LIFESTYLE

Bailes no konfrontācijas un vēlme izpatikt pat krāpniekam

“Cilvēka rīcību finanšu krāpšanas situācijās nosaka ne tikai zināšanas, bet arī emocijas. Mēs redzam, ka pat klienti, kuri regulāri seko līdzi brīdinājumiem un zina par krāpnieku metodēm, dažkārt tomēr kļūst par upuriem. Tāpēc runāt par psiholoģiskajiem aspektiem ir tikpat svarīgi kā par tehniskajiem drošības risinājumiem,” 

saka Līga Everte, bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja.

Kā norāda Artūrs Miksons, finanšu krāpniecībai ir pakļauts ikviens, un vienu reizi var uzķerties jebkurš. Viņš uzsver, ka pat labi informēti cilvēki kļūst ievainojami brīžos, kad viņus negaidīti pārsteidz. Arī tiem, kas jūtas droši par savām zināšanām, ir vērts pārliecināties, ka tās ir objektīvas un balstās faktos, nevis tikai pārliecībā, ka loģiskā domāšana izglābs.

Vai tu tiešām zini, kādus jautājumus var uzdot bankas darbinieks?

Psihoterapeits aicina aizdomāties, cik daudz patiesībā tu zini par to, kā darbojas noteikti procesi bankās, valsts iestādēs un citās organizācijās. Kādas saziņas metodes ar klientiem un iedzīvotājiem izmanto banka, policija un Valsts ieņēmumu dienests? Kāda ir tavas internetbankas adrese? Vai CSDD sūta sodu īsziņās?

Ja krāpnieks piezvana cilvēkam, kurš nezina, kā strādā internetbanka vai kā savu identitāti apliecina policists, manipulēt un apmānīt ir daudz vieglāk. Arī tavai dzīves situācijai ticama īsziņa vai e-pasts, kas liek rīkoties uzreiz, var nodot tevi krāpnieku rokās, ja nezini, kādas īsziņas un kādas adreses saitēs var norādīt noteiktas organizācijas.

“Vērts pārdomāt, ko es nezinu un kas man būtu jānoskaidro, lai sevi pasargātu. Tikpat būtiski ir izvērtēt, vai mēdzu pieņemt lēmumus steigā. Ja atbilde ir pozitīva, ir lielāks risks iekrist krāpnieku nagos,” 

saka A. Miksons.

Rīcību stresa situācijā ietekmē ne tikai zināšanas, bet arī ierastie reakcijas mehānismi. Paradums reaģēt noteiktās situācijās pēc sev raksturīga algoritma var būt saistīts arī ar ieaudzināto pieklājību, paklausību un bailēm nonākt nepatīkamā situācijā.

Drīkst uzdot jautājumus

Vēl viens būtisks aspekts, kas liek pakļauties krāpnieku manipulācijām, ir kauns – kauns nezināt, kauns pajautāt, kauns apgrūtināt, kauns apšaubīt un kauns atteikties.

“Mēs daudz runājam par kaunu, ko izjūtam pēc tam, kad krāpniecība jau ir notikusi, bet es vairāk liktu aizdomāties par kaunu pirms tam,” aicina A. Miksons.

“Cilvēkiem ir kauns nezināt, bet mēs drīkstam nezināt un atkāpties no situācijas, nevis iet tās pavadā. Vienlaikus drīkstam uzņemties arī sekas – piemēram, neizmantot īpašu piedāvājumu vai zaudēt unikālu iespēju. Taču cilvēkam negribas būt muļķim un izrādīt savu nezināšanu, un, lai izvairītos no šīm izjūtām, viņš padodas krāpnieka manipulācijai.”

Ja kauna izjūta ir grūti pārvarama arī vienkāršās ikdienas situācijās, tad pēc krāpšanas tā tikai pastiprinās. Nepārvaramais kauns liek par notikušo klusēt un noslēgties sevī. Psihoterapeits norāda, ka šāda noslēgšanās padara cilvēku par vēl vieglāku mērķi nākotnes krāpniecībām. Lai gan varētu šķist, ka pēc sāpīgās pieredzes cilvēks kļūs piesardzīgāks, patiesībā notiek pretējais – ja emocionālās grūtības netiek atrisinātas, pieaug risks atkārtoti iekrist krāpnieku lamatās.

Dusmoties un atteikt ir atļauts

Mūsu kultūrā vēsturiski ierasts neizrādīt dusmas vai pretošanos, jo tas var novest pie soda. Lai gan dzīvojam citā laikā un politiskajā iekārtā, šī pārliecība joprojām ietekmē mūsu uzvedību. Jānomainās vairākām paaudzēm, lai mēs iemācītos, ka teikt “nē” ir normāli. Šī prasme ir īpaši svarīga, saskaroties ar krāpnieku zvaniem un īsziņām – ja saruna kļūst nepatīkama vai jūtams spiediens, tev ir tiesības to pārtraukt un vienkārši nolikt klausuli, neko nepaskaidrojot.

“Taču, ja iekšēji šķiet, ka “tā darīt nedrīkst”, cilvēks baidās piedzīvot dusmas, kas šajā situācijā varētu viņu pasargāt. Tieši uz šo emociju kombināciju – bailēm no konfrontācijas un vēlmes izpatikt – balstās krāpnieki. Viņi precīzi atpazīst cilvēkus, kuri neprot atteikt, neuzdrošinās uzdot jautājumus vai atzīt neziņu. Aiz tā bieži slēpjas dziļākas vajadzības – pēc pieņemšanas, sapratnes un piederības. Ja cilvēks jūtas atraidīts, nemīlēts vai nonācis bezizejā, arī finansiālā, viņš kļūst īpaši ievainojams,” skaidro A. Miksons.

Droši laid garām “unikālu iespēju”

“Pasargāt sevi no krāpniekiem nozīmē ne tikai būt informētam par krāpniecības metodēm, bet arī apzināties savas emocijas un ierastos rīcības modeļus. Pat ja esam informēti un zinoši, emocijas izslēgt nav iespējams," atgādina A. Miksons. 

"Dzīvojam laikā, kad viss notiek ātri, kad gribas tūlītēju risinājumu, tostarp peļņu, un tieši steigā kļūstam visneaizsargātākie. Īstā drošība slēpjas spējā uz brīdi apstāties, padomāt un pieņemt, ka varbūt kādu “unikālu iespēju” šoreiz palaidīsim garām, un būt ar to mierā,” 

iedrošina A. Miksons.