Krāpnieki pēta sociālos tīklus. Kā neatklāt par daudz?

Attīstoties krāpniecības metodēm, jāvelta arvien vairāk laika un uzmanības, lai atšķirtu kaitniecīgus e-pastus, zvanus vai ziņas no reālu cilvēku un uzņēmumu komunikācijas. Sociālajos tīklos neierobežoti publiskojot personisko informāciju, cilvēki mēdz paši sevi padarīt par viegliem upuriem, ļaujot krāpniekiem izklausīties pavisam ticami.

Informāciju par sevi cilvēki sniedza arī pirms dažiem gadu desmitiem, kad vēl nebija sociālo tīklu. Piemēram, skolā daudzi veidoja īpašas klades, kurās klasesbiedri vai draugi ierakstīja savu dzimšanas datumu, acu krāsu, hobijus, brīvā laika nodarbes, varbūt pat adresi un bieži vien centās izvairīties no jautājuma par simpātijām.

Mūsdienās sociālajos tīklos vieglu roku sniedzam detalizētāku informāciju par savu dzīvi, turklāt to redz daudz plašāka auditorija nekā skolas draugu atmiņu kladi.

Kā sauc tavu suni?

Lai gan atklāt informāciju, piemēram, par hobijiem un brīvo laiku, šķiet nevainīgi, krāpnieki to var prasmīgi izmantot, īpaši, ja sociālo tīklu konti ir publiski.

“Daļa krāpnieku ir ar izkoptām prasmēm izprast cilvēkus un viņu vājības. Piemēram, ja viņiem ir pieejams mājdzīvnieka vārds vai viņi precīzi zina, ko cilvēks darīja pēdējā atvaļinājumā, tas palīdz vēl vieglāk apmānīt upuri. Iedomājies, ka saņem ziņu it kā no veterinārās klīnikas ar aicinājumu steidzami pierakstīties uz konsultāciju, jo pienācis laiks vakcinēt tavu Maksi. Vai arī pienāk paziņojums it kā no viesnīcas Romā, kurā patiešām esi uzturējies, par neveiksmīgu rēķina apmaksu, kas nekavējoties jāatkārto. Ir vieglāk noticēt meliem, kuros ir daļa patiesības,” 

paskaidro Ingrīda Āva, bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja.

Vai tava vecmāmiņa zina visu par krāpniekiem?

I. Āva uzsver, ka krāpnieki var izmantot publiskoto informāciju ne tikai, lai apmānītu pašu autoru.

“Pieņemsim, ka vecmāmiņa zina, ka tu šobrīd atpūties Grieķijā. Ar viņu var sazināties krāpnieks un paziņot, ka ar tevi ir noticis negadījums,“ 

brīdina I. Āva.

Būtiski ir ne tikai pašam sevi pasargāt, bet arī parūpēties par savu tuvāko zināšanām, jo īpaši, ja redzi, ka viņi ir labticīgi vai mazāk saprot kiberdrošības jautājumus.

Kāda ir tava parole?

Reizēm personisku dzīves aspektu, piemēram, ģimenes faktu vai pat iecienītākā ēdiena atklāšana, var arī palīdzēt krāpniekiem uzminēt tava konta paroles vai drošības jautājumu atbildes.

“Lai gan daudzās vietnēs jau ir norādes par drošas paroles izveides nosacījumiem, cilvēki joprojām izmanto vienkāršas paroles: dzimšanas datumu, mājdzīvnieka vārdu vai ko citu ļoti personisku. Tāpēc nevajadzētu pārāk vieglprātīgi publiskot katru savu soli, un, ja tomēr nolem dalīties ar dzīves mirkļiem, pirms tam padomā, kā šī informācija var tikt izmantota pret tevi. Un pārliecinies par savas paroles drošumu,“ 

atgādina I. Āva.

Padomā, pirms publisko.