Ekonomikas apskats 11/2026

BALTIJAS APSKATS

Atguvusies arī apstrādes rūpniecība: Lietuvā un Latvijā izlaide sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni, bet Igaunijā kritums ir gandrīz apstājies. Tagad rūpniecību vairāk ierobežo izmaksas, nevis pieprasījums, jo karš Irānā šoruden izraisījis otro energoresursu sadārdzinājuma vilni. Visvairāk tas skar Lietuvu, kur inflācija sasniegusi 6,1 %, kamēr Latviju un Igauniju pasargā pārtikas cenu kritums, turklāt nevienā no valstīm joprojām nav vērojama dārgāku energoresursu ietekme uz pārējām patēriņa kategorijām.

Septembrī mēs paaugstinājām 2026. gada IKP prognozes Latvijai līdz 2,2 % un Igaunijai līdz 2,3 %, saglabājām Lietuvas prognozi 2,9 % līmenī un samazinājām inflācijas prognozes visās trijās valstīs.

Latvija

Latvijas ekonomika ir uzņēmusi apgriezienus – 2. ceturksnī IKP pieauga par 3,5 %, visstraujāk četru gadu laikā. Tas bija sestais augstākais rādītājs ES šajā ceturksnī. Ekonomikas izaugsme turpinās jau deviņus ceturkšņus pēc kārtas, tāpēc varam droši teikt, ka atveseļošanās pēc 2023.–2024. gada lejupslīdes ir noslēgusies.

Ražotāju noskaņojums septembrī bija augstākais četru gadu laikā, ko balstīja spēcīgs pasūtījumu portfelis un pieprasījums eksporta tirgos. Tiesa, nākotnes gaidas kļuvušas piesardzīgākas un krājumi ir augsti, tāpēc tuvākajos mēnešos iespējama lēnāka ražošanas izaugsme. Apstrādes rūpniecības izlaide augustā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni. Pēdējo sešu mēnešu laikā vidējais izaugsmes temps sasniedza 6,4 %. Izaugsmi nodrošināja eksportspējīgās nozares – metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, elektronika un mašīnbūve. Turklāt strauji auga arī nozares, kas gūst labumu no Eiropas pārbruņošanās. Savukārt lielā kokrūpniecības nozare stagnēja vājā Eiropas būvniecības pieprasījuma dēļ. Noskaņojums Latvijas galvenajos eksporta tirgos ir labākais trīs gadu laikā, lai gan joprojām ir zem ilgtermiņa vidējā līmeņa. Spēcīgākais eksporta tirgus patlaban ir Zviedrija, kamēr Vācija atgūstas lēni un Polija atpaliek. Darbaspēka izmaksas Latvijā aug lēnāk nekā kaimiņvalstīs, tāpēc darbietilpīgās nozares vairs nebremzē rūpniecību.

Patēriņš paliek viens no galvenajiem ekonomikas virzītājspēkiem. Mazumtirdzniecības apjoms (bez degvielas) pēdējo sešu mēnešu laikā pieauga par 4,1 % gada griezumā, sasniedzot augstāko līmeni 18,5 gadu laikā. Taču patēriņa izaugsmi zināmā mērā ierobežo lēns reālo ienākumu pieaugums. Darbaspēka izmaksas 2. ceturksnī pieauga tikai par 4,1 % pie 3,0 % inflācijas, nodrošinot reālo ienākumu pieaugumu par aptuveni 1 %. Latvijas inflācija enerģētikas šoka laikā palikusi pārsteidzoši stabila, jo energoresursu sadārdzinājumu Latvijā līdzsvaroja pārtikas cenu kritums un pakalpojumu inflācijas palēnināšanās. Pārtikas cenu kritums veicina pārtikas pirkumus, bet pret procentu likmēm jutīgo preču tirdzniecība pakāpeniski bremzējas. Bezdarba līmenis saglabājas stabils (6,9 %). Patērētāju noskaņojuma indekss paliek nedaudz zem ilgtermiņa vidējā līmeņa, bet mazumtirgotāju noskaņojums septembrī bija zemākais divu gadu laikā. Satraukumam gan nav pamata – tirgotāji vienkārši neredz izaugsmes paātrināšanos.

