Ekonomikas apskats 11/2025

PASAULES APSKATS

ASV ekonomika turpina augt jaunās tarifu realitātes apstākļos

Pēc vājāka gada sākuma ASV ekonomikas aktivitātes rādītāji uzrādīja tieksmi uzlaboties. Iekšzemes kopprodukta kritums 1. ceturksnī tika ar uzviju kompensēts 2. ceturksnī, kad tika patērēti iepriekšējā ceturksnī izveidotie importēto preču krājumi. Kopumā 1. pusgadā ASV ekonomikas apjoms bija par 2,1 % augstāks nekā pirms gada. Salīdzinājumam, 2024. gada 1. pusgadā izaugsmes tempi bija tuvu 3 %. Par spīti ievērojami augstākiem tarifiem un uzņēmumu bažām par to ietekmi uz biznesu, ASV uzņēmumu noskaņojums pēdējo mēnešu laikā saglabājās neitrāls. Arī ASV darba tirgus pavājinājums pagaidām nav izraisījis atlaišanu vilni, nodrošinot stabilu ienākumu pieaugumu mājsaimniecībām. Pakāpeniski mazinoties tarifu radītajam satraukumam, ASV mājsaimniecību patēriņš atgriezās pie straujākas izaugsmes.

ASV un globālā ekonomika līdz šim pielāgojās jaunajai tarifu realitātei bez būtiskiem satricinājumiem. Tas veicināja ekonomisko prognožu uzlabošanu arī ASV. Nākamajos divos gados ASV tiek sagaidīts iekšzemes kopprodukta pieaugums par 1,8 % gadā, kas joprojām ir nedaudz lēnāk, nekā sagaidīja pirms tarifu kara sākuma. Arī finanšu tirgi ātri atkopās no pavasarī piedzīvotā stresa. Tarifu kara tēmai atkāpjoties otrajā plānā, noturīga investoru riska apetīte palīdzēja finanšu aktīvu cenām pēdējo mēnešu laikā saglabāt augšupejošo tendenci. Uz tirgus optimisma viļņa ASV un Eiropas akciju tirgi turpināja stādīt jaunus cenu rekordus, savukārt prēmijas par risku obligāciju tirgos noslīdēja tuvu vēsturiski zemākajiem līmeņiem. 

Tomēr tarifu tēma joprojām saglabā aktualitāti. Kopš augusta ASV kopējā efektīvā tarifu likme nostabilizējās virs 18 % – augstāk nekā pavasara pamiera laikā un ievērojami virs 2,5 % pērn. Ar vairākiem nozīmīgiem tirdzniecības partneriem ASV vasaras laikā panāca abpusēju tirdzniecības vienošanos. Saskaņā ar SVF aprēķiniem, Eiropas Savienības efektīvā tarifu likme patlaban ir tuvu 16 %, gandrīz 10 reizēs augstāka nekā pērnā gada nogalē. Kopš jūnija samazinās arī  eirozonas eksports uz Ameriku, lielākai negatīvai ietekmei nākot no Vācijas un Īrijas. Kaut arī ASV un Ķīnas tarifu karš ir uz “pauzes” vismaz līdz novembrim, arī Ķīnai uzliktais papildu 30% importa tarifs jau tagad atspoguļojas tirdzniecības ciparos – eksports uz ASV krīt par vidēji 25-30 % gada griezumā. 

Acīmredzot, iepriekš izveidotie krājumi līdz šim daļēji palīdzēja amortizēt negatīvo efektu uz ASV ekonomiku un varētu slēpt tarifu patieso ietekmi uz atsevišķām nozarēm. Anekdotiski pierādījumi liecina, ka arī daļu no tarifu izraisītā preču cenu pieauguma ASV patērētājiem patlaban kompensē uzņēmumi. Tas nozīmē, ka pilnais tarifu efekts ekonomikā varētu parādīties ar aizturi. Tajā pašā laikā kopš oktobra sākuma ir apgrūtināta ASV ekonomikas stāvokļa novērtēšana. ASV republikāņu un demokrātu partiju pārstāvjiem nespējot panākt vienošanos budžeta jautājumos uz laiku tika apturēta ASV valdības darbība, pārtraukta arī ASV statistikas datu apkopošana. Vēsturiski negatīvā ietekme uz ekonomiku pēc valdības darbības atsākšanas vienmēr tika reversēta un neatstāja ilgstošu iespaidu, taču pašreizējā epizode var kļūt bezprecedenta gan tās ilguma, gan plašuma ziņā. 

