LIFESTYLE

Visgrūtāk atpazīstamās krāpniecības metodes

E-pasti no valsts iestādēm

Aptaujas dati rāda, ka teju katrs piektais jeb 18 % iedzīvotāju atzīst, ka kopumā visgrūtāk ir atpazīt viltus e-pastus, kas tiek sūtīti tieši valsts vai privātu iestāžu vārdā. Negatīvā nozīmē izceļas senioru grupa (60–74 gadi) – katrs ceturtais seniors (25 %) atzīst, ka visgrūtāk ir atpazīt šādus viltus e-pastus.

Finanšu krāpniecības metodes bieži mainās sezonāli – noteiktos periodos atsevišķas shēmas kļūst īpaši aktīvas. Piemēram, pavasarī populāri ir izlikties par VID.

“Krāpnieki arvien mērķtiecīgāk izmanto sociālās inženierijas metodes, atdarinot valsts un finanšu institūciju komunikāciju. Vizuāli korekts noformējums, juridiska terminoloģija un steidzamības radīšana būtiski samazina cilvēku modrību. Senioru auditorijā papildu izaicinājums ir mazāka pieredze digitālajā vidē, tādēļ īpaši svarīga ir sistemātiska izglītošana un vienkārši, praktiski drošības principi – pārbaudīt sūtītāja adresi, nesteigties ar darbībām un šaubu gadījumā sazināties ar iestādi, izmantojot oficiālos kanālus,” 

saka Līga Everte, bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja.

Kā atpazīt?

• Pārbaudi sūtītāja e-pasta adresi: īstas iestādes neizmanto Gmail, Yahoo vai aizdomīgus domēnus. Atrodi iestādes oficiālo kontaktinformāciju tās mājaslapā.
• Skaties, kur ved saite, nevis tikai uz tās nosaukumu. Uzbrauc ar kursoru neuzspiežot un salīdzini redzamo ar īsto iestādes adresi.
• Neko nedari steigā – krāpnieki arī e-pastos bieži rada sajūtu, ka jāreaģē “tūlīt”.
• Gūsti apstiprinājumu saņemtajai informācijai oficiālajā mājaslapā vai zvanot uz iestādes oficiālo tālruni.

Ziņas sociālajos tīklos

10 % aptaujāto vislielākās grūtības sagādā krāpnieciskas ziņas sociālajos tīklos. Facebook, Instagram, WhatsApp, arī LinkedIn un citi kanāli piedāvā krāpniekiem milzīgas iespējas. Ziņas var nākt it kā no drauga, no bankas lapas, policijas vai piegādes kompānijas. Tāpat populāri ir viltus konkursi un viltus investīciju solījumi.

Kā atpazīt?

• Neklikšķini uz saitēm, nepārbaudot tās – arī tad, ja tās ir atsūtītas no profila, kas izskatās “pazīstams” vai pat pieder kādam tavam draugam. Profils var būt viltots vai uzlauzts.
• Pārbaudi profila īstumu. Oficiālām organizācijām ir liels sekotāju skaits un konsekvents saturs. Pārbaudi arī, cik sen šis profils ir aktīvs un kāds ir pārējais tā publicētais saturs.
• Nepārsūti savus datus sociālajos tīklos un neraksti tos saitēs, ko atver caur turieni, – ne banka, ne cita nopietna organizācija tev tos neprasīs.
• Uzmanies no emocionāli manipulatīviem tekstiem, piemēram, “Tev jāapstiprina konts 10 minūšu laikā” vai “Šī iespēja ir pieejama vēl tikai šodien”.

Visefektīvākā aizsardzība – tehnoloģijas un modrība

Dati atspoguļo nepieciešamību turpināt mērķētu izglītošanu digitālās drošības jautājumos, ko banka regulāri īsteno, īpašu uzmanību pievēršot arī senioriem. Nozīmīgi ir stiprināt visas sabiedrības prasmes kritiski izvērtēt saņemtās ziņas un publiski pieejamo informāciju.

“Papildus iedzīvotāju informētībai būtiska nozīme ir arī tehnoloģiskajiem drošības risinājumiem. Iesakām datoros un mobilajās ierīcēs izmantot uzticamas drošības programmas, regulāri atjaunināt operētājsistēmu un lietotnes, kā arī aktivizēt divu faktoru autentifikāciju finanšu un e-pasta kontiem. Mūsdienu drošības rīki spēj savlaicīgi brīdināt par aizdomīgām saitēm vai pikšķerēšanas mēģinājumiem, tādējādi būtiski samazinot risku kļūt par krāpšanas upuri,” 

uzsver Līga Everte.