Biežāk uzdotie jautājumi

Kā atvērt investīciju kontu?
Sākotnēji potenciālajam bankas klientam ir jāatver AS “Citadele banka” multivalūtu norēķinu konts. Pēc tam, jāparaksta līgums par finanšu instrumentu kontu atvēršanu un finanšu instrumentu darījumu veikšanu, kā arī jāaizpilda anketa, lai banka gūtu vispārēju priekšstatu par Jūsu pieredzi un zināšanām darījumos ar finanšu instrumentiem.

Kā es varu pārskaitīt naudas līdzekļus uz savu investīciju kontu?
Uz savu investīciju kontu klients var pārskaitīt līdzekļus kā no sava multivalūtu norēķinu konta AS “Citadele bankā” (iekšējais bankas pārvedums), tā arī no citas bankas, veicot pārskatījumu tieši uz savu investīciju kontu.

Kādas ir Jūsu bankas garantijas klientam, veicot tirdzniecības darījumus?
Atšķirībā no daudziem citiem brokeriem, kuru drošība ir relatīva, AS “Citadele banka” ir FKTK regulēts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks. Turklāt AS “Citadele banka” klientu noguldījumi tiek garantēti saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 3. pantu, kas no 2010. gada vienam noguldītājam sastāda līdz 100 000 eiro.

Vai ir iespējams veikt elektronisku rīkojumu nodošanu brokerim?
Jā, ir iespējama elektroniska rīkojumu nodošana, izmantojot internetbanku (digi).

Kādu informāciju vēlams zināt par iegādājamo vērtspapīru?
Emitents (issuer). Uzņēmumu emitētie parādu vērtspapīri parasti ir ar augstāku ienesīgumu nekā municipālie vai valsts parāda vērtspapīri.

Reitings (rating). Ir iespējams izvēlēties parāda vērtspapīru vadoties pēc reitinga, kas norāda uz parāda vērtspapīra drošības pakāpi. Šādus vērtējumus dod tādas starptautiskas reitinga aģentūras kā „Moody’s” vai „Standard & Poor’s”. Augstāks reitings norāda uz to, ka šis parāda vērtspapīrs ir drošāks ieguldījums. Tomēr vairumā gadījumu ir sekojoša sakarība - jo augstāks ir reitings, jo zemāks ienesīgums šim vērtspapīram.

Parāda vērtspapīra dzēšanas datums (maturity). Viens un tas pats emitents var izlaist vairākus parāda vērtspapīrus, kuriem ir dažādi dzēšanas datumi.

Kupona likme (coupon). Procentu maksājumi var tikt veikti reizi mēnesī, reizi ceturksnī vai reizi gadā. Dažādiem parāda vērtspapīriem var būt atšķirīga kupona likme, kas ir lielā mērā atkarīga no prevalējošajām procentu likmēm finanšu tirgos laika posmā, kad šie parāda vērtspapīri tika emitēti, un aizdevēju novērtējuma, izsverot visus iespējamos zināmos riskus.

Ienesīgums līdz dzēšanai atlikušajā termiņā (yield to maturity – YTM) un cena (price). Viens no visbūtiskākajiem parametriem ir YTM.

Procentu likmēm finanšu tirgos ir tieša saistība ar parāda vērtspapīru cenu.
Piemēram, ja jūsu īpašumā ir parāda vērtspapīrs, kupona likme ir 5% ar izmaksu reizi gadā un tirgū uz šo brīdi tas pats uzņēmums var aizņemties, maksājot procentu likmi 5% gadā, tad viss ir līdzsvarā un parāda vērtspapīra cena ir 100 (100% no vērtības).
Ja procentu likmes tirgū samazinās un šis uzņēmums var aizņemties, maksājot procentu likmi 4% gadā, tad piedāvājums saņemt 5% gadā ir investoram pievilcīgs. Tātad šī parāda vērtspapīra cenai ir jābūt lielākai nekā 100 (100%). Tas, kādai ir jābūt cenai, nosaka šo abu procentu likmju attiecība.
Paplašinot esošo piemēru, pieņemsim, ka šī parāda vērtspapīra dzēšanas datums būs pēc 1 gada un kupons ir 5%, kas tiek izmaksāts reizi gadā (šajā gadījumā gada beigās). Kādai vajadzētu būt parāda vērtspapīra cenai, lai ienesīgums (YTM) būtu 4 %?
(Coupon + Nominal)/(1+YTM) = (5 + 100) / (1 + 0.04) = 100.96
Tātad ieguldot 100.96 un saņemot ienākumu 4% gadā, beigu summai jābūt 100.96 + 100.96 * 0.04 = 105. Tas ir ekvivalents tam, ka tiek nopirkts parāda vērtspapīrs.
Pieņemsim, ka procentu likmes pieaug un pieprasītais ienesīgums ir 6%. Tādā gadījumā:
(Coupon + Nominal)/(1+YTM) = (5 + 100) / (1 + 0.06) = 99.06
Tātad ieguldot 99.06 un saņemot 6% gadā, beigu summai jābūt 99.06 + 99.06 * 0.06 = 105. Tas ir ekvivalents tam, ka tiek nopirkts parāda vērtspapīrs.

Uzkrātais ienesīgums (accrued interest). Kas notiek gadījumā, ja iepriekš minētais parāda vērtspapīrs tiek nopirkts gada vidū? Jaunais parāda vērtspapīra īpašnieks gada beigās saņems tos pašus 105. Tas nebūtu godīgi attiecībā pret iepriekšējo īpašnieku, kurš „noturējis” šo parāda vērtspapīru 6 mēnešus. Tādēļ arī pastāv tāds termins kā uzkrātais ienesīgums – procentu ienākums, kas tiek izmaksāts parāda vērtspapīra pārdevējam.
Ņemot vērā iepriekšējo piemēru, kupons ir 5% un tādēļ par pusgadu uzkrātais ienesīgums būs 2.5% - 2.5.

Parāda vērtspapīru skaits (kas tiek pirktas vai pārdotas) – nomināls.

Papildus noteikumi. Katram parāda vērtspapīram var arī kādi papildus noteikumi, ko jūsu brokeris var izskaidrot pirms parāda vērtspapīra iegādes.