Ekonomikas apskats 02/2026

PASAULES APSKATS

ASV ekonomikas izaugsmes perspektīvas turpina uzlaboties

2025. gads paliks atmiņā ar ASV administrācijas aktivitāšu raisītu paaugstinātu nenoteiktību, tostarp ārējās tirdzniecības politikā. Neskatoties uz to, bažas par tarifu negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku līdz šim nav piepildījušās, un aizvadīto gadu var raksturot kā labvēlīgu gan globālajai ekonomikai, gan finanšu tirgiem. Arī 2026. gads ir iesācies uz pozitīvas nots – ASV izaugsmes prognozes tika pārskatītas uz augšu, finanšu tirgos akciju cenas turējās uz izaugsmes trajektorijas, un kompāniju līmenī Rietumvalstīs un attīstības valstīs šogad tiek gaidīti peļņas divciparu pieaugumi.

Līdz šim nedz haotiskā ASV ārējā politika, nedz tās valdības darbības īslaicīga pārtraukšana rudenī, nedz atvēsums darba tirgū nav spējuši novirzīt ASV ekonomiku no izaugsmes kursa. ASV darba tirgus rādītāji kopš 2025. gada pavasara ir kļuvuši daudz vēsāki, taču krīzes pazīmes joprojām nav novērojamas – algu fonds turpināja augt veselīgos tempos un ASV patērētāji gada nogalē turpināja aktīvi tērēt. 

Kopš 2025. gada sākuma ASV būtiski paātrinājušās investīcijas mākslīgajā intelektā un ar to saistītajā infrastruktūrā, atsverot zemākas investīcijas citos segmentos. To ietekme uz ASV ekonomiku un finanšu tirgiem bija pozitīvāka, nekā varēja sagaidīt pirms gada. Tomēr efekts uz IKP izaugsmes cipariem pagaidām tiek lēsts kā salīdzinoši neliels – līdz ar investīcijām audzis arī datoru, mikročipu un citu saistīto preču imports. Tādējādi patēriņš palika galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks. Pārmērīga tehnoloģiju uzņēmumu koncentrācija finanšu tirgos padara ASV arī īpaši jutīgu pret svārstībām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta tematu.

Papildu pozitīvs impulss ASV izaugsmei 2026. gada pirmajā pusē varētu nākt gan no aizturētajiem tēriņiem valdības darbības pārtraukšanas dēļ pērn, gan no fiskālās puses, stājoties spēkā vairākām nodokļu izmaiņām. ASV ekonomikas izaugsme 2025. gadā tiek lēsta ap 2,2 % (2024. gadā tie bija 2,8 %). Līdzīgs IKP pieaugums pērn bija sagaidāms arī pirms importa tarifu ieviešanas. Savukārt 2026. gadā tiek gaidīta izaugsme ap 2,4 %. Zīmīgi, ka šis cipars pat pārsniedz pirms gada izteiktās prognozes (tolaik – ap 2,0 %). 

Eirozonas ekonomika jauno gadu sāk ar optimismu, bet šķēršļu izaugsmei netrūkst

Lai gan pasaules mērogā preču aprite kopumā turpināja noturīgi palielināties par spīti ASV importa tarifiem, situācija Rietumvalstu ražošanas sektorā saglabājās samērā trausla. Eirozonas ražotāju noskaņojums, neskatoties uz uzlabojumiem pērnā gada laikā, šā gada sākumā joprojām bija viegli negatīvs. Tomēr pozitīvas tendences sāka parādīties arī eirozonas ražošanas ciparos – gada griezumā izlaide auga kopš pērnā gada februāra (pēdējos mēnešos par vidēji 1-2 %). Kopumā pozitīvu biznesa noskaņojumu monetārajā savienībā visa pērnā gada laikā un šā gada sākumā galvenokārt palīdzēja uzturēt pakalpojumu sektors.  

Eirozonas ekonomika 2025. gada otrajā pusē uzturēja mērenu, bet stabilu izaugsmes tempu. Iekšzemes kopprodukts 4. ceturksnī pieauga par 0,3 % ceturkšņa un par 1,3 % gada griezumā. Aizvadītajā gadā kopumā eirozonas ekonomikas izaugsme bija tuvu 1,5 %. Šis rezultāts bija daudz labāks nekā tika sagaidīts pērnā gada sākumā – toreiz eirozonā tika prognozēta 1% IKP izaugsme. Lai gan Vācijas ekonomika arī 2025. gadā atpalika no eirozonas vidējiem rādītājiem, pēc divu gadu pārtraukuma tā atgriezās pie izaugsmes un gada laikā pieauga par 0,2 %. Vācijas valdības fiskālais atbalsts un tēriņi infrastruktūrai 2026. gadā varētu pacelt valsts izaugsmi tuvāk 1 %. Tiek sagaidīts, ka Vācijas budžeta deficīts tuvāko divu gadu laikā pieaugs līdz 3,5 – 4,0 % no IKP, kas ārpus krīzes periodiem būtu augstākais līmenis pēdējo dažu gadu desmitu laikā.

Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, eirozonas ekonomika 2026. gadā varētu augt nedaudz lēnāk nekā 2025. gadā – par 1,2 %. Raugoties uz ekonomikas datiem, varētu šķist, ka pasaules ekonomikā pērnā gada laikā nekas ekstraordinārs nav noticis, un līdz šim importa tarifu kāpuma lielākā daļa gulās uz ASV uzņēmumu un patērētāju pleciem. Tomēr jaunie divciparu importa tarifi ASV galvenajām partnervalstīm, pieaugušie ģeopolitiskie riski un Amerikas politiskā kursa nenoteiktība joprojām neļauj zaudēt modrību. 

Eirozonas ražotāji konkurences cīņā ar Ķīnas eksportētājiem arī pakāpeniski zaudē pozīcijas. Par spīti augošajam protekcionismam pasaulē, Ķīnas tirdzniecības pārpalikums ar pārējo pasauli 2025. gadā pirmo reizi vēsturē pārsniedza 1 triljonu ASV dolāru. Eksports no eirozonas uz Ķīnu pēdējo trīs gadu laikā lielākoties ir samazinājies. Tikmēr imports no Ķīnas kopš 2024. gada vidusdaļas uzrāda tendenci augt, kāpinot eirozonas tirdzniecības deficītu ar Ķīnu.

Lielākas Rietumvalstu centrālās bankas ieņem nogaidošas pozīcijas 

Inflācijas tēma pēdējā laikā nonāca otrajā plānā. Eirozonas inflācija 2026. gada sākumā noslīdēja zem ECB 2 % mērķa līmeņa (1,7 % janvārī). Arī eirozonas pamatinflācija jeb patēriņa cenu izmaiņas bez pārtikas un energoresursiem janvārī sabremzējās līdz zemākajam līmenim kopš 2021. gada rudens, kad inflācija tikai sāka paātrināties (2,2 % janvārī). ASV inflācija pēdējā 1,5 gada laikā nostabilizējās 2,5-3,0 % apgabalā, un pamatinflācija gada nogalē tuvu 2,5 %. Visu šo gadu eirozonas un ASV inflācija varētu svārstīties tuvu pašreizējiem līmeņiem. 

Importa tarifu ietekme uz ASV inflāciju pagaidām tiek vērtēta kā salīdzinoši neliela un nav izraisījusi jaunu inflācijas vilni. Tas ļāva ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) 2025. gada nogalē turpināt dolāru likmju samazināšanu. Šī gada sākumā FRS, saskatot mazāk risku ASV darba tirgū un inflācijas dinamikā, ieņēma stingrāku nostāju un janvārī saglabāja procentu likmes nemainīgas 3,50–3,75 % diapazonā. Spriežot pēc nākotnes darījumu cenām finanšu tirgos, šogad ASV tiek prognozēti vēl divi likmju pazeminājumi par 0,25 procentpunktiem, pirmo no tiem gaidot ne agrāk kā jūnijā.

ECB piecas sēdes pēc kārtas atstāja likmes negrozītas. Tādējādi kopš pērnā gada jūnija ECB depozīta likme saglabājās 2 % līmenī. ECB turpmākie lēmumi paliks atkarīgi no jaunākajiem datiem, taču investori eirozonā šogad vairs neparedz likmju izmaiņas. Jau notikušie procentu likmju samazinājumi palīdzējuši atdzīvināt kreditēšanu un veicinājuši uzņēmumu obligāciju emisijas eirozonā – gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanas apjomi monetārajā savienībā auga. Tajā pašā laikā, ECB līdz šim ignorēja dārga eiro lejupvērsto spiedienu uz eirozonas inflāciju (importētie produkti, kuri tiek tirgoti dolāros, eiro izteiksmē kļūst lētāki) un negatīvu ietekmi uz vietējo uzņēmēju konkurētspēju. Nav izslēgts, ka eiro tālāka stiprināšanās, ja tāda sekos, varētu mudināt ECB atkal skatīties likmju mazināšanas virzienā.