Latvijas būvniecībā izaugsmes cikla virsotne, šķiet, jau ir aiz muguras. Viendzīvokļa māju būvniecība sarūk (−12 %), savukārt daudzdzīvokļu māju būvniecība pieaugusi par 39 % un ir augstākajā līmenī 18 gadu laikā. Nedzīvojamo ēku būvniecība arī uzrādīja divciparu samazinājumu un atrodas zemākajā līmenī kopš 2003. gada galvenokārt rūpniecības un noliktavu būvniecības dēļ. ES fondu projektu portfelis arī sarūk, un augstākas procentu likmes un būvniecības cenas liek atlikt privātos projektus.

Septembrī mēs paaugstinājām Latvijas IKP pieauguma prognozi 2026. gadam līdz 2,2 %, atstājot 2027. gada prognozi nemainīgu 2,3 % līmenī. Savukārt inflācijas prognoze 2026. gadam tika samazināta līdz 3,6 % (2027. gadam līdz 3,3 %). Bezdarbs 2026. gadā prognozēts 6,5 % un 2027. gadā – 6,3 %. Algu pieaugums 2026. gadā Latvijā prognozēts 6,5 % apmērā, bet 2027. gadā – 6,0 %. Nekustamā īpašuma cenu pieaugums 2026. un 2027. gadā tiek prognozēts nedaudz virs 6 %.

1. tabula. Latvija – makroekonomiskās prognozes 2026.–2027. gadam, 2026. gada septembra un jūnija prognožu versiju salīdzinājums

Avots: bankas „Citadele” makroekonomiskie scenāriji, 2026. gada septembris. 

Perspektīvas. Latvijas atveseļošanās, visticamāk, turpināsies, taču atšķirības starp nozarēm palielināsies. Apstrādes rūpniecība ziemu sagaida ar pārliecinošāku pozīciju Baltijā, un mēs paredzam, ka līdz 2027. gada sākumam izlaide augs par 3–5 %. Tas ir mazāk nekā pašreizējie 6,4 %, jo tiks samazināti krājumi. Mazumtirdzniecības izaugsme varētu stabilizēties 3–4 % robežās, bet būvniecības aktivitāte 2027. gadā varētu nedaudz sarukt. Lai gan uzsākto būvdarbu apjoms ir deviņu gadu zemākajā līmenī un pasūtījumu portfelis sarūk, mēs sagaidām, ka kritumu mīkstinās daudzdzīvokļu māju būvniecība un ES finansētie infrastruktūras projekti. Galvenie lejupvērstie riski ekonomikas izaugsmei ir energoresursu cenas un vājāks Polijas pieprasījums.

Lietuva

Lietuva 2. ceturksnī joprojām bija reģiona izaugsmes līdere – IKP pieauga par 3,9 % gada griezumā. Izaugsmi Lietuvā virza mājsaimniecību reālo ienākumu atveseļošanās, rekordaugsta apstrādes rūpniecības izlaide un pakalpojumu nozare, kas piedzīvo labāko periodu pēdējo gadu laikā.

