Būvniecība uz pārkaršanas robežas

Atšķirībā no ārējās vides, kur izaugsme acīmredzami ir kļuvusi lēnāka, Baltijas valstu iekšējais ekonomikas cikls pagaidām izskatās pietiekami noturīgs. Patēriņš stabili aug, taču būvniecībā arvien vairāk pazīmes liecina par to, ka nozare atrodas uz pārkaršanas robežas. Šajā būvniecības ciklā, visticamāk, esam tuvu maksimuma punktam, lai gan būvniecības cikli Baltijas valstu starpā atšķiras un Lietuvā būvniecībā gada pirmajā ceturksnī turpinājās spēcīga izaugsme.

Tikmēr Latvijas būvniecībā pēc vairāk nekā 20% kāpuma iepriekšējos divos gados šis gads sācies tikai ar 7,4% kāpumu. Savukārt Igaunijā izsniegto būvatļauju skaits samazinās jau kopš 2017. gada nogales. Tas apliecina, ka cikls šajā nozarē jau sāk bremzēties un šobrīd tas ir pat vēlams, jo nozarē jau ir vērojamas pārkaršanas pazīmes. Pērn visās trijās Baltijas valstīs būvniecības īpatsvars ekonomikā pārsniedza pēdējo 20 gadu vidējo līmeni, un tas liek domāt, ka šajā nozarē šobrīd nav iespējama tālāka strauja attīstība, neizraisot plašākas makroekonomiskās nesabalansētības.

Svarīgākais iemesls, kādēļ būvniecības sektorā šogad gaidāma lēnāka izaugsme nekā iepriekšējos gados, ir ES fondu līdzekļu plūsmas stabilizēšanās. Būvniecībā pašreizējais ES fondu investīciju cikls tuvojas tā augstākajam punktam, un pašreizējās prognozes liecina, ka ES fondu līdzekļu apguve šogad būs tuvu pērnā gada līmenim. Tātad no publiskā sektora puses papildus stimula nozarē šogad nebūs. Vienlaikus augošais būvatļauju skaits Latvijā un Lietuvā liecina, ka privātā sektora pieprasījums nozarē saglabājas pietiekami spēcīgs. Tomēr pēc manām prognozēm nevienā no Baltijas valstīm būvniecības pieaugums 2019. gadā nepārsniegs 10%.

Izaugsmes tempiem kļūstot lēnākiem, būvniecības nozarei drīzumā var atkal nākties saskarties ar tās ļoti lielo svārstīgumu, kas noteikti ir nozares lielākais izaicinājums Baltijā. Vēsturiski nozare ir bijusi daudz svārstīgāka nekā ekonomika kopumā, un valsts budžets šīs svārstības drīzāk pastiprina, nevis izlīdzina. Arī mūsu Citadele Index pētījums rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni. Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu, kas rada spiedienu uz izmaksām un veicina algu kāpumu arī citās nozarēs.

Pārējie raksti:
Globālās ekonomikas pretvēju ietekmē Baltijas izaugsme kļūst mērenāka
Ārējā vide kļuvusi mazāk labvēlīga un riski pieaug
Eiropas industriālo recesiju Baltijā pagaidām nejūtam