Pasaule aug lēnāk, signālu par recesijas tuvošanos kļūst vairāk

Pēc diviem ļoti labiem gadiem gan pasaules, gan Latvijas ekonomikā, situācija pasaulē šogad ir ievērojami mainījusies. Labā ziņa ir tā, ka pašreizējie rūpniecības un tirdzniecības rādītāji vēl ir tālu no tā līmeņa, kurā mums būtu jāsatraucas par nopietnu krīzi. Turklāt, bezdarba un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan ASV, gan eirozonā joprojām ir ļoti labi, pasaules ekonomika turpina augt un, manuprāt, šobrīd pasaulē drīzāk vērojama cikliska izaugsmes tempu mazināšanās. Taču signālu par recesijas tuvošanos kļūst arvien vairāk, un ignorēt tos nevar. Apstrādes rūpniecība un pasaules tirdzniecība atrodas tuvu recesijai, savukārt pasaules ekonomikā kopumā gaidāma lēnākā izaugsme kopš 2009. gada. Vienlaikus globālo ekonomiku vēl vairāk apdraud tirdzniecības kara eskalācija starp ASV un Ķīnu.

Viens no spēcīgākajiem signāliem šobrīd ir apgrieztas ienesīguma līknes ASV un eirozonas valdību vērtspapīriem, respektīvi, īstermiņa procentu likmes ir augstākas kā ilgtermiņa likmes. Tas liecina par investoru piesardzību attiecībā uz ekonomikas izaugsmes perspektīvām, un vēsturiski šāda situācija obligāciju tirgos ir bijis uzticams recesiju priekšvēstnesis. Vai tas nozīmē, ka mums būtu jāuztraucas par jaunu krīzi? Manuprāt, pagaidām nē. Vēsturiski apgriezta ienesīguma līkne ne vienmēr ir nozīmējusi recesiju un, pat, ja recesija tuvojas, tā ne vienmēr nozīmē dziļu krīzi. Savukārt lielus satricinājums pasaules ekonomikā gandrīz vienmēr izraisa spēcīgas finanšu krīzes, lieli kari vai cenu šoki. Manuprāt, vismaz finanšu jomā šobrīd nav acīmredzamu faktoru, kas pašreizējo ciklisko ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanos draudētu pārvērst nopietnākā krīzē, taču potenciāli riski noteikti ir, un to kļūst vairāk.

Tirdzniecības karu strauja tālāka eskalācija (īpaši, ja tie daudz vairāk skartu Eiropu), kādi negaidīti finanšu šoki vai haotisks Brexit bez vienošanās var pietiekami satricināt pasaules ekonomiku, lai pārvērstu pašreizējo ciklisko izaugsmes tempu kritumu par nopietnāku lejupslīdi.

Pārējie raksti:

Izaugsme Baltijā kļūst lēnāka
Rūpniecībā jūt pasaules ekonomikas bremzēšanos
Siltais darba tirgus veicina patēriņa pieaugumu