FAMILY

Sācies mācību gads. Kā tas ietekmē kabatas naudu?

Vasarā bērni biežāk ir patstāvīgi – dodas uz nometnēm, apmeklē pasākumus, pavada laiku ar draugiem un arī ilgstoši viesojas viņu mājās. Kabatas nauda noder ne tikai saldējumam un izklaidei, bet reizēm ir arī vienīgais variants, kā bērnam pa dienu paēst. Skolas laikā kabatas naudas apmēru ietekmē ne tikai vecāku ienākumi, bet arī, piemēram, skolas pusdienu iespējas, pulciņu daudzums, vieta un pat ģimenes ēšanas paradumi.

Ko saka skaitļi?

Kā liecina aptaujas dati*, visbiežāk bērni Latvijā saņem 5–9 eiro nedēļā (13 % vecāku), kam seko 10–19 eiro (9 %) un 20–29 eiro (5 %). Taču trešdaļa vecāku kabatas naudu neizsniedz vispār – Latvijā tie ir 32 %, Igaunijā 33 %, Lietuvā 28 %.

Šie skaitļi atklāj ne tikai finansiālo situāciju, bet arī vecāku attieksmi pret bērnu patstāvību un finanšu izglītību. Tieši mazākas naudas summas ļauj bērniem eksperimentēt ar finanšu lēmumiem, vienlaikus neradot risku zaudēt lielus līdzekļus. Pārāk dāsna kabatas nauda, kas sedz visas bērna ikdienas vēlmes, neveicina finanšu pratību un, iespējams, rada greizu priekšstatu par nākotnes iespējām.

Tā nav tikai nauda

Kabatas nauda nav tikai skaitlis – tas ir audzināšanas un attīstības instruments, kura nozīme pieaug līdz ar bērna vecumu. Daļa vecāku kopā ar pirmo kabatas naudu un pirmo bankas karti piedāvā bērniem iespēju nopelnīt, padarot mājas darbus vai citus uzdevumus, kas sekmē izpratni par saikni starp darbu un atlīdzību. Citadeles klienti tam var izmantot Uzdevumu rīku, kas pieejams mobilajā lietotnē.

Jaunākiem bērniem (7–10 gadi) kabatas nauda palīdz apgūt pamata jēdzienus par naudu, piemēram, skaitīšanu un atņemšanu, izvēli un pacietību. Pusaudžiem (11–15 gadi) tā kļūst arī par līdzekli, ar kuru viņi var iemācīties plānot, izvērtēt prioritātes un izdarīt patstāvīgus lēmumus. Vecākiem jauniešiem (16+) jau jāsāk uz naudu lūkoties kā uz neatkarīgas un pilnvērtīgas dzīves instrumentu, kas ietekmē un kuru ietekmē daudzas ikdienas izvēles.

Savas kabatas naudas pārvaldīšana veicina paškontroli, pacietību un kritisko domāšanu – prasmes, kas ir būtiskas ne tikai finanšu jomā, bet arī dzīvē kopumā.

“Regulāra kabatas nauda bērnam ir nozīmīgs finanšu pratības rīks – tā palīdz saprast naudas vērtību, plānot tēriņus un mācīties krāt. Šī pieredze palīdz apzināties, ka nauda ir ierobežots resurss, ar kuru jāmāk apieties atbildīgi. Ja vecāki kabatas naudu apvieno ar sarunām par atbildīgu finanšu pārvaldību, bērni praktiski apgūst svarīgas prasmes nākotnei. Šodien šim procesam arvien vairāk tiek izmantoti arī digitālie rīki – norēķinu kartes bērniem un mobilās lietotnes, kas ļauj sekot līdzi gan tēriņiem, gan uzkrājumiem. Tas ir drošs veids, kā iemācīt rīkoties ar naudu, vienlaikus saglabājot pārskatāmību un kontroli,” 

uzsver Ginta Zemgale, bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja.

Kā runāt ar bērnu par naudu?

Saruna par naudu ir tikpat svarīga kā pati kabatas nauda. Runā par naudu regulāri, ne tikai tad, kad tās pietrūkst. Iesaisti bērnu budžeta plānošanā, piemēram, mājsaimniecības iepirkumos.

Dod iespēju bērnam kļūdīties, bet pārrunā sekas, kā arī uzslavē gudrus lēmumus, ne tikai rezultātu. Šāda komunikācija veido veselīgu attieksmi pret naudu un palīdz bērnam justies droši savos lēmumos.

Motivējot bērnu krāt lielākiem mērķiem vai neparedzētām situācijām, var stāstīt par savu pieredzi bērnībā, par savām iespējām tagad, kā arī mudināt izmantot Citadeles Krājkasi lietotnē.

Vienmēr jāatceras pārrunāt arī drošības jautājumi par naudas glabāšanu, bankas kartes datiem un mobilo lietotni.

Kabatas nauda ir ieguldījums bērna finanšu pratībā, emocionālajā attīstībā un patstāvībā. Nelielas summas, regulāras sarunas un digitāli rīki var kopā veidot veselīgu pamatu, uz kura bērns var iemācīties attīstīt savus nākotnes finanšu paradumus.

* Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Baltijas valstu iedzīvotājus, kam ir bērni.