Eirozonas ekonomika nostabilizējas pēc uzrāviena gada sākumā

Eirozonas ekonomikas izaugsme pakāpeniski normalizējās pēc spēcīga snieguma gada sākumā, kuru pirms tarifu kāpuma veicināja apjomīgas preču priekšpiegādes uz ASV. Iekšzemes kopprodukts 2. ceturkšņa laikā uzrādīja pieticīgu 0,1% pieaugumu pēc 0,6 % kāpuma 1. ceturksnī. Mīnusus otrā ceturkšņa laikā reģistrēja valstis ar salīdzinoši lielāku ražošanas sektora īpatsvaru, tostarp Vācija un Itālija. Pēdējo mēnešu laikā ekonomikai acīmredzami sāka pietrūkt izaugsmes impulsa – kopš pavasara ražošanas un tirdzniecības apjomi faktiski stagnēja. 

Par spīti izaicinājumiem ārējā vidē, joprojām vājai iekšējā pieprasījuma izaugsmei un spēcīgam eiro, eirozonas uzņēmēju noskaņojums kopš šā gada sākuma turējās pozitīvs, oktobrī sasniedzot augstāko līmeni nepilnu 2,5 gadu laikā. To veicināja manāmie uzlabojumi ražotāju labsajūtā salīdzinājumā ar iepriekšējiem pāris gadiem, tikmēr pakalpojumu sniedzēju noskaņojums palika optimistisks. Pieejamie ekonomikas rādījumi liecina, ka pozitīvā ietekme no ASV krājumu papildināšanas cikla ir izplēnējusi, savukārt tarifu negatīvais efekts, acīmredzot, vēl pilnā mērā neatspoguļojas ekonomikas ciparos. Līdz ar to iekšzemes pieprasījuma loma eirozonas ekonomikas attīstības procesos atkal palielinājās. Zemākas kreditēšanas izmaksas varētu turpināt nodrošināt atbalstu ekonomikai. Nākamgad salīdzinoši lielākas cerības tiek liktas arī uz Vācijas infrastruktūras plānu pozitīvo ietekmi uz Vācijas un eirozonas izaugsmi.

Tandēmā ar ASV arī eirozonas IKP izaugsmes prognozes kopš jūnija tika pārskatītas uz augšu. Straujākus uzlabojumu lielākoties piedzīvoja tuvāko ceturkšņu prognozes, kamēr nākamā gada prognozes palika salīdzinoši stabilas. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu pareģojumiem, šogad monetārās savienības izaugsme varētu sasniegt 1,3 % pirms sabremzēties līdz 1,1 % 2026. gadā.

ECB uzliek likmju mazināšanu uz pauzes un nodod stafeti ASV centrālajai bankai

Inflācija ASV ir paātrinājusies līdz 3 % no vidēji 2,3-2,4 % pavasarī, taču tarifu ietekme uz Amerikas inflācijas cipariem joprojām vērtējama kā salīdzinoši neliela. Vairāk kā pusi no inflācijas paātrinājuma ASV pēdējā pusgada laikā noteica resursu cenu dinamika finanšu tirgos un ar tām saistītie tehniskie efekti – pērnā gada pavasarī naftas cenas bija augstākas nekā šogad. ASV pamatinflācija septembrī bija 3,0 % salīdzinājumā ar 2,8 % pavasarī. Eirozonas inflācijas frontē iestājās zināms miers –  inflācija, atskaitot svārstīgākas energoresursu un pārtikas kategorijas, piekto mēnesi pēc kārtas palika 2,3 % apgabalā. 