Balstoties uz nākotnes darījumu cenām, finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka ECB likmju mazināšanas cikls ir noslēdzies un nākamais likmju gājiens eirozonā 2027.-2028. gadu laikā, visticamāk, būs uz augšu. Šī pārliecība atspoguļojas arī tekošajās procentu likmēs aizņēmējiem – 6 mēnešu Euribor pēdējo mēnešu laikā nostabilizējies 2,10-2,15 % apgabalā, kas pārsniedz ECB depozīta likmes līmeni. 

BALTIJAS APSKATS

Latvija: ekonomikas cikls turpina uzlaboties

Pēc vāja gada sākuma Latvijas ekonomikas cikls 2025. gada otrajā pusē būtiski uzlabojās, radot pamatu turpmākai izaugsmei 2026. gadā.

Latvijas apstrādes rūpniecības sektors, kas ir cieši integrēts eksporta tirgos, 2025. gadu noslēdza uz stabila pamata: 2025. gada 4. ceturksnī ražošanas apjomi pieauga par 6,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā. Lielākie Latvijas rūpniecības segmenti – kokapstrāde, kokmateriāli, mēbeļu ražošana un metālapstrāde – bija arī galvenie izlaides izaugsmes dzinējspēki. Latvijas mēbeļu ražošana (+6,8% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu 2025. gada 4. ceturksnī) un kokrūpniecība (+5%) guva labumu no labvēlīgākas procentu likmju vides galvenajos eirozonas un Skandināvijas eksporta tirgos. Tomēr arī pret tarifiem jutīgās nozares, piemēram, datoru un elektronisko ierīču, kā arī elektrisko iekārtu ražošana, 2025. gadu noslēdza uz pozitīvas nots – datoru, elektronikas un optikas ražošanas apjomi pieauga par gandrīz 20% salīdzinājumā ar 2024. gada 4. ceturksni, ignorējot tarifu riskus. Turklāt nemetālisko minerālu izstrādājumu (cementa) ražošanas apjomi auga par 14% pret 2024. gada attiecīgo periodu, kas liecina par ciklisku augšupeju Latvijas būvniecības nozarē, kura ir arī viena no galvenajām ieguvējām no labvēlīgākas likmju vides.

Latvijas iekšzemes pieprasījuma izaugsme arī ir skaidri uzņēmusi apgriezienus gada otrajā pusē. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2025. gada 3. un 4. ceturksnī pieauga par 3,5 % un 2,9 % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Mazumtirdzniecības sektora uzplaukumu veicināja cikliskākais nepārtikas segments, kur apgrozījums 2025. gada 4. ceturksnī pieauga par 4,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Mēs turpinām novērot arī pazīmes, kas liecina, ka zemākas procentu likmes atstāj pozitīvu ietekmi uz Latvijas iekšzemes pieprasījumu. To labi ilustrē straujā atveseļošanās IKT un elektrotehnikas segmentā, kur pārdošanas apjomi bija attiecīgi par 13 % un 10 % lielāki nekā pirms gada.

Inflācija dinamika Latvijā kļuva rāmāka, un 2025. gada decembrī gada inflācija palēninājās līdz 3,5 %, kas bija zemākais līmenis 9 mēnešu laikā. Zemākas globālās enerģijas cenas atsvēra augstāku apkures cenu ietekmi. Dezinflācija bija sevišķi redzama transporta segmentā, kur, pateicoties zemākajam naftas cenām, inflācija sastādīja tikai 0,6 % gada izteiksmē. Pakalpojumu inflācija joprojām bija galvenais inflācijas avots – tā saglabājās gandrīz 6 % līmenī, pateicoties noturīgam algu kāpumam. 

Mēs prognozējam, ka 2025. gada otrajā pusē uzņemtais ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies arī 2026. gadā. Paredzam, ka šogad Latvijas IKP pieaugs par 2%. Šo izaugsmi varētu veicināt gan uz eksportu, gan uz iekšzemes pieprasījumu orientētās nozares. Mēs sagaidām, ka vidējā darba samaksa 2026. gadā palielināsies par 6,5%, ko sekmēs spēcīgāks ekonomikas cikls, lielāks pieprasījums pēc darbaspēka un darbinieku trūkums. Tāpat prognozējam, ka inflācijas līmenis 2026. gadā būs 2,3% robežās un to galvenokārt veicinās pakalpojumu cenu kāpums līdz ar algu pieaugumu valstī.