Ražotāju noskaņojums septembrī noslīdēja līdz desmit mēnešu zemākajam līmenim, jo uzņēmumi bija mazāk pārliecināti par pieprasījumu eksporta tirgos tuvākajā nākotnē. Faktiskie dati bija spēcīgāki. Apstrādes rūpniecības izlaide, neskaitot naftas pārstrādi, augustā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, pēdējo sešu mēnešu laikā augot vidēji par 6,7 % gada griezumā. Cita starpā to balstīja arī pārbruņošanās cikls Eiropā. Pie izaugsmes atgriezās arī energoietilpīgas nozares, kas liecina, ka energoresursu cenu lēciens nodarīja mazāk ļaunuma Lietuvas ražošanas sektoram, nekā tika gaidīts. Straujākais algu kāpums reģionā turpināja negatīvi ietekmēt atsevišķās darbietilpīgās nozares, taču spiediens nepastiprinājās. Noskaņojums Lietuvas galvenajos eksporta tirgos ir labākais trīs gadu laikā, taču uzņēmēju bažas par cenu pieaugumu liecina, ka Eiropas rūpniecība ieiet augstāku cenu un stingrāku finansēšanas nosacījumu periodā.

Mazumtirgotāju noskaņojums Lietuvā arī ir zemākais desmit mēnešu laikā, jo tirgotāji izjūt izmaksu spiedienu uz peļņas maržām. Tomēr arī tirdzniecības sektorā faktiskie dati ir būtiski labāki par uzņēmēju noskaņojumu. Mazumtirdzniecības apjoms augustā sasniedza rekordaugstu līmeni, īpaši strauji augot automašīnu pārdošanas apjomiem. Pēdējo sešu mēnešu laikā vidējais izaugsmes temps sektorā sasniedza 8,3 % gada griezumā. Pārdošanas apjomus būtiski ietekmēja pensiju reforma Lietuvā. Visskaidrāk tas bija redzams automašīnu, mēbeļu un sadzīves tehnikas tirdzniecībā, kas strauji paātrinājās kopš aprīļa, kad tika izmaksāti pirmie otrā pensiju līmeņa uzkrājumi. Mājsaimniecību plāni veikt apjomīgus pirkumus saglabājās 4,5 gadu augstākajā līmenī. Arī vērtējums par savām finansēm ir labākais pusotra gada laikā, ko veicina arī straujākais algu kāpums Baltijā. Tomēr patērētāji raizējas par energoresursu cenām un ģeopolitiku. Lietuvā ir arī augstākā inflācija reģionā, un tā turpina augt. To kāpina dārgāka degviela un apkure, kā arī pakalpojumu cenas, ko virza strauji augošas algas.

Būvniecības nozares noskaņojums ir augstākais 18,5 gadu laikā, un uzplaukumu sektorā galvenokārt nosaka mājokļu būvniecība. Savukārt rūpniecības un komercprojektus bremzē augstāks Euribor un augstākas energoresursu izmaksas.

Septembrī Lietuvas IKP pieauguma prognozi 2026. gadam mēs saglabājām 2,9 % līmenī un 2027. gadam 2,2 % līmenī, bet inflācijas prognoze tika samazināta līdz 5,3 % 2026. gadā (2027. gadā prognozēts 3,4 % kāpums). Bezdarbs gaidāms 6,8 % apmērā 2026. gadā un 6,6 % apmērā 2027. gadā, bet algu pieaugums – 7,5 % un 6,5 %. Nekustamā īpašuma cenu pieaugums, saskaņā ar mūsu prognozēm, 2026. un 2027. gadā varētu pārsniegt 7 %.  

2. tabula. Lietuva – makroekonomiskās prognozes 2026.–2027. gadam, 2026. gada septembra un jūnija prognožu versiju salīdzinājums

Avots: bankas „Citadele” makroekonomiskie scenāriji, 2026. gada septembris. 