Septembrī ASV Federālā rezervju sistēma (turpmāk – FRS) pirmo reizi kopš pērnā gada nogales pazemināja dolāru likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4,00-4,25 % apgabalam. Lai gan FRS saskata riskus abiem saviem mērķiem – gan bezdarba līmenis, gan inflācija varētu iet uz augšu – tā līdz gada beigām paredz vēl divus likmju samazinājumus par 0,25 procentpunktiem un pa vienam nākamajos divos gados. Finanšu tirgus dalībnieki līdz nākamā gada beigām sagaida 5 likmju samazinājumus, zemāko punktu redzot 2,75-3,00 % apgabalā. 

Atšķirībā no kolēģiem okeāna otrajā krastā, Eiropas centrālā banka (turpmāk – ECB) kopš jūlija uzlika likmju mazināšanas ciklu uz pauzes un atstāja depozīta likmi nemainīgu 2 % līmenī. Spriežot pēc ECB retorikas, līdz gada beigām turpmākus eiro likmju samazinājumus visdrīzāk neredzēsim. No ECB monetārās politikas pa tiešo atkarīgas Euribor likmes pēdējā pusgada laikā arī nostabilizējās tuvu 2 %. Patlaban tirgus dalībnieku domas dalās, vai ECB nākamgad atsāks likmju pazemināšanu un vai samazinās likmi vēl par 0,25 procentpunktiem. Kopumā iemeslus atgriezties pie likmju mazināšanas eirozonā atrast nav grūti – ekonomika pēc pacēluma šā gada sākumā izskatās mazliet sagurusi, inflācija tuvākajā laikā sagaidīta tuvu vai zem ECB 2 % mērķa līmeņa. Turklāt zemākas likmes varētu palīdzēt vājināt stipro eiro, kas traucē eirozonas eksportētājiem. 

BALTIJAS APSKATS

Latvijas ekonomika: no stabilitātes uz izaugsmi

Latvijas ekonomika līdz šim ir saglabājusi stabilu izaugsmes tempu, reālajam IKP pieaugot par 1,4 % un 1,1 % attiecīgi 2025. gada 1. un 2. ceturksnī. Tomēr pēdējās aptaujas un faktiskie nozaru dati liecina, ka Latvijas ekonomika kļūst arvien spēcīgāka, izaugsmi atbalsta vairākas nozares, tāpēc, visticamāk, tuvākajā nākotnē ekonomiskās izaugsmes temps paātrināsies.

Rūpniecības nozare piedzīvo patiesu uzplaukumu, ko apliecina gan faktiskie aktivitātes dati (ražošanas apjoms), gan noskaņojuma indikatori (ražošanas uzņēmumu aptaujas). Citadele bankas aprēķini, balstoties uz Latvijas statistikas pārvaldes datiem, liecina, ka 2025. gada augustā ražošanas apjomi Latvijā sasniedza augstāko līmeni pēdējo 2,5 gadu laikā, un izaugsmes temps sasniedza augstāko līmeni pēdējo 3 gadu laikā (+4.8 %¹ salīdzinājumā ar 2024. gada augustu). Īpaši labvēlīga dinamika ir novērojama cikliskajās nozarēs, jo 2025. gada augustā koksnes un koka izstrādājumu ražošana pieauga par 9 %, papīra rūpniecība – par 6,4 %, cementa ražošana – par 7 %, mēbeļu ražošana – par 13% salīdzinājumā ar attiecīgo 2024. gada periodu. Dati liecina, ka Latvijas rūpniecība sajūt labvēlīgu impulsu no zemāku procentu likmju ietekmes uz eirozonas ekonomiku, vienlaikus saglabājot konkurētspēju galvenajos eksporta tirgos. Pārtikas ražošanas pieaugums un cementa ražošanas apjoma palielinājums norāda uz iekšējā pieprasījuma nostiprināšanos. Latvijas rūpniecības uzņēmumu aptaujas liecina, ka Latvijas ražotāji saglabā optimismu par pasūtījumu plūsmu, bet krājumu līmenis joprojām ir zems, kas liecina par papildu izaugsmes potenciālu rūpniecības sektorā.

