https://www.citadele.lv/lv/support/economic-overview

Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu

Mēs mājaslapā izmantojam savas un trešo pušu sīkdatnes. Nepieciešamajām sīkdatnēm, ar kuru palīdzību rūpējamies par mājaslapas darbību un drošību, mums nav vajadzīga tava piekrišana. Statistikas, analītisko un mārketinga sīkdatņu izmantošanai mums ir nepieciešama tava piekrišana, lai nodrošinātu tev ērtāku mājaslapas un tiešsaistes pakalpojumu lietošanu un piedāvātu tev interesējošu saturu un pakalpojumus, ņemot vērā tavus paradumus. Tu vari sniegt mums savu piekrišanu šo sīkdatņu izmantošanai, nospiežot “Piekrītu”, kā arī jebkurā brīdī atcelt vai pielāgot to, lietojot saiti Sīkdatņu iestatījumi. Uzzini vairāk Sīkdatņu lietošanas noteikumos.

https://www.citadele.lv/lv/support/economic-overview

Baltijas ekonomikas apskats 11/2023

Globālā ekonomiskā vide joprojām ir sarežģīta. 

Neraugoties uz daudzajiem izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. No pozitīvās puses, procentu likmju kāpums ir palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu cenas ir kritušās, un pasaules ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Tomēr eirozonā izaugsme joprojām ir vāja, un 2023. gada trešajā ceturksnī IKP eirozonā pieauga tikai par 0,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pasaules tirdzniecība sarūk un uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir negatīvs. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm 2023. gadā IKP eirozonā pieaugs tikai par 0,5 % un sagaidāms, ka izaugsme saglabāsies zema arī 2024. gadā, IKP pieaugot tikai par 0,7 %. ASV ekonomikas izaugsme ir bijusi spēcīgāka, nekā gaidīts, un 2023. gadā tiek prognozēts, ka ASV izaugsme pieaugs par 2,3 %, lai gan 2024. gadā izaugsme palēnināsies līdz 1 %. Gan ASV, gan eirozonas ražotāji joprojām ir piesardzīgi attiecībā uz jauniem pasūtījumiem, taču ražotāji ziņo par pakāpenisku saražoto un nepārdoto preču krājumu samazināšanos. Šis kritums pakāpeniski novedīs pie faktiskās ražošanas pieauguma, un eirozonā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā varētu sākt pakāpeniski palielināties 2024. gada 1. ceturksnī. Tajā pašā laikā bezdarba līmenis joprojām ir zems un inflācijas samazināšanās veicinās patēriņa pieaugumu. Tomēr pieaugošās procentu likmes turpinās ietekmēt būvniecības un mājokļu tirgus, ģeopolitiskā spriedze joprojām ir augsta, un Ķīna turpina cīnīties ar problēmām mājokļu tirgū.

Mazākas enerģijas cenas un ražotāju cenu kritumus ir veicinājis inflācijas samazināšanos eirozonā. 

Oktobrī inflācija eirozonā palēninājās līdz 2,9 %, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 27 mēnešu laikā (kopš 2021. gada jūlija). Apsteidzoši rādītāji liecina, ka inflācija eirozonā turpinās palēnināties. Piemēram, 2023. gada septembrī ražotāju cenas Vācijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par gandrīz 15 %, kas ir lielākais kritums kopš 1949. gada. Ja nebūs negatīvu pārsteigumu, piemēram, jaunu ģeopolitisko saspīlējumu, eirozonas inflācija 2024. gada sākumā varētu būt tuvu 2 %. Tajā pašā laikā energoresursu cenas Eiropā joprojām ir lielas, neraugoties uz gandrīz pilnām dabasgāzes krātuvēm. Ierobežotā piedāvājuma dēļ tiek prognozēts, ka dabasgāzes nākotnes līgumos cenu atgriešanās normālā līmenī tiek prognozēta tikai 2026. gadā, kad tiks pabeigti lielie sašķidrinātās dabasgāzes eksporta jaudas palielināšanas projekti, kas pašlaik pasaulē tiek būvēti. Turklāt pamatinflācija, neskaitot enerģijas un pārtikas cenas, eirozonā joprojām ir krietni virs 4 %, un būs nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu ECB mērķi 2 % apmērā ciešā darba tirgus un ievērojamā fiskālā deficīta dēļ, kas daļēji atsver ierobežojošo monetāro politiku.

