Krāpnieku iecienītas shēmas līdzekļu izvilināšanai
Iegūt jūsu datus ir krāpnieku galvenais uzdevums ik dienu. Tāpēc viņi atrod arvien jaunus veidus, kā to izdarīt, un, kad nestrādā tehniskas iespējas, jāķeras pie dažādām viltībām. Reizēm šīs shēmas izskatās ļoti pārliecinošas un īstas. Citadeles IT drošības eksperts Kaspars Briška skaidro, kādas ir populārākās no tām.
Darba piedāvājumi
Uzdodoties par bankas darbinieku, krāpnieki zvana un piedāvā darbu bankā, izvirzot dažādus priekšnosacījumus. Piemēram, lūdz sniegt internetbankas datus, atvērt kontu, veikt pārskaitījumu par it kā konta aktivizēšanu, ielādēt failus, kas ieraksta klientu datus u.tml. No šādiem gadījumiem īpaši jāuzmanās, ja jūs informāciju par darba meklēšanu esat ievietojis sludinājumu portālos vai sociālajos tīklos – krāpnieki uzcītīgi pārskata arī tos.
Apgalvojumi par apdraudētu naudu
Izliekoties par bankas vai citas organizācijas darbinieku, krāpnieki apgalvo, ka nauda ir apdraudēta, un tā nekavējoties jāpārskaita uz citu kontu. Iespējams, krāpnieki lūdz arī nosaukt bankas pieejas, lai it kā naudu glābtu no fiktīva darījuma veikšanas. Protams, jau nākamajā brīdī šie “drošības dienesta” darbinieki cenšas paši iztukšot kontus.
Viltotas mājas lapu adreses
Krāpnieki izveido internetbankas mājaslapas dublikātu, kuru ievieto Google meklējumu rezultātos. Viltotajā adresē var būt ievietots vai izmainīts kāds burts vai simbols. Ievadot datus viltotajā lapā, krāpnieki saņem pieeju klienta naudai.
E-pasta ziņojumi, uzdodoties par citām personām
Uzdodoties par dažādu, lielākoties labi atpazīstamu organizāciju pārstāvjiem, krāpnieki sūta e-pastus ar lūgumiem atvērt saites, kurās tālāk lūdz ievadīt informāciju, lai izkrāptu bankas datus.
Datu drošības pārbaude
Lai drošības nolūkos pārbaudītu informāciju, it kā bankas vārdā tiek sūtīti paziņojumi, lūdzot atvērt saites vai pielikumus. Saite novirza uz viltotu vietni, kas palīdz krāpniekiem nozagt klienta ievadīto informāciju. Reizēm šādi e-pasti aicina atjaunot jūsu datus bankā – protams, tie nonāk nevis bankā, bet garnadžu īpašumā.
Izdevīgu pakalpojumu piedāvājumi
Krāpnieks piedāvā īpaši izdevīgus nosacījumus, piemēram, kredītiem, pirms tam lūdzot maksājumu karšu vai bankas informāciju, lai it kā pārbaudītu klienta piemērotību vai noformētu pieteikumu pakalpojumam.
Piedāvājumi labi nopelnīt
Uzdodoties par brokeri vai bankas darbinieku, krāpnieki piedāvā ielādēt lietotnes vai pārskaitīt naudu it kā ļoti izdevīgām investīcijām. Solīto investīciju un peļņas vietā nauda nonāk pie krāpniekiem. Noziedznieki bieži vien ir izveidojuši šādas platformas, norādot, ka tajās it kā var sekot līdzi savam investīciju pieaugumam. Galvenais mērķis ir piespiest upuri “ieguldīt” vēl un vēl.
Palīdzība grūtībās nonākušajiem
Visbiežāk tie ir aizkustinoši un dramatizēti stāsti un pieprasījumi no personām, kurām nepieciešams finansiāls atbalsts, tādejādi pārliecinot pārskaitīt naudu un sniegt palīdzīgu roku.
Fiktīvi rēķini vai neeksistējoši pakalpojumi
Atsūtot rēķinu par neeksistējošiem pakalpojumiem, krāpnieki cenšas panākt maksājumu veikšanu. Iespējams, ka rēķins būs par populāru pakalpojumu un ar atpazīstamu logo vai ļoti līdzīgu nosaukumu, bet uzrādīts ir krāpnieku konts.
Konkursos laimētas balvas
Krāpnieki sākuši izmantot arī sociālo tīklu konkursus – viņi zvana vai raksta, informējot par it kā saņemtu balvu, bet, lai to saņemtu, nepieciešams apliecināt savu identitāti, nosaucot privātus datus.
Kā redzams, izdomas krāpniekiem netrūkst. Tādēļ daži atgādinājumi, ko darīt un nedarīt, lai pasargātu savu naudu:
Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaucieties aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, parolēm un kodiem, kā arī neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs.
Vienmēr pārbaudiet, vai kontaktinformācija ir īsta – saziņai ar banku izmantojiet oficiālos avotus un publiski pieejamus tālruņa numurus.
Nesteidzieties un neatsaucieties uz steidzamu rīcību. Ja neesat pārliecināts, kā rīkoties, bez steigas un ar vēsu prātu veltiet laiku pārdomām un pārbaudiet visu informāciju.
Nepārskaitiet naudu pēc aicinājuma – nedz banka, nedz tiesībsargājošās iestādes nekad neliks pārskaitīt vai aizņemties naudu – piemēram, par konta aktivizēšanu vai kredīta priekšapmaksu.
Neatveriet saites un pielikumus no nepazīstamiem e-pastiem. Tāpat neatsaucieties aicinājumiem instalēt dažādas programmas. Noteikti neievadiet bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmas.
Iepērkoties internetā pie nepazīstamiem pakalpojumu sniedzējiem, izvēlieties maksāt ar integrētiem un drošiem maksājumu veidiem – piemēram, ar internetbanku, savu bankas karti, Klix vai PayPal.
Pats svarīgākais – vienmēr esiet modri un iepazīstieties ar visu jums sniegto informāciju par datu drošību un jaunākajām krāpšanas metodēm. Savukārt šaubu un aizdomu gadījumā vienmēr sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju un savu banku.
Dalīties ar rakstu: