Pasaules ekonomikas apskats 11/2024

ASV: visticamākais scenārijs joprojām ir mīksta piezemēšanās

Lai gan ASV ekonomika turpina augt, analītiķi arvien vairāk pievērš uzmanību ASV ekonomikas lejupslīdes rādītājiem, lai saprastu, vai ASV tuvojas mīkstai piezemēšanai vai reālai recesijai. Pēc mūsu domām, visticamākais scenārijs šobrīd ir mīkstā piezemēšanās. Lai gan ASV recesijas rādītāji, kuriem mēs sekojam, joprojām norāda uz ekonomikas lejupslīdes risku, šķiet, ka sliktākais periods ASV tautsaimniecībai jau ir aiz muguras un ekonomikas izaugsme sāk pamazām uzlaboties.

ASV šī brīža un nākotnes ekonomikas cikla prognozēs mēs vadāmies pēc šādiem rādītājiem: (1) nodarbinātība ASV supercikliskajās nozarēs; (2) ASV Samas likums; (3) Starpība starp ASV bezdarba faktisko līmeni un 36 mēnešu slīdošo vidējo rādītāju.

Nodarbinātība ASV supercikliskajās nozarēs (mājokļu būvniecība, apstrādes rūpniecība, sezonas darbi, autotransports) turpina samazināties, tomēr krituma tempi ir bijuši vienmērīgi. Turklāt visjutīgākajos sektoros, tādos kā kravas pārvadājumi un sezonas darbi, nodarbinātības dinamika gada griezumā ir uzlabojusies.

Arī skatoties pēc ASV Samas likuma indikatora, redzams, ka ASV ekonomikas izaugsme šobrīd ir sasniegusi savu zemāko punktu un situācija pamazam sāk uzlaboties. Saskaņā ar Samas likumu, ja bezdarba līmenis pārsniedz savu zemāko līmeni pēdējo 12 mēnešu laikā par 0,5 procentu punktiem, tas liecina par recesijas sākumu. Lai izvairītos no īstermiņa efektiem, tiek izmantots bezdarba līmeņa trīs mēnešu slīdošais vidējais rādītājs. Samas likuma indikators pēdējos 3 mēnešos mirgoja sarkanā krāsā, tomēr septembrī šis rādītājs bija precīzi 0,5% punktu līmenī, proti, teju sasniedzot recesiju.

Visbeidzot, jaunākie dati par ASV darba tirgu liecina, ka faktiskais bezdarba līmenis ASV ir pieaudzis virs 36 mēnešu mainīgā vidējā rādītāja, kas parasti arī liecina par recesijas sākumu ASV. Tomēr, tāpat kā ASV cikliskās nodarbinātības un Samas likuma gadījumā, septembra dati bija iepriecinoši un liecināja, ka ASV tautsaimniecībā lejupslīdes zemākais punkts ir pārvarēts.

Tomēr ir vērts atzīmēt, ka visi trīs ASV recesijas vadošie rādītāji joprojām ir bīstamā līmenī, tāpēc mēs turpināsim tiem uzmanīgi sekot.

Ķīna: ekonomikas stimulus gaidot

Ķīnas ekonomikas izaugsme jau kādu laiku ir vāja – par to liecina straujais Hang Seng indeksa kritums. Tomēr ASV, uzsākot procentu likmju samazināšanas ciklu, šķiet, ir pamudinājušas Ķīnas varas iestādes sākt pakāpeniski stimulēt tautsaimniecību. Nesen vairākas Ķīnas amatpersonas preses konferencēs ziņoja par stimulēšanas pasākumu uzsākšanu. Pašreizējais stimulu apjoms ir pavisam niecīgs: piemēram, patēriņa stimulēšanai paredzētie pasākumi veido mazāk nekā 1% no Ķīnas IKP. Tomēr nesen finanšu aprindās izskanējušās runas liecina, ka tās vēl nav beigas un priekšā gaidāmas daudz vērienīgākas stimulēšanas iniciatīvas. Informācija par gaidāmajiem stimulēšanas pasākumiem, iespējams, tiks publiskota Ķīnas Nacionālā tautas kongresa laikā, kas noritēs 4.-8. novembrī, tāpēc par stimulēšanas pasākumu apjomu varētu kļūt zināms uzreiz pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Tas būs izšķirošais brīdis Ķīnas finanšu tirgiem, jo neliels stimulēšanas pasākumu apjoms izraisīs strauju Ķīnas akciju kritumu, kas vēl nesen, pateicoties faktiskajiem ziņojumiem un gaidām par turpmāku ekonomikas stimulēšanu, piedzīvoja pozitīvu dinamiku. No otras puses, liels stimulu apjoms sniegs būtisku impulsu Ķīnas akciju tirgiem.