Procentu likmes eirozonā ir sasniegušas maksimumu, un pirmais likmju samazinājums ir gaidāms 2024. gada pirmajā pusē. 

Pēc straujas monetārās politikas stingrības pastiprināšanas ECB procentu likmes ir sasniegušas augstāko līmeni kopš 1999. gada. Monetārā politika reālo ekonomiku ietekmē ar salīdzinoši lielu laika nobīdi, un pēdējo gadu ļoti zemo procentu likmju periodā mājsaimniecības un uzņēmumi eirozonā arvien vairāk ir devuši priekšroku fiksētas procentu likmes kredītiem. Tādējādi parāda apkalpošanas izmaksas eirozonā nav pieaugušas tik strauji kā ECB monetārās politikas procentu likmes. Tā kā inflācija eirozonā ir būtiski palēninājusies un ekonomikas izaugsme ir ļoti gausa, finanšu tirgi prognozē, ka pirmais procentu likmju samazinājums notiks jau līdz 2024. gada vidum ar vairāk nekā 50 % varbūtību, ka tas varētu notikt jau 2024. gada aprīlī. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšana, visticamāk, būs pakāpeniska. Ilgtermiņa procentu likmju kāpums liecina, ka vidējā un ilgtermiņā procentu likmes, visticamāk, būs augstākas nekā iepriekšējā desmitgadē.

Eirozonas izaugsmes perspektīvas joprojām ir vājas, neraugoties uz mazākām energoresursu cenām un inflācijas kritumu. 

Procentu likmju kāpums, vājš globālais pieprasījums rūpniecībā un lēnā atkopšanās Ķīnā, kā arī strukturālās konkurētspējas problēmas, ko rada augstās energoresursu cenas un pārejas uz elektroauto, turpina negatīvi ietekmēt izaugsmi eirozonā. Kopš 2023. gada pavasara ekonomiskas noskaņojums eirozonā ir pasliktinājies, jo atkopšanās pakalpojumu nozarēs ir noplakusi, savukārt apstrādes rūpniecībā un būvniecībā noskaņojums joprojām ir negatīvs. Būvniecības nozare arvien vairāk izjūt augstāku procentu likmju ietekmi, it īpaši mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma tirgos. Līdz ar to Vācijas būvniecības uzņēmumu daļa, kas ziņo par nepietiekamu pieprasījumu, ir sasniegusi 2008. gada līmeni. Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecībā ir parādījušās pirmās pozitīvās pazīmes, jo uzņēmumu aptaujas norāda uz krājumu samazināšanās cikla sākumu. Piemēram, ES Komisijas veiktā aptauja liecina, ka Vācijas rūpniecībā nepārdoto preču krājumi samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Krājumu līmenim samazinoties, vajadzētu palielināties jaunu pasūtījumu skaitam un attiecīgi pieaugt ražošanas apjomam.

Baltijas reģions jau atrodas mērenā recesijā.

Inflācija, lielās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis IKP pieaugumu Baltijā, un visās trijās Baltijas valstīs IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas. 2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,1 % salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2022. gadā, savukārt Lietuvas IKP nemainījās un Igaunijas IKP 2023. gada otrajā ceturksnī samazinājās par 3 %. Vāja ārējā pieprasījuma dēļ rūpniecības izlaide ir samazinājusies visās trijās Baltijas valstīs, savukārt pakalpojumu nozarēs pārsvarā ir turpinājusies izaugsme. Apsteidzošie rādītāji uzrāda pretrunīgas ekonomikas tendences Baltijas reģionā. Dati liecina, ka Lietuvā ekonomiskā aktivitāte sāk palielināties, ko galvenokārt veicina noskaņojuma uzlabošanās ražošanas sektorā. Latvijā ekonomikas noskaņojums pēdējos mēnešos saglabājies stabils, savukārt Igaunijā oktobra ekonomikas noskaņojuma indekss uzrādījis vājāko rādījumu pēdējo 40 mēnešu laikā. Pēc mūsu domām, Igaunijas ekonomikā situācija ir sliktāka nekā pārējās Baltijas valstīs, jo Igaunijā ir augstāks privātā sektora parāda līmenis un tā ir tuvāka Skandināvijas ekonomikām, kuras piedzīvo būvniecības lejupslīdi.

