Ekonomikas apskats 06/2025

PASAULES APSKATS

ASV ekonomika pagaidām spītē tarifu pretvējiem

Faktiskie ASV aktivitātes cipari pagaidām neatspoguļo ASV importa tarifu un ar to saistītās nenoteiktības nodarīto kaitējumu ekonomikai, taču ASV uzņēmēju un patērētāju noskaņojumā parādījās saguruma pazīmes, strauji auga ASV patērētāju inflācijas gaidas, savukārt preču importa palēciens pirms tarifu ieviešanas nospieda ASV IKP izaugsmi 1. ceturksnī uz leju. Tas mudināja analītiķus un ekonomistus ātri pārskatīt uz leju ASV ekonomikas izaugsmes prognozes – no vairāk kā 2,0 % līdz 1,4 - 1,5 % šim un nākamajam gadam.

ASV IKP kritumu 1. ceturksnī par 0,2 % galvenokārt noteica spēcīgs importa kāpums, jo ASV uzņēmumi steidzās importēt preces no ārvalstīm pirms tarifu ieviešanas. Kritumam bija tehniskais raksturs un tuvākajos ceturkšņos šī negatīvā ietekme varētu reversēties. Galvenais ASV izaugsmes dzinējspēks – mājsaimniecību tēriņi – 1. ceturksnī turpināja augt, kaut arī izaugsme palēninājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem. ASV administrācijai mīkstinot toni attiecībā uz tarifiem un koriģējot atsevišķas tarifu likmes, ASV ražotāju un patērētāju noskaņojums uzrādīja stabilizācijas pazīmes (tarifi Ķīnai samazināti no 145 % līdz 30 %, pārējām valstīm līdz 10 %). Arī ASV IKP prognožu samazinājuma cikls kopš maija vidus nostabilizējās, kaut arī nenoteiktības līmenis ASV un pasaules ekonomikā saglabājās augsts.

Lielākā daļa ASV importa tarifu ir atlikta uz vairākiem mēnešiem, samazināta vai to piemērošanas pamatojums ir atzīts par nelikumīgu, tomēr kopējais efektīvais importa tarifu līmenis ASV joprojām ir augsts un pārsniedz 10% salīdzinājumā ar 2.5% 2024. gada beigās. Vairāku tarifu liktenis joprojām nav skaidrs. Gan uzņēmumi, gan patērētāji turpina rēķināties ar tarifiem un potenciāli augstākajām preču cenām nākotnē. Pastāv risks, ka mēs redzēsim ASV ekonomikas cikla pavājinājumu, kad negatīvie tarifu efekti sāks pakāpeniski parādīties patēriņa, biznesa investīciju un ražošanas aktivitātes dinamikā.  

Eirozonas ekonomikas izaugsme gada sākumā paātrinājās

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme 2025. gada 1. ceturksnī paātrinājās, un reālais iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,3 % salīdzinājumā ar 2024. gada nogali. Vācijai un Francijai šā gada 1. ceturksnī izdevās izvairīties no recesijas (negatīvs IKP ceturkšņa pieaugums 2 ceturkšņus pēc kārtas), un pēc krituma pērnā gada nogalē abu valstu IKP 1. ceturksnī atgriezās pie izaugsmes.  Izaugsme 1. ceturksnī bija novērota gandrīz visās eirozonas valstīs, izņemot Igauniju, Latviju un vēl dažas valstis. Tomēr ekonomikas vide monetārajā savienībā saglabājās trausla. To atspoguļo arī fakts, ka Vācijas ekonomikas apjoms 1. ceturksnī bija tāds pats kā pirms gada. 

