tavus bankas kartes datus vai internetbankas pieejas kodus. Kamēr esi pieslēgts publiskam interneta savienojumam, nepieslēdzies internetbankai vai citām aplikācijām, kas var saturēt sensitīvus datus.
7. Pirkumu reģions
Atceries, ka katrai kartei, ar ko norēķinies interneta veikalos, ir iespējams iestatīt reģionus, kuros ar to var veikt maksājumus. Krāpnieki bieži darbojas ārzemēs, tāpēc, ja neplāno veikt pirkumus ārpus Baltijas vai Eiropas reģiona, vari to atsevišķi norādīt interneta bankā vai mobilajā lietotnē. Tomēr neaizmirsti šo funkciju pārskatīt, plānojot braucienu uz ārzemēm. Pretējā gadījumā ceļojuma laikā nevarēsi veikt norēķinus. Tāpat, atgriežoties mājās, atceries nomainīt reģionus.
Pastāsti arī citiem, un lai droša un priekpilna iepirkšanās!