Pikšķerēšana ir krāpniecības metode, kur ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, e-pastiem, īsziņām, telefona zvaniem, vai, manipulējot ar interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing) meklēšanas rezultātiem, tiek panākts, ka klients ievada savus personīgos internetbankas vai maksājumu karšu datus krāpnieku izveidotās vietnēs vai nosauc tos telefonsarunas laikā. Iegūtos datus krāpnieki izmanto, lai veiktu pirkumus, vai naudas pārskaitījumus no bankas konta.

Krāpnieki izveido internetbankas mājaslapas vai interneta veikala dublikātus, kas parasti izskatās ļoti līdzīgi oriģinālajiem. Pēc tam šīs saites uz viltotajām tīmekļa vietnēm tiek izplatītas, izmantojot e-pastus, īsziņas vai arī interneta meklētājprogrammu meklēšanas rezultātus. E-pasti un īsziņas parasti tiek sūtīti it kā bankas vārdā, aicinot klikšķināt uz saites, lai, piemēram, apskatītu svarīgu ziņojumu, bloķētu izejošo maksājumu, vai nomainītu bankas pieejas datus.

Ir gadījumi, kad krāpnieks ievieto reklāmu interneta meklētājprogrammā (piemēram, Google vai Bing) tā, lai tā parādītos kā pirmā meklēšanas rezultātā. Cilvēks reklāmā noklikšķina uz viltotās tīmekļa vietnes un tiek novirzīts uz pikšķerēšanas vietni, kas izskatās identiska oriģinālajai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnei.

Krāpnieki uzdodas arī par valsts iestādēm, uzņēmumiem vai portāliem, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), "Latvijas Pastu" vai tieslietu portālu elieta.lv. Saņemot viltus īsziņu vai e-pastu, saņēmējs tiek aicināts klikšķināt uz īsziņā vai e-pastā atsūtīto saiti, lai saņemtu pārmaksātos nodokļus, atmuitotu pasta sūtījumu vai aplūkotu tiesvedībai pievienotus dokumentus. Noklikšķinot uz saites, persona tiek novirzīta uz pikšķerēšanas vietni, kur ievada savus internetbankas pieejas datus, kas tiek izmantoti finanšu līdzekļu izkrāpšanai, dažādu aizdevumu ņemšanai, kā arī preču iegādei nomaksā. 

Tāpat krāpnieki iegūst arī nepieciešamos datus Google Pay un Apple Pay maksāšanas veida aktivizēšanai. Viltvārži, uzdodoties par zināmu valsts iestādi, uzņēmumu vai portālu, aicina klikšķināt uz saiti, lai, piemēram, saņemtu nepiegādātu sūtījumu. Atverot viltoto saiti, redzami lauki, kur jāievada karšu dati un Google Pay vai Apple Pay aktivizācijas kods. Tādā veidā krāpnieki iegūst iespēju pievienot Jūsu maksājumu karti Google Pay vai Apple Pay makam krāpnieku ierīcē un izmantot to turpmāku maksājumu veikšanai.
 

Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtās vai citur. Viņi aicina instalēt programmatūru (piemēram, Anydesk u.c.), lai veiktu ieguldījumus vai arī vienkārši lūdz pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl.

Līdz šim visi investīciju krāpšanas gadījumi atbilst shēmai, kur klients saņem telefona zvanu ar “gadsimta labāko piedāvājumu” investēt un nopelnīt. Piedāvātājs parasti runā tikai krievu valodā, kaut arī pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts arī latviešu valodā. Telefona numuri, uz kuriem zvana, tiek izvēlēti nejaušā veidā vai arī paņemti no kādas nelegāli iegūtas datu bāzes. Par šo krāpnieku upuriem bieži kļūst gados vecāki cilvēki, un visai bieži ir gadījumi, kur klienti ņem ātros kredītus, un pat vēlas paņemt kredītu bankā, lai izmantotu šo iespēju nopelnīt.

Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto aizdevuma piedāvājumu ar ļoti labu procentu likmi. Lai pieteiktos aizdevumam, tiek prasīts nodot internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datus, izliekoties, ka tas nepieciešams kredītspēju izvērtēšanai vai arī klienta identificēšanai. Bieži krāpšana notiek arī neiegūstot internetbankas vai maksājumu karšu datus, jo paši klienti veic maksājumus uz krāpnieku kontiem. Šajā gadījumā krāpnieki lūdz veikt dažādus maksājumus, lai varētu nokārtot kredītu, piemēram, līguma noformēšanas vai kredīta apdrošināšanas maksu, kā arī priekšapmaksu kredīta saņemšanai. Šie pārskaitījumi visbiežāk tiek veikti uz privātpersonu bankas kontu citā valstī, nevis uzņēmumam.

Nekur nav pazudušas viltus loterijas, ko krāpnieki veic pazīstamas organizācijas vai uzņēmuma vārdā. Piemēram, cilvēkam tiek paziņots, ka viņš ir laimīgais uzvarētājs un, lai saņemtu balvu, vispirms jāpārbauda identitāte, veicot simbolisku maksājumu. Jebkurā gadījumā ir jāpārliecinās par to, vai konkrētai loterijai norādīts atļaujas numurs, tā reģistrēta Latvijā; šaubu gadījumā vērts sazināties arī ar  Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Īpaši piesardzīgiem jābūt, ja tiek prasīta identitātes pārbaude, veicot maksājumu, uzsverot, ka tā prasa uzņēmuma noteikumi – visdrīzāk tā būs krāpšana.