Lai gan eirozonas ekonomiskā aktivitāte 1. ceturksnī uzlabojās, paātrinājumu gada sakumā daļēji noteica tehniskā rakstura faktori, un reģions vēl nav atgriezies pie pārliecinošas izaugsmes. Uzlabojumus 1. ceturksnī veicināja uzplaukums apstrādes rūpniecības sektorā un apjomīgas priekšlaicīgas preču piegādes uz ASV, gaidot augstākus tarifus. Turklāt 2025. gada pavasarī eirozonas noskaņojuma rādītāju dinamikā parādījās interesantas atšķirības – neraugoties uz draudošajiem tarifiem, noskaņojums eirozonas ražošanas sektorā kopš gada nogales noturīgi uzlabojās, savukārt pakalpojumu sniedzēju un patērētāju noskaņojums eirozonā pavasarī pasliktinājās. Izskatās, ka tieši patērētāji bija tie, kas visnegatīvāk reaģēja uz tarifu nenoteiktību, savukārt ražotāji guva labumu no krājumu cikla atjaunošanas ASV. No pozitīvās puses, maijā parādījās pirmās patērētāju noskaņojuma stabilizācijas pazīmes, mazinoties patērētāju bažām par tarifu ietekmi uz tautsaimniecību un darba tirgu. Tas, kopā ar zemākām aizņemšanas izmaksām, iespējams varētu nodrošināt papildu impulsu eirozonas iekšzemes pieprasījuma izaugsmei. 

Eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes, neraugoties uz nesenajiem notikumiem, pagaidām turējās salīdzinoši stabilas.  Eirozonas IKP izaugsme šogad tiek sagaidīta tuvu pērnā gada rezultātam, ap 0,8 %, pirms prognozētā paātrinājuma virs 1 % nākamgad. Prognozes paredz, ka lielāki aizsardzības tēriņi un investīciju plāni Vācijā daļēji atsvērs tarifu negatīvo efektu. Tajā pašā laikā, ņemot vērā ekonomikas atvērtību, eirozonai varētu  būt grūti ignorēt ārējos tirgos valdošo nenoteiktību. 

ASV tarifu politikai pretējā ietekme uz inflācijas rādītājiem ASV un Eiropā

ASV tarifu politika neizbēgami sadārdzinās patēriņa preču cenas ASV, kamēr Eiropā tā varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, ja Ķīnas un citu valstu eksportētāji meklēs noietu savai produkcijai ārpus ASV. Pagaidām tarifu haoss pastarpināti veicināja inflācijas rādītāju samazināšanos abos reģionos, pateicoties naftas cenu pazeminājumam. Eirozonā inflācijas spiedienu palīdzēja mazināt arī eiro vērtības pieaugums pret dolāru par vidēji 10 % kopš šā gada sākuma, investoriem citu faktoru starpā vērtējot arī dolāra “drošības ostas” lomu pašreizējos turbulentajos apstākļos. Maijā kopējā gada inflācija eirozonā samazinājās līdz 1.9 %.

Inflācijas tempa palēnināšanās un trausla eirozonas izaugsme pavēra ECB iespēju turpināt mazināt likmes. Kopš gada sākuma ECB pazemināja depozīta likmi vēl par 1 procentpunktu līdz 2,0 % apgabalam. Spriežot pēc nākotnes darījumu cenām finanšu tirgos, ECB depozīta likme savu zemāko līmeni varētu sasniegt šā gada otrajā pusē pie 1,75 %. Tas nozīmē, ka arī Euribor likmes drīzumā varētu pārtraukt samazināties un nostabilizēsies tuvu šiem līmeņiem. Tas lielā mērā būs atkarīgs no turpmākās ASV tarifu politikas un to ietekmes uz eirozonas ekonomiku, kas joprojām nav skaidra, ņemot vērā notiekošās ASV un ES sarunas par tarifiem.  

Atšķirībā no ECB, ASV Federālā rezervju sistēma uzlika likmju mazināšanu uz pauzes, un kopš decembra atstāja dolāru procentu likmi nemainīgu 4,25 – 4,50 % līmenī. Par spīti ASV tarifu politikas inflaciozam raksturam, ņemot vērā riskus ekonomikai, tirgus dalībnieki gada otrajā pusē sagaida ASV līdz diviem likmju pazeminājumiem. Finanšu tirgus prognozes paredz, ka likmes ASV nākamā gada laikā varētu nostabilizēties 3,25 - 3,50 % apgabalā. 

