Četras būtiskas problēmas pieaugušo finanšu pratībā

Dzīvot šeit un tagad ir nozīmīgi laimīgai dzīvei, tomēr to nevajadzētu attiecināt uz naudu. Ļauties savām mirkļa vēlmēm naudas jautājumos ātri vien var novest pie finansiālām grūtībām. Un tad realitātes pilnvērtīga pieredze var kļūt nepatīkama.

“Sabiedrībā bieži uzsveram bērnu finanšu pratības nozīmi, taču šī prasme nevar pastāvēt vakuumā – tai ir nepieciešama stabila pieaugušo izpratne par naudu. Daudzi pieaugušie ir auguši laikā, kad finanšu drošība nebija pašsaprotama, un tas ir atstājis iespaidu uz viņu rīcību ar naudu: bailes no tēriņiem, impulsīvi pirkumi, grūtības plānot nākotni. Šī bagāža ietekmē ne tikai viņu pašu ikdienu, bet arī to, ko bērni no viņiem var iemācīties. Ja vēlamies finansiāli attīstītu un gudru nākamo paaudzi, arī pašiem pieaugušajiem ir būtiski sakārtot savus attiecības ar naudu,” 

norāda Ginta Zemgale, bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja.

Miglaina izpratne par ikmēneša izdevumiem

Tikpat kā visi zina savu algu precīzos skaitļos, bet daudz mazāk cilvēku patiešām zina, cik naudas un kur tieši katru mēnesi aiziet. Rēķini, abonementi, “sīkumi” veikalā, kabatas nauda bērniem pēc pieprasījuma, spontāni pirkumi, vakariņas ārpus mājām – un konts ir tukšs.

Ja ar algu pietiek tieši līdz nākamajai algai, rodas maldīgs priekšstats, ka viss ir kārtībā. Bet ilūzija var sabrukt brīdī, kad parādās neplānota nepieciešamība pēc lielākiem tēriņiem, piemēram, mašīnas remontam vai veselībai, vai jāsāk krāt kaut kam lielākam.

Skaidrs pārskats par izdevumiem bieži vien ir pirmais solis uz stabilu finansiālo drošību.

Vajadzības sapinušās ar vēlmēm un mirkļa impulsiem

Kad pārskats par vismaz vienu mēnesi ir gatavs, laiks kritiski izvērtēt, kuri no izdevumiem ir bijuši vajadzīgi un bez kuriem varēja iztikt.

Lielākā daļa spontāno pirkumu rodas brīdī, kad gribas sevi palutināt – un tas ir normāli, ja to dara apzināti. Problēma sākas tad, kad smalkā robeža starp “man vajag” un “es gribu” ir pavisam sajukusi. Vai tiešām vajag jaunu telefonu, ja esošais labi strādā? Vai nevar iztikt bez abonementa vēl vienai straumēšanas platformai tikai tāpēc, ka tur ir dažas populāras filmas?

Mirkļa iegribas mēdz likt rīkoties strauji, arī atlaides jauc prātu, un brīdī, kad emocijas aprimst, nauda jau ir iztērēta. Skaidra apziņa par savām un ģimenes vajadzībām, vēlmēm ik mēnesi atvēlot ierobežotu summu, ļauj vieglāk pateikt “nē” īslaicīgām vai pārspīlētām viltus vajadzībām.

Īstermiņa domāšana par ilgtermiņa saistībām

Ja nevelta laiku savu ikmēneša izdevumu uzskaitei un plānošanai, arī finansiālas ilgtermiņa saistības, visticamāk, var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu. Kredīts, līzings vai vienkāršs abonements šķiet viegli pārvaldāms brīdī, kad paraksti līgumu. Taču nākotnes situācijas ne vienmēr ir tik stabilas, kā cerēts – darba maiņa, veselības problēmas, cenu kāpums vai vienkārši nespēja plānot savus izdevumus var būt nopietni iemesli ilgstošām finansiālām problēmām.

Pieņemot lēmumus, balstoties tikai uz šī brīža situāciju, cilvēki mēdz nenovērtēt ilgtermiņa ietekmi uz savu finanšu drošību. Turklāt ilgtermiņa domāšana nozīmē ne tikai kaut ko plānot uz priekšu, bet arī reāli modelēt situācijas – kas būs, ja ienākumi samazināsies par 10–20 %? Vai saistības joprojām būs pārvaldāmas?

Zināšanu un intereses trūkums par naudas iespējām un ekonomiku

Visticamāk, pēc izdevumu pārskatīšanas tavā budžetā atbrīvosies kāda naudas summa. Brīdī, kad brīvās naudas uzkrājumi ir bieza drošības spilvena izmērā, paveras iespēja no finansiāli stabilas dzīves atsperties un tikt uz vēl zaļāka zara. Bet tas ir atkarīgs no paša intereses par to, ko ar brīvo naudu var paveikt.

Daļai cilvēku neinteresē ekonomika un finanses – tāpat kā ne visiem patīk klausīties džezu vai makšķerēt. Tomēr tieši interese par to, kā nauda strādā tavā un arī Latvijas ekonomikas labā var palīdzēt gan tev, gan Latvijai tikt augstāk un tālāk.

Tāpat kā atvēli laiku kafijas pauzei, filmai vai pastaigām ar suni, atrodi, piemēram, ik nedēļu divas stundas, kurās iepazīsti naudas iespējas pelnīt. Sākot ar vienkāršām tēmām, piemēram, kā strādā saliktie procenti vai kāpēc vērts veidot uzkrājumus, līdz sarežģītākām, kā investīcijas un nodokļi. Jo vairāk zināsi, jo drošākus un pareizākus lēmumus spēsi pieņemt un jo lielākas iespējas būs arī bērniem, kas mācīsies no tevis.