LIFESTYLE

Kauns kļūdīties

Kā par krāpniecību runā Baltijas valstīs?

Salīdzinot aptaujas datus Baltijas valstīs, redzams, ka Lietuvas iedzīvotāji ir visatvērtākie – 54 % nejustos neērti atzīt, ka kļuvuši par finanšu krāpniecības upuriem. Savukārt Igaunijā ir visvairāk to, kuri kaunētos par šādu pieredzi, – 39 %.

Publiski ar šo pieredzi būtu gatavs dalīties Latvijā un Lietuvā tikai katrs ceturtais (27 %) respondents. Igaunijā atklāti runāt būtu gatavi 33 % iedzīvotāju.

Visās trīs Baltijas valstīs iezīmējas vēl kāda līdzīga tendence – aptuveni 16–19 % iedzīvotāju būtu gatavi dalīties ar savu pieredzi tikai anonīmi. Sabiedrība kopumā ir gatava runāt par finanšu krāpniecību, taču izvēlas to darīt sev pieņemamā formā vai drošības robežās.

“Aptaujas dati rāda arī pozitīvu tendenci – Latvijā 44 % cilvēku nebūtu kauns atzīt, ka kļuvuši par finanšu krāpniecības upuriem, un daudzi būtu gatavi par to runāt. Vienlaikus redzam, ka nozīme ir tuvāko cilvēku atbalstam – 40 % dalītos pieredzē tieši ģimenes vai draugu lokā. Tas nozīmē, ka sabiedrība kļūst atvērtāka, taču joprojām pastāv piesardzība un barjeras,” 

saka Ingrīda Āva, bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja.

Vai sabiedrība tiešām tik ļoti nosoda kļūdas?

Senāk audzināšana vairāk balstījās uz bezierunu paklausību un izvairīšanos no kļūdām. Kļūdīšanās varēja tikt uztverta kā vājums. Skolās un darbavietās dominēja vertikāla hierarhija, kur kļūdas tika sodītas, nevis izmantotas kā mācību iespējas.

Tradicionālā izglītība bieži uzsvēra pareizās atbildes, nevis domāšanas procesu. Kļūdas tika izceltas ar sarkanu pildspalvu, nevis analizētas kā daļa no izaugsmes. Tas veicināja bailes no kļūdīšanās jau agrā vecumā. Daudzās ģimenēs bērni bija audzināti ar uzsvaru uz sasniegumiem un pareizu uzvedību. Bērni ātri vien saprata, ka viņu kļūdas ir vilšanās vecākiem vai skolotājiem.

Mūsdienās kļūdas arvien vairāk tiek uztvertas kā neatņemama mācību daļa gan mājās un skolā, gan arī darbā. Uz attīstību, inovācijām un sasniegumiem vērstajā kultūrā kļūdīties ir pieļaujami un pat vajadzīgi, lai atrastu neparastus risinājumus un sasniegtu iespaidīgākus rezultātus, nekā darbojoties pārlieku piesardzīgi un baidoties kļūdīties.

Kāpēc jaunieši kaunas visvairāk?

Iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem ir ievērojami atvērtāki – publiski dalīties ar savu negatīvo pieredzi būtu gatavi 34 %, un tas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Savukārt visnoslēgtākie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tikai 17 % būtu gatavi atklāti runāt par savu pieredzi pēc finanšu krāpniecības gadījuma.

Vecāku un skolotāju viedoklis mūsdienu jauniešus vairs tā nebiedē, viņi arvien vairāk ir gatavi uzticēt iekšējos pārdzīvojumus tuviniekiem. Lielāka nozīme ir vienaudžiem – bailes tikt apsmietam vai nosodītam draugu vai paziņu lokā attur atzīt, ka esi kļūdījies vai apkrāpts. Īpaši sociālo mediju laikmetā, kad publisks apsmiekls ir viena neveiksmīga sociālā tīkla ieraksta attālumā. Piederības sajūta un vēlme iederēties šajā vecumā ir īpaši svarīga.

Vecāku cilvēku pieredze ļauj labāk saprast un pieņemt kļūdas, bez kurām dzīve nav iespējama, tāpēc viņi arī ir vairāk gatavi par tām runāt. Pieaugot un sajūtot savu kā personības vērtību, kurai nav jābūt atkarīgai no citu viedokļa, arī runāt par sevi kļūst vieglāk.

Kāpēc par apkrāpšanu jārunā?

Finanšu krāpšanas metodes kļūst arvien rafinētākas. Krāpnieki prasmīgi manipulē ar cilvēku prātiem un plaši izmanto modernās tehnoloģijas. Zaudējot modrību, par upuri var kļūt ikviens – arī pieredzējis uzņēmējs, piesardzīgs pensionārs un digitāli attīstīts jaunietis.

“Jo atklātāk sabiedrība runā par krāpšanas gadījumiem, jo grūtāk krāpniekiem atkārtot savus paņēmienus,” 

uzsver I. Āva.

Viņa aicina iedzīvotājus neklusēt, bet dalīties ar pieredzi – gan lai pasargātu citus, gan lai mazinātu kauna sajūtu, kas joprojām bieži pavada šādus gadījumus. Atklātība un savstarpējs atbalsts ir būtiski instrumenti cīņā pret finanšu krāpniecību, un jo vairāk par to runā, jo mazāk iespēju paliek krāpniekiem izmantot vienus un tos pašus paņēmienus atkārtoti.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.