Augsts hipotēku kredītu īpatsvars ar mainīgu procentu likmi ir izraisījis strauju parādu apkalpošanas izmaksu pieaugumu Baltijā.

Kredīti Baltijā pārsvarā tiek izsniegti ar mainīgām likmēm, kā rezultātā salīdzinājumā ar citām valstīm Baltijas valstu ekonomikas ātrāk reaģē uz monetārās politikas stingrības palielināšanu. Augstāks privātā sektora parāda līmenis ir viens no iemesliem, kāpēc Igaunijas IKP ir samazinājies vairāk nekā Latvijā un Lietuvā. Lietuvā un Latvijā privātā sektora parāda līmenis ir viens no zemākajiem eirozonā, tāpēc parāda apkalpošanas izmaksas ir pieaugušas tikai nedaudz, lai gan ietekme uz individuāliem aizņēmējiem var būt ievērojama. Zemais parāda līmenis, mainīgas procentu likmes kredītu izmantošana un salīdzinoši veselīga cenu un ienākumu attiecība mājokļu tirgū ir ļāvusi turpināt jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanu Baltijas valstīs, neraugoties uz augstajām procentu likmēm. Ātra reakcija uz monetārās politikas izmaiņām nozīmē arī to, ka gaidāmā procentu likmju samazināšana veicinās ekonomikas atveseļošanos, sākot ar 2024. gada vidu.

Būvniecības sektora noskaņojums Baltijā saglabājas stabils, neraugoties uz augstākām procentu likmēm.

Būvniecība ir viena no nozarēm, kas ir visjutīgākā pret procentu likmju kāpumu, un būvniecības nozares perspektīvas 2024. gadam ir ļoti neskaidras. Vācijas būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas ziņo par nepietiekamu pieprasījumu, ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2008. gada, jaunu būvatļauju skaits eirozonā samazinās, savukārt mājokļu cenas krītas vairākās valstīs. Tomēr vienlaikus jaunu hipotekāro kredītu izsniegšana Baltijā turpinās, neraugoties uz augstākām likmēm, un kreditēšanas apjomi joprojām ir krietni virs līmeņa pirms pandēmijas. Daļa no jaunajām kreditēšanām 2024. gadā ir nesen pabeigto būvniecības projektu rezultāts, jo pirkuma līgumi tika parakstīti pirms būvniecības pabeigšanas. Mājokļu cenas Baltijā stabilizējas, bet, izņemot atsevišķus tirgus segmentus, nemazinās, savukārt būvniecības noskaņojums Lietuvā un Latvijā saglabājas stabils un neliecina par būvniecības sektora lejupslīdi tuvākajā laikā. Daļa no noturības būvniecības sektorā varētu būt saistīta ar spēcīgu valsts sektora pieprasījumu, ko veicina ES investīciju pieejamība.

Krājumu līmeņa samazināšanās norāda uz iespējamu pieaugumu apstrādes rūpniecībā 2024. gadā.

Vājš globālais pieprasījums un salīdzinoši augstais preču krājumu līmenis, kas radies daudzās nozarēs visā pasaulē kopš pandēmijas beigām, ir negatīvi ietekmējis Baltijas rūpniecību 2023. gadā, un jau vairāk nekā gadu rūpniecībā ir vērojams ražošanas apjomu kritums. Tajā pašā laikā ir parādījušās pirmās stabilizācijas pazīmes eirozonas apstrādes rūpniecībā, jo krājumu līmenis ir sācis samazināties. Krājumu līmeņa samazināšanās novedīs pie pakāpeniska ražošanas pieauguma, un tas norāda uz potenciālu pieaugumu rūpniecībā 2024. gadā. Šobrīd pozitīvas tendences ir vairāk redzamas Lietuvā, bet Latvijas un Igaunijas ražošanas sektors, visticamāk, tām drīzumā sekos. Taču paredzams, ka nozares atveseļošanās nākamgad būs pakāpeniska. Pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir neskaidras, eirozonas izaugsme ir apstājusies, ASV joprojām ir iespējama recesija, bet straujais procentu likmju kāpums būtiski samazinājis aktivitāti būvniecības sektorā. Savukārt straujš ražotāju cenu kritums eirozonā radīs spiedienu uz Baltijas ražotājiem samazināt cenas precēm un komponentiem, ko tie ražo Eiropas klientiem. Cenu samazināšana, īpaši pārdodot nepārdoto produkciju, var radīt papildu finansiālo spiedienu uz ražošanas uzņēmumiem.