Eirozona: ECB plāno samazināt likmes 

Runājot par eirozonas ekonomiku mums ir gan labas, gan sliktas ziņas. Labā ziņa ir tā, ka inflācijas tempi turpina strauji palēnināties: septembrī gada inflācija eirozonā sasniedza 1,8 % un bija zemāka par Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto 2 % līmeni. Pamatinflācija (inflācijas rādītājs, neskaitot pārtiku un enerģiju) un pakalpojumu cenu inflācija joprojām turas virs 2%, taču apsteidzošie indikatori liecina, ka tuvākajā laikā pamatinflācija var būtiski palēnināties. Tas, kā arī vājā ekonomikas izaugsme eirozonā ļaus ECB turpināt likmju samazināšanas ciklu, un tirgi sagaida, ka ECB no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam samazinās likmes vēl 5 reizes. Gaidas par turpmāku ECB likmju samazināšanu atspoguļojas arī tirgus dalībnieku jaunākajās 3 un 6 mēnešu Euribor prognozēs. Jaunākās Chatham Financial prognozes liecina, ka 3 mēnešu Euribor, kas šobrīd ir 3 % līmenī, līdz 2025. gada jūnijam samazināsies līdz 1,9 %, bet 2025. gada decembrī būs zemāks par 1,9 %.

Tomēr sliktā ziņa ir tā, ka zemāka inflācija eirozonā daļēji ir saistīta ar ļoti vāju ekonomisko aktivitāti, proti, vājais ekonomiskais cikls eirozonā veicina inflācijas tempu samazināšanos. Vācija, kas ir viena no galvenajām Baltijas valstu tautsaimniecības eksporta partnerēm, joprojām ir vājākais posms eirozonā, Vācijas tautsaimniecībai de facto grimstot recesijā. Tas ir redzams arī jaunākos eirozonas ekonomikas noskaņojuma indeksa datos, kas ir labs eirozonas ekonomiskās aktivitātes apsteidzošais rādītājs. Situācija Vācijas rūpniecībā, kas ir Vācijas ekonomikas pamats, joprojām ir ļoti smaga, un Vācijas rūpniecības noskaņojums (Vācijas ražošanas uzņēmumu optimisma līmenis) pašlaik ir līmenī, kāds pēdējo reizi bija vērojams 2020. gada jūnijā. 

Tomēr jāatzīmē, ka, lai gan Vācijas tautsaimniecība joprojām atrodas lejupslīdes zonā, tādi vadošie rādītāji kā Vācijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu jauno pasūtījumu novērtējums un Vācijas kravas automobiļu nobraukuma indekss varētu liecināt, ka lejupslīde Vācijas ekonomikā ir sasniegusi savu zemāko punktu. Tāpēc, iespējams, pesimisms attiecībā uz ekonomisko aktivitāti eirozonā ir pārmērīgi augsts, tomēr kopumā ekonomiskā aktivitāte joprojām ir vāja un var turpināt pasliktināties.

Baltijas reģions: ekonomiskā aktivitāte pieaugs 2025. gadā, Igaunija izkļūs no recesijas

Runājot par Baltijas valstu tautsaimniecībām, tendence kopumā ir pozitīva, lai arī ekonomikas cikls visās trijās Baltijas valstīs ir nedaudz atšķirīgs.