Perspektīvas. Lietuvas izaugsme, visticamāk, palēnināsies, taču arī 2027. gadā saglabāsies visspēcīgākā reģionā. Apstrādes rūpniecībai būtu jāturpina augt par aptuveni 3–5 % gada griezumā, kas ir mazāk nekā 6–7 % vasarā. To atbalstīs spēcīgs pasūtījumu portfelis, dinamiski eksporta tirgi un aizsardzības nozares pieprasījums. Mazumtirdzniecības izaugsme varētu palēnināties līdz aptuveni 4–6 %, jo enerģijas rēķini, augstā inflācija un augošais Euribor mazinās reālo algu un pensiju uzkrājumu izmaksas devumu. Būvniecību atbalstīs rekordliels mājokļu projektu portfelis un infrastruktūras izdevumi, lai gan augošās izmaksas un hipotekāro kredītu likmes, visticamāk, palēninās jaunu projektu uzsākšanu 2027. gada otrajā pusē. Riski izaugsmei ir vērsti uz leju gadījumā, ja energoresursu cenas ziemā saglabāsies augstas.

Igaunija

Igaunijas ekonomikas atveseļošanās kļuvusi plašāka – pēc trim zaudētiem gadiem tā aug jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas. Igaunijas IKP 2. ceturksnī pieauga par 1,8 % pēc 2,7 % izaugsmes gada sākumā, kas bija straujākais pieauguma temps četru gadu laikā.

Situācija Igaunijas apstrādes rūpniecības sektorā stabilizējās, taču sektora dinamika pagaidām ir gausa. Pēdējo sešu mēnešu laikā izlaides apjoms vidēji samazinājās par 1,8 % gada griezumā, tomēr nozares ar augstāko pievienoto vērtību, piemēram, farmācija un mašīnbūve, jau aug. Darbietilpīgās nozares joprojām ir zem spiediena, lai gan kritums ir ievērojami mazinājies. Darbaspēka izmaksas aug par 6,5 % gadā, taču lēnāk salīdzinājumā ar divciparu pieaugumiem 2023. gadā. Labās ziņas par eksporta tirgiem, kur vidējais noskaņojums Igaunijas tirdzniecības partneru vidū jau pārsniedza ilgtermiņa vidējo līmeni, sevišķi Somijā – Igaunijas lielākajā eksporta tirgū. Spēcīgs biznesa noskaņojums Somijā parasti nozīmē pieprasījuma pieaugumu pēc Igaunijas būvmateriāliem, mēbelēm, pārtikas un starppatēriņa precēm. Turklāt zemākas elektroenerģijas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs uzlabo Igaunijas rūpniecības konkurētspēju.

Mazumtirdzniecība uzlabojas salīdzinoši strauji. Mazumtirdzniecības apjomi augustā bija par 6,0 % lielāki nekā pirms gada. Pateicoties zemākai inflācijai un noturīgam algu pieaugumam, reālie ienākumi Igaunijā aug visstraujāk Baltijā. Tas atbalsta patēriņa pieaugumu. Igaunija ir arī reģiona dezinflācijas stāsts – augustā inflācija noslīdēja līdz 1,3 %, un tikai degvielas cenu lēciena dēļ septembrī atkal pieauga līdz 3,1 %. Kopumā enerģētikas šoku pilnībā kompensē nodokļu bāzes efekts (2025. gada vidū īstenotā nodokļu paaugstinājuma ietekme izkrita no gada salīdzinājuma), pārtikas cenu kritums un vāja uzņēmumu spēja celt cenas.

Būvniecība ir stabilizējusies zemā līmenī. Pēc diviem krituma gadiem dzīvojamo ēku būvniecība vairs nesarūk, un, reālajiem ienākumiem atgūstoties, attīstītāji atgriežas daudzdzīvokļu māju tirgū, kur jaunu projektu skaits pieaudzis par 70 %. Nedzīvojamo ēku segmentā rūpniecisko ēku un biroju būvniecība joprojām samazinās, un aktivitāti virza loģistika un tūrisms – noliktavu būvniecība ir rekordlīmenī.