Augstā inflācija ir negatīvi ietekmējusi mazumtirdzniecību, tomēr patērētāju noskaņojums uzlabojas.

Algas Baltijā turpina pieaugt, bezdarbs joprojām ir zems un inflācija strauji samazinās. Tomēr patēriņa cenas Baltijā pēdējos divos gados ir pieaugušas par vairāk nekā 25 % un ienākumu pieaugums nav spējis sekot līdzi inflācijai. Tas atspoguļojas salīdzinoši vājos mazumtirdzniecības skaitļos 2023. gadā, jo pārdošanas apjomi ir samazinājušies visās trīs Baltijas valstīs. Inflācija ir samazinājusi patērētāju pirktspēju, un ienākumu pieaugums vēl nav sasniedzis neseno cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā procentu likmju dēļ ir palielinājušies kredītmaksājumi, savukārt pandēmijas laikā izveidotie papildu uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti. Rezultātā redzam, ka mājsaimniecību noguldījumu pieaugums bankās palēninās, savukārt patēriņa kredītu izsniegšana pieaug. Tikmēr patērētāju noskaņojuma tendences Baltijas reģionā joprojām ir pretrunīgas. Lietuvas un Latvijas gadījumā patērētāju uzticības līmenis ir tuvu augstākajiem līmeņiem, kas pēdējo reizi bija vērojams pirms vairākiem gadiem, un patērētāju optimismu galvenokārt veicina inflācijas palēnināšanās. Tomēr pēdējā laikā patērētāju uzticība Lietuvā stabilizējās un vairs nav uzlabojusies, jo patērētāji kļūst nedaudz piesardzīgāki attiecībā uz savu finansiālo situāciju, uzkrājumiem un ekonomiku. Igaunijas gadījumā patērētāju noskaņojums joprojām ir vājš, kas atbilst vājākajiem Igaunijas ekonomikas rādītājiem.

Eksporta pakalpojumu nozares turpina augt, taču tūrisms vēl atpaliek no līmeņa pirms pandēmijas.

2023. gadā pakalpojumu nozares Baltijā pārsvarā turpināja augt, un pakalpojumu nozaru noskaņojums ir saglabājies stabils Lietuvā un Latvijā, bet nedaudz samazinājies Igaunijā. Iekšējo pakalpojumu nozares turpināja atgūties no COVID-19 pandēmijas ietekmes, savukārt uz eksportu orientētie profesionālo un IT pakalpojumu sektori turpina augt. Vienlaikus transporta nozari skārusi apstrādes rūpniecības lejupslīde un vājāks eksports, un tūrisms joprojām nav sasniedzis līmeni kā pirms pandēmijas, jo ārvalstu viesu skaits joprojām ir par 18–34 % mazāks nekā 2019. gadā. Daļēji tas ir saistīts ar mazāku tūristu skaitu no Krievijas un Baltkrievijas, taču arī Skandināvijas un Vācijas tūristu skaits saglabājas zem 2019. gada līmeņa.

Algu pieaugums 2023. gadā ir pārsniedzis 10 %, un bezdarbs ir zems, bet darbaspēka pieprasījums vājinās.