Izmantojot tiešo komunikāciju internetā un izmantojot viltus profilus, visbiežāk tiek izmantoti aizkustinoši un dramatizēti stāsti un pieprasījumi no personām, kurām nepieciešams finansiāls atbalsts, tādejādi pārliecinot pārskaitīt naudu un sniegt palīdzīgu roku grūtībās nonākušajiem.

Klienti saņem zvanus lielākoties krievu valodā no it kā policijas, bankas vai kādas valsts iestādes (piemēram, Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijas bankas) darbinieka, kurš informē par aizdomīgu darījumu klienta bankas kontā, par it kā noformētu kredītu vai arī par aizdomīgiem darījumiem ar kriptovalūtām. Nepieciešamības gadījumā sarunā tiek iesaistīta otra persona vai klients saņem otru zvanu, kurā krāpnieks izliekas par bankas vai policijas darbinieku un apstiprina krāpnieka iepriekš teikto. Tālāk tiek prasīts veikt darbības ar Smart ID, MobileSCAN vai iedot internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datus.

Reizēm krāpnieki aicina instalēt programmatūru (piemēram, Anydesk), lai it kā veiktu izmeklēšanu. Ar šīs programmatūras palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas klientu datoram, lūdz parādīt internetbanku vai rāda tīmekļa vietnes, kurās klients it kā veicis kādas darbības.

Saņemot šādus zvanus, nekavējoties jāpārtrauc saruna un jāsazinās ar savu banku!

Šobrīd populāras ir arī viltus priekšapmaksas kampaņas. Krāpnieki sociālajos tīklos vai pārdošanas portālos piedāvā preci un no pircēja prasa veikt priekšapmaksu, taču pašu preci tā arī nepiegādā. Šādas krāpniecības shēmas labi strādā ar precēm, kas cilvēkiem ir aktuālas, piemēram, granulas, briketes un kurināmo malku, ko piedāvā iegādāties par īpaši zemāku cenu. Cilvēks, gribot ietaupīt, atsaucas piedāvājumam un uzķeras uz krāpniekiem. Viltus priekšapmaksa ir kaut kas līdzīgs viltus rēķiniem, ko izsūta kāda uzņēmuma vārdā. Uzņēmums kā tāds, iespējams, reāli eksistē, taču rēķinā patiesie bankas rekvizīti aizvietoti ar krāpnieka datiem.

Joprojām aktuāli ir viltus darba piedāvājumi. Krāpnieki uzdodas par bankas darbiniekiem, zvana un piedāvā darbu, atsaucoties uz sludinājumu. Lai it kā pārbaudītu identitāti, zvanītājs prasa atvērt bankas kontu un nodot internetbankas pieejas datus. Tāpat novērota shēma, kur krāpnieki ar upuri sazvanās video zvanā un aicina kamerā parādīt personu apliecinošus dokumentus. Šādā veidā krāpnieki tiek pie upura datiem - kontu izmanto kā tranzītkontu, lai pārskaitītu no citiem cilvēkiem izkrāpto naudu, savukārt pases datus izmanto, lai paņemtu kredītus utt. Arī šajā gadījumā jāuzmanās, publicējot darba meklēšanas sludinājumus. Jāatceras, ka sava konta piekļuves dati ir zināmi tikai mums pašiem un bankas darbinieki par tiem nekad nevaicās.

Krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, sociālajos medijos vai e-pastu saziņā. Viltojot savas identitātes un uzrunājot cilvēkus, pēc kāda laika krāpnieki sāk lūgt palīdzību, piemēram, kādā ārkārtas situācijā, lidmašīnas biļetēm, lai apmeklētu ‘’mīļoto’’, segt pārvākšanās izmaksas, lūgt palīdzību veselības pasliktināšanās dēļ, kā arī izteikt citus ieganstus, lai atsūtītu naudu.

Pašreiz aktuālas ir arī tādas krāpniecības shēmas, kas vērstas nevis uz pircēju, bet gan pārdevēju. Šajos gadījumos krāpnieks nevis pārdod, bet izliekas par pircēju, kurš  sazinās ar pārdevēju un vēlas iegādāties preci, saņemot to ar kurjera starpniecību. Klasiska shēma - ļaundaris nosūta saiti uz viltotu kurjera pakalpojumu sniedzēja, piemēram, DPD vai Omniva mājaslapu, kur prasa ievadīt maksājumu karšu datus. Arī šajā gadījumā noteikti jāpievērš uzmanība, kur ved saite, un jāpārbauda atvērtās mājaslapas adrese, kritiski izvērtējot datu ievadi un nodotās informācijas apjomu. Tāpat arī ieteiktu pārdevējam pašam organizēt piegādi, nevis spiest uz saitēm, ko saņem no sveša cilvēka. Gan pircējam, gan pārdevējam iesaku izmantot jau pārbaudītus piegādes risinājumus un katru jaunu piegādātāju izvērtēt ar skepsi, pārbaudīt, vai tāds tiešām eksistē, iepazīties ar atsauksmēm utt.