Septembrī Igaunijas IKP pieauguma prognozi 2026. gadam mēs paaugstinājām līdz 2,3 %, bet 2027. gadam saglabājām 2,6 % līmenī, savukārt inflācijas prognoze tika samazināta līdz 3,6 % 2026. gadā (2027. gadā prognozēts 2,7 % kāpums). Bezdarbs gaidāms 6,8 % apmērā 2026. gadā un 6,2 % apmērā 2027. gadā, bet algu pieaugums – 5,8 % un 5,5 %. Nekustamā īpašuma cenu pieaugums, saskaņā ar mūsu prognozēm, 2026. gadā varētu sasniegt 6,6 %, bet 2027. gadā paātrināties līdz 7,8 %.

3. tabula. Igaunija – makroekonomiskās prognozes 2026.–2027. gadam, 2026. gada septembra un jūnija prognožu versiju salīdzinājums

Avots: bankas „Citadele” makroekonomiskie scenāriji, 2026. gada septembris. 

Perspektīvas. 2027. gadā Igaunijas ekonomikas atveseļošanās, visticamāk, kļūs plašāka. Apstrādes rūpniecības izaugsme varētu kļūt pozitīva ap gadu miju, pateicoties spēcīgam pieprasījumam Somijā un citos eksporta tirgos, lai gan energoietilpīgās un ar būvniecību saistītās nozares, acīmredzot, atpaliks. Mazumtirdzniecības izaugsme līdz 2027. gada vidum varētu paātrināties līdz 4–5 %, jo reālie ienākumi aug un pārtikas cenas samazinās. Būvniecība, visticamāk, atgūsies lēni un būtiski neveicinās IKP pieaugumu vismaz līdz 2027. gada otrajai pusei. Galvenie riski ir augošais Euribor un otrais energoresursu cenu kāpuma vilnis.

PASAULES APSKATS

Mākslīgais intelekts stūrē pasaules ekonomiku cauri enerģijas vētrai

Pasaules ekonomika rudenī turpinājusi demonstrēt pārsteidzošu noturību, par spīti nemainīgi augstajām energoresursu cenām. Ražotāju noskaņojums pasaules mērogā septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma, pakalpojumu sniedzēju – kopš 2023. gada pavasara. Uzņēmēji ASV, eirozonā un Ķīnā ziņoja gan par jauno pasūtījumu pieaugumu, gan par straujāku izmaksu kāpumu.

Energoresursu tirgi joprojām darbojas ārkārtas režīmā. Vienlaikus, spriežot pēc pieejamās informācijas, nafta aizvadīto mēnešu laikā ir atradusi jaunus ceļus pie pircējiem. Pēc Kpler aplēsēm, oktobra vidū naftas piegādes no Tuvajiem Austrumiem, tostarp caur Hormuzas šaurumu, Sarkano jūru un Omānas līci, nebija tālu no miera laika līmeņiem. Tomēr ģeopolitiskā prēmija un zemās naftas rezerves pasaulē uztur cenas paaugstinātos līmeņos. Brent markas naftas cena kopš septembra atkal svārstās virs 100 dolāriem par barelu salīdzinājumā ar vidēji 85 dolāriem vasarā (pirms konflikta bija tuvu 70 dolāriem). Jo ilgāk pasaulei nāksies sadzīvot ar dārgu enerģiju, jo negatīvāka var būt tās ietekme uz ekonomiku.

Viens no pasaules ekonomikas “klusajiem” un stabilajiem balstiem joprojām ir nenogurdināmais ASV patērētājs. Par degvielu ir jāmaksā dārgāk, tomēr ASV mājsaimniecību tēriņi, atskaitot cenu ietekmi, septembrī bija par 2,5 % augstāki nekā pirms gada. Tomēr augošie izdevumi arvien vairāk tiek finansēti uz uzkrājumu rēķina. Arī ASV darba tirgus turpina atdzist – jaunu darbavietu radīšana ir lēna, un algu kāpums pakāpeniski bremzējas.