Darba tirgus Baltijas valstīs joprojām ir spēcīgs, neraugoties uz IKP kritumu. Vidējā darba samaksa Baltijā 2023. gada pirmajā pusgadā ir pieaugusi par vairāk nekā 12 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Bezdarbs Latvijā un Lietuvā saglabājas tuvu rekordzemam līmenim, savukārt Igaunijā vājāka ekonomikas izaugsme ir izraisījusi nelielu bezdarba pieaugumu. Tajā pašā laikā ir vērojamas dažas darba tirgus vājināšanās pazīmes. Samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri ziņo par darbaspēka trūkumu kā būtisku šķērsli izaugsmei, bezdarbs Igaunijā ir nedaudz pieaudzis, īpaši apstrādes rūpniecībā un dažās pakalpojumu nozarēs, piemēram, jaunuzņēmumos, kur procentu likmju kāpums ir samazinājis piekļuvi finansējumam, un samazinājies vakanču skaits. Vidējā un ilgtermiņā darba tirgus Baltijas valstīs saglabāsies saspringts, jo darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits Baltijā samazinās un darbaspēka trūkums joprojām ir būtisks šķērslis ekonomikas izaugsmei.

IKP pieaugumu 2024. gadā veicinās publiskā sektora investīciju pieaugums un atkopšanās apstrādes rūpniecībā. 

2024. gadā ir sagaidāms, ka IKP pieaugums Baltijas valstīs atsāksies, taču salīdzinoši mērenā tempā – 2,3–2,6 %. Ražošanā redzamas pazīmes, ka krājumu samazināšanās cikls tuvojas beigām, un, visticamāk, ražošana atgriezīsies pie izaugsmes 2024. gada pirmajā pusgadā, lai gan atveseļošanās, visticamāk, būs mērena. Sagaidāms, ka 2024. gadā inflācija vidēji būs tuvu 2,5 %, savukārt algu pieaugums palēnināsies no vairāk nekā 10 % 2023. gadā līdz 6,4–7,5 % diapazonam 2024. gadā. Tādējādi reālie ienākumi atkal pieaugs, un tas veicinās arī patēriņa pieaugumu. Turklāt aizdevumi Baltijā pārsvarā tiek izsniegti ar mainīgām likmēm, un rezultātā Baltijas reģions monetārās politikas ietekmi jau ir izjutis ātrāk nekā citas valstis. Procentu likmju samazināšana, kas, domājams, sāksies līdz 2024. gada vidum, arī sekmēs ekonomikas atveseļošanos. Visbeidzot, vājo privātā sektora pieprasījumu būvniecībā 2024. gadā daļēji kompensēs ES finansētās palielinātās publiskā sektora investīcijas, un fiskālā politika kopumā joprojām ir labvēlīga, jo valstīs vēl arvien ir budžeta deficīts.

Ekonomikas izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras un pakļautas vairākiem būtiskiem riskiem.

Karš Ukrainā turpinās, un ģeopolitiskā spriedze joprojām ir augsta un ir vēl vairāk palielinājusies Izraēlas un Palestīnas konflikta dēļ. Ķīnas ekonomika turpina cīnīties ar problēmām nekustamā īpašuma sektorā, eirozonā īstermiņa rādītāji un ekonomikas noskaņojums ir pasliktinājies, neraugoties uz inflācijas kritumu, un dabasgāzes cenas joprojām ir lielas, neraugoties uz gandrīz pilnām dabasgāzes krātuvēm. Jauni piedāvājumu puses šoki vai negaidīti liels pieprasījums aukstās ziemas dēļ var izraisīt jaunu enerģijas cenu kāpumus. Turklāt straujas monetārās politikas stingrības palielināšana uz ekonomiku darbojas ar laika nobīdi, un procentu likmju kāpums var izraisīt būtiskāku ekonomikas lejupslīdi, nekā šobrīd prognozēts. Straujš ilgtermiņa likmju kāpums var radīt finanšu stabilitātes riskus eirozonā vai pasaulē augstā parāda līmeņa dēļ. Visbeidzot eirozonas izaugsmi kavē ne tikai cikliskie faktori, bet arī strukturāli faktori, piemēram, lielās enerģijas cenas un pieaugošā konkurence tādās kritiskās nozarēs kā automobiļu ražošana.

Ar detalizētāku informāciju aicinām iepazīties šeit.