BALTIJAS APSKATS

Latvijas ekonomikas rādījumos parādās atlabšanas pazīmes

Latvijas ekonomika kopumā turpināja stagnēt, tomēr datos sāka parādīties arī pirmās pozitīvas pazīmes. Pēc kritumiem iepriekšējo četru ceturkšņu laikā Latvijas ekonomikas apjoms otro ceturksnī pēc kārtas palika stabils ceturkšņa griezumā, savukārt gada griezumā Latvijas IKP kritums šā gada 1. ceturksnī bija mazākais pēdējo trīs ceturkšņu laikā (-0,3 %). Iekšējais pieprasījums 2. ceturkšņa sākumā uzrādīja atveseļošanas pazīmes pēc krituma 1. ceturksnī, un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 3.6 % gada griezumā. Tas ļauj cerēt, ka zemākas likmes pakāpeniski sāk atstāt pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Pozitīvākas iezīmes parādījās arī citos Latvijas aktivitātes rādījumos. Maijā Latvijas rūpniecības konfidences rādītāji pieauga līdz augstākajam līmenim nepilnu 3 gadu laikā, būvniecības nozares optimisms palielinājās līdz augstākajam līmenim vairāk kā 3 gadu laikā, savukārt patērētāju noskaņojums stabilizējās un vairs nemazinājās. Sentimenta rādītāju  uzlabošanos apstiprināja arī biznesa aktivitātes dati. Aprīlī Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms (salīdzināmajās cenās) sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada jūlija, ko veicināja pārtikas, koksnes, tekstilizstrādājumu, mašīnu un iekārtu, kā arī ķīmiskās rūpniecības kāpums. Turklāt 2025. gada aprīlī cementa ražošana Latvijā pieauga par gandrīz 16 % salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli, kas signalizē par gaidāmo atlabšanu būvniecības nozarē.

Lietuva saglabā līderpozīcijas Baltijas reģionā 

Lietuvas IKP pieaugumu 1. ceturksnī par 3 % veicināja vairākas nozares, tostarp apstrādes rūpniecība un mazumtirdzniecība. Atveseļošanos pazīmes bija vērojamas arī nekustamā īpašuma sektorā. Citiem vārdiem sakot, zemākas kreditēšanas izmaksas pakāpeniski sāk parādīties arī ekonomikas ciparos. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms (neskaitot cenu pārmaiņu ietekmi) pārsniedza pēc-kovida ēras augstāko līmeni. Vienā no galvenajām un lielākajām Lietuvas apstrādes rūpniecības nozarēm - kokrūpniecībā un kokapstrādē - pēc ilgstoša krituma vērojams ražošanas un realizācijas pieaugums, kas daļēji atbalsta kopējo ražošanas kāpumu. Daļu no apstrādes rūpniecības pieauguma veicināja arī tarifi, jo elektronikas un metālapstrādes nozarēs pēdējā laikā bija vērojams straujš kāpums. Mazumtirdzniecība ir vēl viens sektors, kurā pārdošanas apjomi salīdzināmajās cenās pārsniedza pēc pandēmijas sasniegto maksimumu, un mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu galvenokārt noteica nepārtikas preču, t.i., ne pirmās nepieciešamības preču, segments. Tas liecina par iekšzemes pieprasījuma spēku. Visbeidzot, Lietuvā bija vērojams gan jauno hipotekāro kredītu pieaugums, gan nekustamā īpašuma pirkuma līgumu skaita palielinājums gada izteiksmē. Tas ir nepārprotams signāls, ka nekustamā īpašuma sektors atveseļojas. Turklāt pēc krituma aprīlī Lietuvas patērētāju noskaņojums maijā uzlabojās, kas varētu nozīmēt, ka tarifu radītās nenoteiktības negatīva ietekme uz patērētāju labsajūtu mazinās.

