Izaugsme Baltijā kļūst lēnāka

Līdz ar izaugsmes vājināšanos pasaulē, arī Baltijā ekonomikas izaugsme kļūst lēnāka. Tomēr, salīdzinājumā ar eirozonu, kopumā Baltijas reģiona pieauguma tempi joprojām ir ļoti labi. Vienlaikus Latvijas ekonomikā negatīvo pārsteigumu šogad noteikti ir vairāk nekā pozitīvu ziņu, un, ja vēl pērnā gada nogalē Latvija bija visstraujāk augošā valsts Austrumeiropas reģionā, šobrīd ekonomikas izaugsmes ziņā Latvija jau atrodas vienā no pēdējām vietām mūsu reģionā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas IKP otrajā ceturksnī ir audzis vien par 2,0%, kas ir lēnākais ekonomikas pieaugums pēdējo 3 gadu laikā. Tik zema izaugsme ir nepatīkams pārsteigums, taču vienlaikus to nevajadzēt arī uztvert pārāk dramatiski. Izaugsme ir kļuvusi lēnāka arī citur reģionā, lai arī ne tik izteikti kā Latvijā. Otrajā ceturksnī IKP Lietuvā palielinājās par 3,9% un Igaunijā par 3,6%, savukārt Austrumeiropā vidēji IKP otrajā ceturksnī ir audzis par 3,5%.

Tas liek domāt, ka lēnā izaugsme Latvijā ir saistīta ne vien ar vājāku ārējo vidi, bet arī ar citiem iekšējiem faktoriem. Pēc diviem ļoti labiem gadiem ekonomikā, kad būvniecības apjomi Latvijā auga par vairāk nekā 20% gadā, lēnāka izaugsme šogad jau bija gaidāma. Tomēr šoreiz tā ir sakritusi ar globālās ekonomikas bremzēšanos. Papildus tam šī gada pirmajā pusē vienlaicīgi sakrita sausie laika apstākļi un elektroenerģijas ražošanas kritums, tranzīta kravu samazinājums un koksnes cenu korekcijas, kā arī ekonomikā joprojām bija jūtama finanšu sektora pārmaiņu īstermiņa negatīvā ietekme.

Šie faktori labi redzami arī nozaru sniegumā otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro ceturksni, finanšu pakalpojumu izlaide sarukusi par 7,6%, transporta nozarē izlaide samazinājusies par 3,7%, savukārt ieguves un enerģētikas ražošana kritusies par 1,6%. Tikmer būvniecības apjomi otrajā ceturksnī auguši vien par 1%, kas lielā mērā ir skaidrojams ar ES fondu apguves ciklu, kur investīcijas ir palikušas pērnā gada līmenī. Bez tam Latvijas ekonomikas attīstību jau otrajā ceturksnī, šķiet, būs ietekmējis arī gaidāmais akcīzes nodokļa samazinājums alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā, jo pēc ilgstoša izaugsmes perioda produktu nodokļi Latvijā sarukuši par 3,2%.

Līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir gandrīz pilnībā atkarīga no iekšējā patēriņa un pakalpojumu eksporta, it īpaši IT un biznesa pakalpojumos, kas jau ilgāku laiku ir visstraujāk augošās nozares Baltijā. Otrajā ceturksnī Latvijas mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī audzis par 3,5%, profesionālo pakalpojumu izlaide palielinājusies par 8,9%, savukārt izmitināšanas un ēdināšanas nozarē fiksēts 8,6% pieaugums.

Īstermiņā vienreizējie negatīvie faktori, kas bremzē Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārejoši, taču tuvākajos ceturkšņos būtiski uzlabojumi Baltijas ekonomikas attīstībā nav gaidāmi. Ekonomikas noskaņojums Baltijas valstīs pasliktinās, un apsteidzošie indikatori par būvniecību, ražošanu un pasaules tirdzniecību nav iepriecinoši. Tādēļ līdz gada nogalei Latvijas ekonomikas izaugsme drīzāk kļūs vēl lēnāka, savukārt nākamgad tā lielā mērā būs atkarīga no pasaules ekonomikas svārstībām un pašreizējā lēnās izaugsmes perioda ilguma.

Pārējie raksti:

Pasaule aug lēnāk, signālu par recesijas tuvošanos kļūst vairāk
Rūpniecībā jūt pasaules ekonomikas bremzēšanos
Siltais darba tirgus veicina patēriņa pieaugumu