Arī Latvijas mazumtirdzniecības nozare turpina attīstīties. Citadele bankas aprēķini, balstoties uz Latvijas Statistikas pārvaldes datiem, liecina, ka 2025. gada augustā Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2 %² salīdzinājumā ar attiecīgo 2024. gada periodu, kas ir straujākais pieaugums pēdējo 3 gadu laikā. Nepārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,2 %, kas ir straujākais pieaugums pēdējo 2,5 gadu laikā. Lai gan pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums joprojām ir stagnācijas fāzē, Latvijas nepārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums jau  par 3,4% pārsniedzis savu augstāko līmeni pēc pandēmijas. Detalizēts pārskats par mazumtirdzniecības dinamiku Latvijā rāda, ka elektrisko sadzīves ierīču, instrumentu un būvmateriālu, kā arī kultūras un atpūtas preču tirdzniecība ir galvenie izaugsmes virzītāji, kas arī apstiprina viedokli par ciklisko pacēlumu Latvijas ekonomikā.

Jaunākie dati kreditēšanās jomā arī demonstrē labvēlīgu dinamiku. Citadele bankas aprēķini, balstoties uz Latvijas Bankas datiem, liecina, ka 2025. gada augustā jauno kredītu izsniegšana iedzīvotājiem pieauga par 30 %³ salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sasniedza augstāko līmeni pēc pandēmijas un šo straujo pieaugumu veicināja gan jauni hipotekārie kredīti, gan jauni aizdevumi nefinanšu uzņēmumiem.

Vērtējot Latvijas ekonomikas perspektīvas, mēs saglabājam optimismu un prognozējam, ka 2026. gadā Latvijas reālais IKP pieaugs par 2 %, t. i., nedaudz straujāk nekā prognozētais IKP pieaugums 2025. gadā (1,4 %). Paredzam, ka algas nākamgad pieaugs par 6,2 % salīdzinājumā ar 2025. gadu, pārsniedzot inflāciju (2,1 % 2026. gadā), tādējādi turpinot stiprināt patērētāju pirktspēju un iekšējo pieprasījumu.

Lietuva: parādījušās atšķirības galveno ekonomikas nozaru dinamikā

Lietuvas ekonomika līdz šim ir saglabājusi veselīgu un stabilu izaugsmes tempu, IKP pieaugums 2025. gada 1. un 2. ceturksnī bija attiecīgi 3 % un 3,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Līdz šim ekonomikas cikls ir bijis labi sabalansēts un to ir atbalstījusi rūpniecība, pieaugošais iekšzemes pieprasījums, pakāpeniska atveseļošanās transporta nozarē, kā arī straujš uzlabojums nekustamā īpašuma tirgū. Tomēr jaunākie faktiskie un apsteidzošie rādītāji liecina, ka galveno ekonomikas nozaru sniegumā parādās atšķirības.

Lai arī rūpnieciskās ražošanas nozarē attīstība turpinās, jāatzīst, ka jaunākie dati ir ne pārāk iepriecinoši un liecina, ka ir parādījušies riski attiecībā uz Lietuvas rūpniecības nozares turpmāko izaugsmi. Jaunākie oficiālie dati liecina, ka augustā Lietuvas ražošanas apjoms pieauga par 4 %⁴ salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kas ir lēnākais izaugsmes temps pēdējā gada laikā. Lietuvas ražošanas uzņēmumu aptaujas liecina, ka, lai gan kopējais optimisms par eksporta pasūtījumu plūsmu joprojām ir vēsturiski augsts, ražošanas uzņēmumi kļūst arvien piesardzīgāki, vērtējot pašreizējo eksporta pasūtījumu plūsmu, kas liecina par iespējamu rūpniecības izaugsmes vājināšanos. Tomēr iepriekš minētā ES Komisijas veiktajā aptaujā nav redzama būtiska vai strauja Lietuvas ražošanas nozares noskaņojuma pasliktināšanās. Pašlaik palēninājums ir visvairāk redzams ķīmijas nozarē, kas cieš no asas konkurences ar NVS reģiona mēslojumu ražotājiem, kā arī kokapstrādes un mēbeļu rūpniecībā, kur atveseļošanās ir apstājusies nepietiekama pieprasījuma dēļ eksporta tirgos. Ražošana tarifu jutīgās nozarēs līdz šim nav pievīlusi, liecinot, ka tarifu ietekme uz rūpniecības izaugsmes palēnināšanos bijusi mērena.

