Globālās ekonomikas pretvēju ietekmē Baltijas izaugsme kļūst mērenāka

Latvijas ekonomikā 2019. gads ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā, un šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP audzis vien par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem, kad ekonomikas izaugsme brīžiem pārsniedza pat 5%, lēnāka izaugsme šogad jau bija sagaidāma, taču kopumā tik lēns pieaugums Latvijas ekonomikā pirmajā ceturksnī uzskatāms drīzāk par negatīvu pārsteigumu. Tikmēr Lietuvā izaugsme ir saglabājusies stabila 3,8% apmērā, savukārt Igaunijā ekonomikas noskaņojums noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2016. gada.

Galvenais iemesls šādai lēnākai izaugsmei noteikti ir globālie pretvēji un ārējā pieprasījuma bremzēšanās. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā prognozē, ka 70% no pasaules valstu izaugsmes šogad būs zemāka nekā pērn, un pasaulē kopumā gaidāma vājākā izaugsme kopš 2009. gada. Pirmā ceturkšņa IKP dati liek domāt, ka to jau sākam just arī Baltijā, taču, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi. Par kopumā stabilu ekonomisko situāciju liecina arī bankas Citadele un SKDS kopīgi veiktais Citadele Index pētījums, kurš rāda, ka uzņēmēju noskaņojums Latvijā ir piesardzīgi optimistisks jau vairāk nekā 2 gadus. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem nedaudz pasliktinājies eksportējošo uzņēmumu noskaņojums, taču to ir kompensējusi iekšējā tirgū strādājošo uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās.

Iekšējais ekonomikas cikls pagaidām izskatās pietiekami noturīgs. Patēriņš stabili aug. Taču būvniecībā Latvijā gads sācies tikai ar 7,4% kāpumu, un tas apliecina, ka cikls šajā nozarē bremzējas. Pirms diviem gadiem izaugsme būvniecībā pārsniedza 20%, tādēļ šāda sabremzēšanās ir pat vēlama, jo nozarē jau ir vērojamas pārkaršanas pazīmes. Augošais būvatļauju skaits gan liecina, ka privātā sektora pieprasījums nozarē saglabājas ļoti spēcīgs, taču ES fondu apguvē tuvojamies maksimuma punktam un no publiskā sektora puses papildus stimula nozarē šogad nebūs. Būvniecības cikli Baltijā gan nav sinhronizēti, un Lietuvā pirmajā ceturksnī būvniecības izaugsme paātrinājusies līdz 15%, savukārt Igaunijā izsniegto būvatļauju skaits krīt jau kopš 2017. gada. Tas liek domāt, ka arī tur būvniecības cikls ir tuvu maksimuma punktam.

Līdz ar vājāku ārējo pieprasījumu un būvniecības cikla bremzēšanos, ir sagaidāms, ka 2019. gadā Baltijas reģions augs lēnāk nekā iepriekšējos divos gados un izaugsme būs tuvu 3%. Papildus tam Latvijas ekonomikai pērn par labu nāca arī vairāki vienreizēji faktori, kas šogad var izrādīties ar mīnus zīmi. Neskatoties uz Krievijas mērķi mazināt Baltijas valstu ostu izmantošanu, tranzīts pērn pieauga, augstās koksnes cenas veicināja mežu papildus ciršanu un kokapstrādes pieaugumu, un lielajos makro ciparos tikai daļēji atspoguļojās nerezidentu depozītu aizplūšana. Uz tikpat veiksmīgu faktoru sakritību šogad ir grūti cerēt. Tādēļ Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam saglabāju 2,8% apmērā. Pārējie raksti: .

Pārējie raksti:

Ārējā vide kļuvusi mazāk labvēlīga un riski pieaug
Eiropas industriālo recesiju Baltijā pagaidām nejūtam
Būvniecība uz pārkaršanas robežas