Igaunija: gaišākas ekonomiskās perspektīvas

Igaunijas ekonomika 2025. gadu noslēdza uz daudz optimistiskākas nots, salīdzinot ar gada sākumu. 2025. gada ceturtajā ceturksnī IKP pieauga par 1 %, turklāt apsteidzošie ekonomikas rādītāji signalizē, ka ekonomiskas perspektīvas varētu turpināt uzlaboties. Gan aktivitātes, gan noskaņojuma rādītāji liecina par pozitīvu dinamiku uz eksportu orientētajā Igaunijas ražošanas sektorā. Igaunijas Statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2025. gada decembrī Igaunijas ražošanas apjoms sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada februāra, un atveseļošanos sekmēja datoru, elektronikas, metālapstrādes un kokrūpniecības nozares. Tas liecina, ka pakāpeniskais ekonomiskā cikla uzlabojums Skandināvijas reģionā sāk pozitīvi ietekmēt arī Igaunijas ražošanas sektoru. Eiropas Komisijas aptaujas rāda, ka Igaunijas ražotāju optimisms attiecībā uz eksporta pasūtījumiem sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada beigām. Tas nozīmē, ka rūpniecībai un eksportam ir turpmākas izaugsmes potenciāls.

Kopumā iekšzemes pieprasījums Igaunijā saglabājās samērā vājš un palika nemainīgs 2025. gada 4. ceturkšņa laikā. Mazumtirdzniecības apgrozījumu negatīvi ietekmēja pārtikas segments, kā arī salīdzinoši mērens pieaugums nepārtikas segmentā. Tomēr pēdējie dati liecina, ka Igaunijas patērētāju optimisms ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2025. gada maija, un Igaunijas patērētāju skatījums gan uz savām finanšu perspektīvām, gan uz valsts ekonomiku kopumā uzlabojās. Tas ļauj sagaidīt, ka tuvākajā laikā iekšzemes pieprasījumam visdrīzāk būs lielāka loma Igaunijas ekonomikas atveseļošanos procesos.

Mēs prognozējam, ka 2026. gadā Igaunijas IKP pieaugs par 2,3 %, ko veicinās gan ārējais, gan iekšzemes pieprasījums. Mēs sagaidām, ka algas pieaugs par 5,7 % salīdzinājumā ar 2025. gadu, bet inflācijas līmenis būs apmēram 3 %.

Lietuva: turpmākas izaugsmes iespējas

Lietuvas ekonomika 2025. gada pēdējā ceturksnī izauga par 2,5 % un 2025. gadā kopumā uzrādīja pieaugumu 2,7 % apmērā. 2025. gada beigās bija vērojama augošā atšķirība starp uz eksportu orientēto ražošanu, kas nonāca stagnācijā, un noturīgu izaugsmi mazumtirdzniecības, būvniecības un nekustamā īpašuma nozarēs. Tomēr mēs redzam arvien vairāk pierādījumu tam, ka ražošanas nozare, visticamāk, ir sasniegusi savu zemāko punktu, daļēji pateicoties ražošanas atjaunošanai mēslošanas līdzekļu segmentā (tā tika apstādināta vasaras laikā nelabvēlīgu apstākļu dēļ ES mēslojumu tirgū). Pēdējās Lietuvas ražotāju aptaujas liecina, ka ražošanas uzņēmumu pozitīvisms par eksporta pasūtījumiem sasniedzis augstāko līmeni kopš 2023. gada aprīļa. Tas nozīmē, ka Lietuvas rūpniecībā ir iespējams vēl viens uzplaukums.

Iekšzemes pieprasījums ir bijis un joprojām ir stabils, cikliskākajam nepārtikas tirdzniecības segmentam turpinot veicināt kopējo iekšzemes pieprasījuma pieaugumu. Celtniecības un nekustamā īpašuma nozares arī turpināja uzrādīt spēcīgus rezultātus, taču parādās arvien vairāk pierādījumu tam, ka nekustamā īpašuma segments ieiet brieduma fāzē — izaugsme saglabājas stabila, bet nedaudz lēnāka nekā 2025. gada sākumā.

Mēs prognozējam, ka 2026. gadā Lietuvas IKP pieaugs par 3 %, ko veicinās gan eksportējošās nozares (transports un ražošana), gan uz iekšzemes pieprasījumu orientētie sektori. Turklāt pensiju reforma vēl vairāk stimulēs jau tāpat “karstos” mazumtirdzniecības un nekustamā īpašuma sektorus. Mēs prognozējam, ka vidējā alga šogad pieaugs par 7,5 %, ko sekmēs minimālās algas pieaugums par 11 % un spēcīgs ekonomikas cikls. Tomēr tas veicinās arī inflāciju, jo augstākas algas turpinās virzīt pakalpojumu cenas uz augšu. Pēc mūsu prognozēm, inflācijas Lietuvā sasniegs 3,4 %, neskatoties uz resursu cenu samazināšanos.