Otrs izaugsmes balsts ir mākslīgā intelekta investīciju uzplaukums un praktiski visu ar IT saistīto “dzelžu” (hardware) supercikls. 3. ceturksnī ASV uzņēmumu investīcijas pamatkapitālā pieauga par 8,4 % gada griezumā – ievērojami straujāk nekā eirozonā. Kāpumu nodrošināja tieši investīcijas mākslīgā intelekta infrastruktūrā un tehnoloģijās, kamēr citos segmentos tās saruka. Mākslīgā intelekta bums palīdz arī Āzijas ražotājiem. Ķīnas eksports septembrī bija par 36 % lielāks nekā pirms gada, citu Āzijas valstu – par nepilniem 50 %.

Mākslīgā intelekta tēma palika arī akciju tirgu galvenais dzinējspēks. Analītiķi turpināja vērienīgu tehnoloģiju kompāniju peļņas prognožu celšanu, kurām šoreiz piebiedrojās arī enerģētikas sektors. Vienlaikus akciju tirgus kāpumu sāka ierobežot etalona obligāciju ienesīgumu pieaugums. Investori gaida augstākas likmes paaugstinātas inflācijas dēļ un pieprasa papildu kompensāciju, lai absorbētu lielāku obligāciju piedāvājumu tirgū gan augošo valdību parādu, gan mākslīgā intelekta investīciju finansēšanas dēļ. Tas, kopā ar šaubām par mākslīgā intelekta buma ilgtspēju, pēdējā laikā kāpināja svārstīgumu tirgos.

Eirozonas uzņēmēji atgūst optimismu, bet faktiskie dati netiek līdzi

Pēc stagnācijas gada sākumā eirozonas ekonomika  2026. gada vidū uzrādīja spēcīgu rezultātu. Eirozonas IKP 3. ceturksnī pieauga par 0,4 % ceturkšņa griezumā pēc 0,6 % izaugsmes  2. ceturksnī un bija par 1,3 % augstāks nekā pirms gada. Vācijā – attiecīgi par 0,2 % un 1,2 %. 3. ceturksnī būtiski uzlabojās arī eirozonas uzņēmēju noskaņojums. Kopējais PMI indekss septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, bet ražotāju noskaņojums un jauno pasūtījumu pieaugums bija spēcīgākie kopš 2022. gada. Jāatzīst, ka 4. ceturksni eirozonas ekonomika iesāka uz vājākas nots, un patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāji oktobrī pavājinājās dārgāku energoresursu dēļ.

Faktiskie aktivitātes dati pagaidām ir pieticīgāki. Apstrādes rūpniecības izlaide pēdējos trīs mēnešos saruka un augustā bija par 1,7 % zemāka nekā pirms gada. Tomēr arī eirozonas ražotāji guva labumu no mākslīgā intelekta buma – datoru un elektronikas ražošana pēdējos mēnešos bija starp visstraujāk augošajām nozarēm (augustā tuvu 7 % gada griezumā), lai gan atpalika no ASV (ap 10 %) un Ķīnas (15–20 %). Pozitīvu pienesumu deva arī Vācijas lielo transportlīdzekļu, tostarp militārās tehnikas, ražošana, kamēr autorūpniecība un farmācija saruka. Eirozonas patērētāji uz dārgāku enerģiju reaģēja piesardzīgi. Mazumtirdzniecības dinamika kļuvusi svārstīgāka, un pēdējā laikā gada pieaugums nepārsniedza 1 %. Degvielas pārdošanas apjomi kopš pavasara ir sarukuši, bet pieprasījums pēc pārējām precēm auga salīdzinoši mēreni.

Eirozonas noturība pret ārējiem šokiem ļāva šā gada ekonomikas izaugsmes prognozi pārskatīt atpakaļ uz augšu līdz 1 % no 0,5 % jūlijā. Tā tikai nedaudz atpaliek no rezultāta, kādu gaidīja pirms Tuvo Austrumu konflikta sākuma. 2027. gadā eirozonā tiek paredzēta 1,3 % izaugsme. ASV šogad tiek prognozēts pieaugums par 2,3 %, nākamgad – par 2,2 %.

