LIFESTYLE

Kur ved šī saite?

Bieži vien krāpnieki uzdodas par kādu no valsts iestādēm vai populāru pakalpojumu sniedzējiem – VID, CSDD, tiesu, pastu, DPD. Pirms apmeklē kādu no šāda veida lapām, pievērs uzmanību detaļām!

Pārbaudi!

Izlasi, pirms klikšķini. Sāc ar sūtītāju – tieši e-pasta adresi, kas ir aiz sūtītāja nosaukuma. Viltvārža paša radītais vārds, nosaukums vai e-pasts var būt identisks īstajam, bet paplašinājumā redzamā e-pasta adrese atklāj patiesību. E-pastā krāpnieks var izveidot jebkādu ticamu nosaukumu un uzdoties par atpazīstama uzņēmuma vai iestādes pārstāvi. Vai tiešām e-pasts ir, piemēram, CSDD?

Katram burtam ir nozīme. Domā kritiski! Ne vienmēr drošas saites sākas ar https. Pat tad, ja sūtītājs vai saite sākumā šķiet uzticama, pazīstamajos vārdos, kā Google, Citadele, var būt ieviestas sīkas izmaiņas. Piemēram, G00gle ar nullēm burta o vietā vai Cltadele ar l burtu i vietā.

Atrodi oriģinālo kontaktinformāciju un adresi. Esi vērīgs – pārbaudi, kāda ir uzņēmuma vai iestādes īstā e-pasta adrese. Parasti to var atrast attiecīgā mājaslapā. Ja šaubies, vari arī atrast uzņēmuma vai iestādes telefona numuru un piezvanīt, lai pārliecinātos par saņemtās informācijas patiesumu.

Arī īsziņas gadījumā pārbaudi sūtītāja telefona numuru, pameklējot informāciju internetā un apskatot kontaktu sadaļu mājaslapā. Un, protams, kritiski izvērtē ziņā norādīto saiti. Atceries – bankas vai valsts iestādes nesūtīs saiti ar prasību ievadīt karšu datus vai internetbankas pieejas datus.

Kāpēc šīs saites ir tik bīstamas

Ja tu uzklikšķini uz šādas saites un ievadi savus datus, piemēram, lietotājvārdu, paroli vai bankas kartes informāciju, šī informācija nonāk krāpnieku rokās. Ja tomēr esi atvēris tamlīdzīgā e-pastā vai īsziņā saiti un ievadījis pieprasītos datus, nekādā gadījumā neapstiprini ar PIN kodu vai biometriju uznirstošos maksājumus, – tos izveidojuši krāpnieki.

Ieguvuši tavus datus, krāpnieki var ne tikai lasīt un kopēt tavas ziņas, bet arī iztukšot tavu bankas kontu, piekļūt taviem sociālo tīklu kontiem un izmantot tos, lai krāptu citus. Noziedznieki var veikt pirkumus tavā vārdā vai pat nozagt tavu identitāti.

Vairāk par pikšķerēšanu un citiem finanšu krāpniecības veidiem lasi Citadeles mājaslapā.

Kā rīkoties, ja esi kļuvis par krāpšanas upuri  

Ja ir aizdomas, ka tavs Citadeles konts ir nonācis krāpnieku rīcībā vai esi ievadījis savus bankas vai kartes datus aizdomīgā mājaslapā, nekavējoties sazinies ar mums, zvanot uz tālruņa numuru 6701 0000. Kā arī ziņo par gadījumu Valsts policijai.

Ja rodas pat vismazākās aizdomas, rīkojies!

Kāpēc ne vienmēr banka var palīdzēt atgūt naudu

Ja esi apstiprinājis maksājumu no savas ierīces ar drošu autentifikācijas veidu – PIN kodu vai biometriju –, tātad maksājums ir veikts ar tavu piekrišanu. Katrs šāds maksājuma apstiprinājums ir kā digitāls paraksts – tava nepārprotama piekrišana konkrētajam darījumam. Šāds darījums ir likumīgs, un bankai nav pamata apšaubīt tā autentiskumu, pat ja beigās tas izrādās krāpniecisks.

Tava drošība nav nejaušība vai kāda cita atbildība – tā sākas ar tevi.