Lietuvā ekonomiskā aktivitāte turpina pieaugt, ko veicina noturīgais apstrādes rūpniecības sektors, veselīgais iekšējais pieprasījums un stabilizācija transporta nozarē. Pozitīvu pārsteigumu sagādāja dinamika apstrādes rūpniecībā, jo, neraugoties uz dziļo lejupslīdi Vācijas rūpniecībā, Lietuvas apstrādes rūpniecības nozare turpina kāpināt izaugsmes tempus. Uzskatām, ka Lietuvas rūpniecības nozarei ir izdevies lieliski izmantot strukturālās pārmaiņas Eiropas apstrādes rūpniecības nozarē. Lielie Vācijas rūpniecības uzņēmumi pasūtījumu trūkuma dēļ spiež dārgos piegādātājus Eiropā samazināt cenas un pārceļ daļu ražotņu uz Austrumeiropu, kur darbaspēka izmaksas ir ievērojami konkurētspējīgākas. Pilnīgi  iespējams, ka šo tendenci mēs šobrīd novērojam arī Lietuvas rūpniecībā.

Vēl viena pozitīva iezīme Lietuvas ekonomikā ir spēcīgais iekšzemes pieprasījums, ko veicina augstais Lietuvas patērētāju optimisma līmenis – šovasar Lietuvas mājsaimniecību viedoklis par savām finanšu perspektīvām bija tikpat augsts kā tieši pirms globālās finanšu krīzes 2007. gada vasarā. Arī rudenī patērētāju optimisms saglabājas ļoti augsts. Turklāt vērojamas arī pirmās atveseļošanās pazīmes nekustamā īpašuma tirgū – gan jaunu hipotekāro kredītu, gan jaunu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu jomā.

Latvijā situācija apstrādes rūpniecībā joprojām ir stabila, un patērētāju noskaņojums turpina strauji uzlaboties. Septembrī Latvijas patērētāju kopējais optimisms sasniedza augstāko līmeni kopš 2021. gada decembra, ko veicināja pozitīvais iedzīvotāju viedoklis par savām finansēm un augošā vēlme tērēt naudu pirmās nepieciešamības precēm. Redzam arī ievērojamu ekonomiskās aktivitātes kāpumu pakalpojumu sektorā, savukārt, strauji uzlabojoties Latvijas patērētāju noskaņojumam, pieaudzis arī optimisms  mazumtirdzniecības sektorā.

Igaunijā ekonomiskā aktivitāte joprojām ir daudz vājāka nekā citās Baltijas valstīs, kas ir izskaidrojams ar Baltijas reģionā lielāko parādu slogu privātajā sektorā un lielo atkarību no ārējās tirdzniecības ar Skandināviju, kur ekonomikas izaugsmi ierobežo augstās procentu likmes. Labā ziņa ir tā, ka Igaunijā jau ir vērojamas pazīmes, kas norāda uz noskaņojuma uzlabošanos apstrādes rūpniecībā, ko, iespējams, veicina 1) lielāks pasūtījumu skaits apstrādes rūpniecībā no Centrāleiropas, kā jau minējām iepriekš, un 2) gaidas par ekonomikas atveseļošanos Skandināvijas valstīs, Eiropas centrālajai bankai sākot samazināt procentu likmes. Tomēr patērētāju optimisms joprojām ir ļoti zems, bet mazumtirdzniecības noskaņojums joprojām saglabājas līmenī, kāds pēdējo reizi bija vērojams 2020. gada jūnijā – tas skaidri liecina, ka iedzīvotāju tēriņi joprojām ir nelieli.

Runājot par prognozēm, mēs joprojām uzskatām, ka 2025. gadā ekonomiskā aktivitāte visās trijās Baltijas valstīs pieaugs, samazinoties procentu likmēm, palielinoties ekonomiskai aktivitātei ES, kā arī pieaugot iekšzemes pieprasījumam un investīcijām. Paredzam, ka Latvijas IKP 2025. gadā pieaugs par 2,7%, savukārt pieaugums Igaunijas un Lietuvas ekonomikās varētu sasniegt 2,8 %. Mēs arī prognozējam, ka darba algu kāpums Baltijas valstīs turpinās pārsniegt inflāciju, tādējādi veicinot spēcīgāku iekšzemes pieprasījumu. Iekšzemes pieprasījumu un investīcijas stimulēs arī turpmākā ECB procentu likmju samazināšana, jo Baltijas valstis ir atkarīgas no ECB procentu likmju cikla, ņemot vērā augsto mainīgo procentu likmju īpatsvaru kopējā aizdevumu struktūrā.