Iekšzemes pieprasījums turpina strauji pieaugt un atkal sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums tagad par 6 %⁵ pārsniedz iepriekšējo maksimumu, kas tika sasniegts pandēmijas laikā, bet nepārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums par 15 % pārsniedz pēcpandēmijas maksimumu (izslēdzot augstāku cenu ietekmi). Mazumtirdzniecībā šobrīd ir novērojamas  vairākas galvenās tendences. Pirmkārt, arvien skaidrāk iezīmējas atšķirības starp augstākās klases preču un lietotu preču mazumtirdzniecības dinamiku. Kamēr lietoto preču pārdošanas apjoms 2025. gada augustā sasniedza zemāko līmeni pēdējo 4 gadu laikā, augstākās klases preču mazumtirdzniecība par 2 % pārsniedza pēcpandēmijas maksimumu. Tas norāda uz patērētāju pirktspējas atjaunošanos, ko veicina gan zemākas procentu likmes, gan algu kāpums, kas pārsniedz cenu pieauguma tempu. Redzami arī vairāki pierādījumi par izaugsmi mazumtirdzniecības nozarēs, kas saistītas ar būvniecību, kas saskan ar nekustamā īpašuma tirgus atkopšanos.

Jaunākā hipotekāro kredītu izsniegšanas un nekustamā īpašuma darījumu dinamika liecina, ka nekustamā īpašuma tirgus piedzīvo straujas izaugsmes fāzi, tomēr redzamas arī pazīmes, kas liecina par izaugsmes palēnināšanos, jo dzīvokļu pirkšanas darījumu pieaugums Viļņā un Kauņā (divās lielākajās Lietuvas pilsētās) ir stabilizējies attiecīgi 27 %⁶ un 21 % līmenī, un pēdējo pāris mēnešu laikā izaugsmes temps nav paātrinājies. To galvenokārt veicina  “atliktā pieprasījuma” efekta beigas, jo lielākā daļa pircēju, kuri gaidīja procentu likmju samazināšanos, ir ienākuši tirgū un jau iegādājušies vēlamos nekustamā īpašuma objektus.

Neskatoties uz zināmu nenoteiktību ražošanas nozarē, mēs joprojām esam optimistiski, vērtējot Lietuvas ekonomikas perspektīvas. Prognozējam, ka 2026. gadā Lietuvas reālais IKP pieaugs par 3 %, tomēr izaugsme būs vairāk saistīta ar iekšējo pieprasījumu. Salīdzinot ar jūnija prognozi, Lietuvas IKP izaugsmes prognoze paaugstināta par 0,7 procentpunktiem, ņemot vērā gaidāmās pensiju reformas pozitīvo ietekmi uz iekšzemes pieprasījumu. Algu kāpums turpinās apsteigt inflāciju, un mūsu prognozes paredz 7,5 % algu kāpumu pret 3,4 % inflācijas līmeni. Nekustamā īpašuma tirgus attīstība turpināsies, un tiek prognozēts cenu pieaugums par 4,1 %.

Igaunija: ekonomika iziet no recesijas, bet izaugsme joprojām vāja

Igaunijas ekonomika pakāpeniski atlabst, taču šī uzlabošanās nav bez vājām vietām. 2025. gada 2. ceturksnī Igaunijas reālais IKP pieauga par 0,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu – tas bija pirmais Igaunijas IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kopš 2022. gada 1. ceturkšņa, t. i., 3 gadu laikā, jo kopš 2022. gada 2. ceturkšņa Igaunijas IKP pieaugums bija vai nu nemainīgs, vai negatīvs. 

