FAMILY

Kādas ir tavas ģimenes attiecības ar naudu?

Finanšu pratība patiesībā sākas daudz agrāk, nevis brīdī, kad bērns saņem savu pirmo kabatas naudu. Viss sākas ar to, ko bērns redz savās mājās. Ja vecāki ir izšķērdīgi vai gluži pretēji – pārlieku skopi, ja ģimenē valdījusi nabadzība vai pārticība bez jebkādām robežām, šīs pieredzes veido to, kā pieaugot bērns uztver naudu, riskus un savas iespējas.

Kad bērnībā dzīvots no rokas mutē

Bērnības pieredze, kurā naudas nepietiek un par katru izdevumu jādomā divreiz, pieaugušā vecumā bieži rada pastāvīgu nedrošības sajūtu. Cilvēks var justies vainīgs, pat pērkot pašu nepieciešamāko, kaut arī ienākumi ir pietiekami. Dažkārt tādi cilvēki impulsīvi pērk lietas tikai tāpēc, ka “beidzot var atļauties”, jo bērnībā tādas iespējas nebija. Daļai cilvēku arī izveidojas nepatika pret sarunām par naudu vai budžeta plānošanu, jo tas atgādina saspringtās bērnības situācijas.

Kad bērns ir saņēmis visu un vēl vairāk

Otrs galējais scenārijs ir bērnība, kurā robežas nepastāv un gandrīz jebkura iziešana no mājām beidzas ar nopirktu jaunu lietu. Ja bērns izaug vidē, kurā viņam vienmēr viss tiek dots uzreiz, viņš neiemācās plānot, gaidīt un saprast lietu vērtību. Pieaugot tas var izpausties kā nespēja veidot uzkrājumus, grūtības noteikt prioritātes un vēlme dzīvot uz parāda, jo šķiet, ka nauda vienkārši būs.

Kaut kas pa vidu

Liela daļa cilvēku ir uzauguši ne galējā trūkumā, ne arī pārmērīgā pārticībā. Tā ir bērnība, kurā nauda ir, taču vienmēr jādomā, kā to izmantot saprātīgi. Šāda pieredze var radīt priekšstatu, ka visa ir gana, kamēr rīkojas prātīgi. Pieaugot tas var palīdzēt novērtēt lietu vērtību, izprast darba nozīmi un iemācīt plānot lielākus pirkumus.

Taču tas automātiski nenozīmē, ka bērnam izveidosies veselīga attieksme pret naudu. Arī šāda pieredze var nest sev līdzi sarežģījumus. Piemēram, pieaugušais var iemācīties pieņemt pārāk piesardzīgus lēmumus vai izvairīties no jebkāda riska, jo bērnībā valdīja rūpīga disciplīna – nav jātērē, ja to var atlikt. Citiem var veidoties vainas izjūta katru reizi, kad tiek tērēts kaut kam tikai sev, jo bērnībā nauda vienmēr tika izmantota lietām, kas bija praktiskas un nepieciešamas.

Vislielākā nozīme ir piemēram

Ar izpratni par naudu ir tāpat kā ar ģitārspēli – ja kaut ko iemācies nepareizi, pat labākajam skolotājam ir grūti iemācīt rīkoties pareizi. Taču labā ziņa – viss ir iespējams un nekad nav par vēlu mainīt savus paradumus.

“Lai gan bērnībā pieredzētajam nabadzības vai pārticības līmenim ir nozīme, tomēr jebkurā gadījumā lielākā ietekme būs vecāku piemēram, izvēlēm un rīcībai. Ir būtiski bērnam parādīt, ka nauda rodas no darba, ka to vajag plānot un izmantot apdomīgi. Viņam jāredz, ka gan lētāks, gan dārgāks pirkums var būt vērtīgs, ja tas ir pārdomāts. Šādi bērni pieaugot bieži prot atrast līdzsvaru – nekrīt pārmērīgā taupībā vai izšķērdībā, bet apzinās, ka iespējas ir jāplāno un jāveido ilgtermiņā,” 

uzsver Ginta Zemgale, bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja.

Iesaisti bērnu ikdienas lēmumos, piemēram, kopīgi izvēloties preces vai skaidrojot prioritātes. Ar konsekventu piemēru, kurā bērns redz, ka vecāki plāno, krāj un tērē apdomīgi, var daudz panākt.

Atklātas, mierīgas sarunas par naudu, bez bailēm, dramatizēšanas vai noslēpumiem padarīs visu ar naudu saistīto mazliet vieglāku. Drošības sajūtu radīs arī veselīga kļūdu uztvere, kurā bērns pieredz, ka gadās nopirkt kaut ko lieku vai pieņemt nepareizu finanšu lēmumu, bet tas nav kauns – tā ir mācība. Lai kāds būtu ģimenes finansiālais fons un tava pieredze, tu vari palīdzēt savam bērnam veidot veselīgu attieksmi pret naudu.