LIFESTYLE

Tehnoloģijas – ienaidnieks vai atbalsts cīņā pret krāpniecību?

Reāllaika paziņojumi par darījumiem, biometriskā identifikācija un mākslīgais intelekts ļauj pasargāt naudu tā, kā vēl pirms desmit gadiem tas nebija iespējams. Taču arī krāpnieki varētu teikt to pašu – digitālās iespējas mūsdienās ļauj piekļūt naudai tā, kā vēl pirms desmit gadiem tas nebija iespējams.

Kas stāv aiz durvīm?

Tāpat kā bērniem tiek mācīts paskatīties uz abām pusēm pirms ielas šķērsošanas vai nevērt svešiem cilvēkiem vaļā mājokļa durvis, arī digitālajā vidē ikvienam ir jāattīsta ieradumi, kas palīdz pasargāt savu identitāti un naudu.

“Bankas ikdienā ievieš arvien stingrākus drošības risinājumus, lai pasargātu klientus no krāpniecības. Taču jāapzinās, ka, piemēram, ja pats esi autorizējis maksājumu vai atklājis savus datus, bankas iespējas palīdzēt atgūt līdzekļus ir ierobežotas,” 

norāda Ingrīda Āva, Citadeles Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja. 

Tai brīdī tu pats esi atslēdzis durvis svešiniekam un, iespējams, pat iedevis visas atslēgas.

Tātad durvis, kas no vienas puses ir aizslēgtas ar bankas drošības sistēmām un ko no otras puses mēģina atmūķēt krāpnieki, sargā vēl viena būtiska atslēga – tava kritiskā domāšana.

Digitālo krāpnieku bizness

Digitālajā laikmetā krāpniecība vairs nav stāsts par atsevišķiem un nejaušiem gadījumiem, bet gan par rūpīgi pārdomātu un starptautisku “biznesa modeli” ar miljardu apgrozījumu. Krāpniecības shēmas tiek veidotas, izmantojot psiholoģiskus paņēmienus, saprotot iespējamos uzvedības un reakcijas variantus un attīstot tehnoloģisko izpildījumu.

Krāpnieku izdoma un izmantotā tehnoloģiskā pieeja attīstās strauji – sākot no viltus mājaslapām līdz mākslīgā intelekta ģenerētām balsīm, kas izklausās pēc tuviniekiem. Tādējādi par krāpnieku shēmu upuriem var kļūt jebkurš.

Modrība kā ieradums

Atceries vienu no pamatnoteikumiem – ar maksājumiem saistītos lēmumus nevajag pieņemt steigā, jo steidzināšana ir viena no visbiežāk izmantotajām krāpnieku taktikām. Apstājies un padomā.

• Vai īsziņas/e-pasta sūtītājs ir īsts?
• Vai ziņā ievietotā saite ir droša?
• Vai tiešām zvana banka?
• Vai šī mājaslapa ir uzticama?
• Vai tik izdevīgs peļņas piedāvājums vispār ir iespējams?
• Vai atsūtītajā rēķinā norādītie rekvizīti atbilst uzņēmumam?

Krāpniecība nekur nepazudīs, gluži pretēji – tāpat kā digitālās tehnoloģijas, arī tā turpinās attīstīties. Galvenais ir būt uzmanīgam, izmantot kritisko domāšanu un mācīties no savām un citu kļūdām. Apvienojot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ar ikdienas piesardzību, tava nauda būs drošībā.