Rūpniecība joprojām ir galvenais Igaunijas ekonomikas balsts, jo Igaunijas ražošanas apjoma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir bijis pozitīvs katru mēnesi kopš 2025. gada sākuma. Nozaru līmenī Igaunijas ražošanas pieaugumu visvairāk ietekmē pārtikas produktu, datoru un elektronisko izstrādājumu, būvmateriālu, kā arī koksnes izstrādājumu ražošanas segmenti, kas norāda, ka gan uz eksportu, gan uz vietējo tirgu orientētie sektori ir palielinājuši ražošanas apjomus. Tomēr Igaunijas rūpniecības uzņēmumu optimisms par pasūtījumu portfeli ir pārstājis augt, un augustā tika novērots lēnākais Igaunijas ražošanas apjomu pieaugums (+2,5 %) 2025. gadā. Palēnināšanos var saistīt gan ar pagaidu faktoriem, piemēram, ar paātrināto ES preču eksportu uz ASV (eksports, kas veikts pirms jaunu tarifu stāšanās spēkā, lai izvairītos no mazāk labvēlīgiem tirdzniecības nosacījumiem) beigām pirms jaunā tarifu režīma ieviešanas 1. augustā, gan ar fundamentāliem faktoriem, piemēram, vājo ekonomisko ciklu Eiropas Savienībā (65 % Igaunijas ražošanas produkcijas tiek eksportēti uz ES tirgiem). 

Arī iekšzemes pieprasījums joprojām ir nestabils. 2025. gada augustā Igaunijas mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga tikai par 0,7 % gada griezumā⁷ – lēnākais kāpums sešu mēnešu laikā, kas sekoja PVN likmes paaugstinājumam līdz 24 % no 1. jūlija. Pārtikas mazumtirdzniecības segments ir īpaši jutīgs – pārtikas pārdošanas apjoms augustā samazinājās par 4,5 % salīdzinājumā ar 2024. gada augustu, kas ir lielākais kritums pēdējo divu gadu laikā. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība turpina pakāpeniski atjaunoties, tomēr augustā tās izaugsmes temps kļuva mērenāks. Šī vājinājuma ietekme ir īslaicīga, to izraisīja iepriekšējā iepirkšanās viļņa beigas pirms PVN likmes paaugstināšanas, taču kopējā situācija mazumtirdzniecībā liecina par vāju ekonomisko ciklu un ierobežotu patērētāju pirktspēju.

Pēdējie dati par jauno kredītu izsniegšanu tiek vērtēti pozitīvi, tie norāda uz pieaugumu gan jaunu uzņēmumu kredītu, gan jauno hipotekāro kredītu jomā. Uzņēmumu kreditēšanas attīstība liecina, ka Igaunijas uzņēmēji kļūst pārliecinātāki par ekonomikas atveseļošanos, savukārt pastiprināta iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi norāda, ka zemākas procentu likmes arvien vairāk ietekmē Igaunijas nekustamā īpašuma tirgu.

Kopumā mēs prognozējam, ka Igaunijas IKP šogad palielināsies par 1,5 % un 2026. gadā – par 2,3 %. Vienkārši runājot, 2025. gads būs gads, kurā Igaunijas ekonomika izies no recesijas, bet kopējais ekonomikas cikls paliks vājš. Tiek sagaidīts, ka 2026. gadā ekonomikas attīstības temps paātrināsies.

¹ Sezonāli un kalendāri koriģēti dati, 6 mēnešu kustīgais vidējais
² Sezonāli un kalendāri koriģēti dati, 6 mēnešu kustīgais vidējais
³ Jauni aizdevumi iedzīvotājiem; 12 mēnešu kustīgais vidējais
⁴ Sezonāli un kalendāri koriģēti dati, 6 mēnešu kustīgais vidējais
⁵ Sezonāli un kalendāri koriģēti dati, 6 mēnešu kustīgais vidējais
⁶ 12 mēnešu kustīgais vidējais
⁷ Sezonāli un kalendāri koriģēti dati, 6 mēnešu kustīgais vidējais