Ziema var kļūt par nopietnu pārbaudījumu eirozonas ekonomikai. Papildus augošajām likmēm strauji kāpušas dabasgāzes cenas Eiropā. Oktobrī tās vairāk nekā divkārt pārsniedza pērnā gada līmeni, bet Eiropas gāzes krātuves pirms apkures sezonas sākuma bija aizpildītas par mazāk nekā 80 % – zemākais līmenis pēdējās desmitgades laikā. Savukārt atbalstu izaugsmei varētu sniegt Vācijas fiskālā politika. Vācijas valdības budžeta deficīts pirmajā pusgadā jau vairāk nekā divkāršojās un pārsniedza 3 % no IKP, ko veicināja cita starpā arī straujais aizsardzības izdevumu kāpums.

Jauns spriedzes avots ir valdību obligāciju tirgus. Uz globālā likmju kāpuma fona īpaši strauji pieauga Francijas obligāciju ienesīgumi. Francijas situāciju sarežģī augstie deficīti, augošais parāda slogs un nepieciešamība pēc izlēmīgiem konsolidācijas pasākumiem, turklāt nenoteiktību vairo arī nākamgad gaidāmās prezidenta vēlēšanas. Politiski karsts laiks gaidāms arī citur – pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām sekos parlamenta vēlēšanas Spānijā, bet nākamgad – Itālijā.

Centrālās bankas pārslēdzas uz augstāku likmju režīmu

Dārgāka enerģija atspoguļojas arī inflācijas rādītājos. Eirozonas inflācija septembrī paātrinājās līdz 3,8 %, sasniedzot augstāko līmeni trīs gadu laikā, turklāt gandrīz pusi no kopējās inflācijas veidoja energoresursu sadārdzinājums. ASV inflācija sasniedza 3,7 %. Pamatinflācija (bez pārtikas un energoresursiem) abos reģionos palika samērā stabila. Tas liecina, ka energoresursu sadārdzinājums pagaidām nav skāris citas patēriņa jomas, turklāt algu pieauguma tempi abos reģionos bremzējas.

Ekonomiku noturība ļauj centrālbanķieriem pievērsties inflācijas apkarošanai, un, atceroties 2021.–2022. gada pieredzi, viņi ir gatavi rīkoties proaktīvi. Centrālās bankas uz inflācijas paātrinājumu reaģēja ar likmju celšanu. Eiropas Centrālā banka (ECB) septembrī otro reizi šogad paaugstināja depozīta likmi – līdz 2,50 %. Arī ASV Federālo rezervju sistēma pirmo reizi kopš pērnā gada decembra mainīja likmes, paceļot tās līdz 3,75–4,00 % un līdz gada beigām paredzot vēl vienu kāpumu. Vēl šā gada sākumā, pirms konflikta, ECB likmju izmaiņas netika gaidītas, bet ASV gaidīja likmju samazināšanu.

Taču būtiskākas izmaiņas notikušas finanšu tirgus gaidās. Konfliktam ieilgstot, tirgus likmju gaidas kopš vasaras ir strauji pārcenotas uz augšu. Nākotnes darījumu cenas gan eirozonā, gan ASV līdz 2027. gada nogalei paredz vēl līdz trim likmju paaugstinājumiem par 0,25 procentpunktiem katru, nākamo – šā gada nogalē. ECB depozīta likme tādējādi varētu sasniegt 3,25 %, bet tirgus aizņemšanās likmes varētu nostabilizēties 3,25–3,50 % diapazonā. Euribor cieši sekoja investoru viedokļa maiņai par monetāro politiku – sešu mēnešu Euribor likme rudenī jau pakāpās virs 3,0 %. Kamēr inflācija eirozonā ievērojami pārsniedz ECB 2 % mērķi, aizņēmējiem būs jārēķinās ar paaugstinātām procentu likmēm.