Lai gan Lietuva saglabā Baltijas reģiona līdera pozīciju ekonomiskā cikla stipruma ziņā, tās ražošanas sektora atkarība no ārējā pieprasījuma padara Lietuvu arī jutīgāku pret tarifu riskiem. Eurostat dati liecina, ka 2024. gadā apstrādes rūpniecība veidoja 18 % no Lietuvas IKP (5. augstākais rezultāts ES), kas ir tuvu Vācijas rādītājam (20 %). Savukārt Latvijā un Igaunijā apstrādes rūpniecības īpatsvars ekonomikā ir attiecīgi 10 % un 12 %, kas nozīmē potenciāli mazāku tarifu ietekmi.

Cikliskie sektori atbalsta Igaunijas ekonomiku 1. ceturksnī

Igaunijas ekonomikas rādītāji pēdējā laikā bija neviennozīmīgi, jo pozitīvie signāli mijās ar negatīviem. Lai gan IKP 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 0,3 %, datos bija vērojams zināms pozitīvisms. 2025. gada 1. ceturksnī Igaunijas izaugsmei lielāko devumu sniedza tādas nozares kā IKT, nekustamais īpašums un apstrādes rūpniecība. Tādējādi, lai gan kopumā Igaunijas IKP 2025. gada 1. ceturksnī saruka, ciklisko nozaru devums tautsaimniecības izaugsmē bija pozitīvs, liecinot, ka biznesa cikls ir acīmredzami uzlabojies. Tomēr sliktā ziņa ir tā, ka maijā un aprīlī Igaunijas noskaņojuma rādītāji samazinājās, kas potenciāli liecina par riskiem izaugsmei. Igaunijas rūpniecības noskaņojums vairs neuzlabojās, ražotājiem kļūstot pesimistiskākiem attiecībā uz eksporta pasūtījumiem, ražošanas apjomiem un nodarbinātību. Patērētāju noskaņojums joprojām ir vājš un saglabājas tādā līmenī, kāds pēdējo reizi bija vērojams pandēmijas laikā. Maijā un aprīlī bija vērojams straujš Igaunijas pakalpojumu sektora noskaņojuma kritums, ko, visticamāk, noteica gaidas par augstāku PVN likmi, kas stāsies spēkā no 2025. gada 1. jūlija. Statistikas dati liecina par manāmu uzlabojumu Igaunijas mazumtirdzniecības sektorā – aprīlī apgrozījums bija par 6 % augstāks nekā pirms gada. Tomēr mēs uzskatām, ka tirdzniecības uzlabojumam daļēji bija tehnisks raksturs un to noteica iepirkšanās pirms PVN likmes kāpuma līdz 24 %, kas palielinās preču un pakalpojumu cenas.

Kopumā, pasaules ekonomikai turpinot manevrēt tarifu radītās nenoteiktības apstākļos, Baltijas reģionā gada sākumā bija vērojama dažāda attīstības dinamika. Lai gan Lietuva saglabāja līderpozīcijas ekonomikas izaugsme ziņā, tās lielā atkarība no eksporta un apstrādes rūpniecības padara to potenciāli jutīgāku pret tarifu ietekmi. Latvijas IKP 1. ceturksnī turpināja samazināties, taču noskaņojuma un aktivitātes dati liecina, ka ekonomikas dinamika pakāpeniski uzlabojas. Igaunijā signāli bija pretrunīgi. Kamēr situācija tautsaimniecības cikliskajos sektoros uzlabojās, apsteidzošie rādītāji liecina, ka ekonomikas cikls atkal vājinās. Šo vājumu daļēji varētu būt izraisījuši tarifi, daļēji – augstāka PVN likme, kas stāsies spēkā 1. jūlijā.