Ārējā vide kļuvusi mazāk labvēlīga un riski pieaug

Baltijas valstu ekonomika turpina augt, un iekšējais patēriņš saglabājas spēcīgs, taču ārējā vide ir kļuvusi mazāk labvēlīga, un lielākie riski Baltijas reģiona attīstībai šogad noteikti ir saistīti ar ārējo vidi. Kopš pērnā gada otrās puses gandrīz visās pasaules lielākajās ekonomikās ievērojami pasliktinājies ražotāju noskaņojums, un pasaules tirdzniecībā vērojams lielākais kritums kopš 2009. gada. Savukārt Eiropā šobrīd jau varam runāt par rūpniecisko recesiju. Baltijas reģionu šīs tendences pagaidām nav būtiski skārušas, taču SVF savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā šogad pasaulē prognozē vājāko izaugsmi kopš 2009. gada, un pēdējā gada laikā eiro zonas izaugsmes prognozes 2019. gadam jau samazinātas teju uz pusi līdz aptuveni 1%. Baltijas reģiona izaugsmes prognozes šim gadam gan ir palikušas nemainīgas, taču ar ārējo vidi saistītie riski noteikti ir auguši.

Šobrīd par globālās ekonomikas vājāko posmu ir kļuvusi rūpniecība un pasaules preču tirdzniecība, kur negatīvie rezultāti pamatā ir saistīti ar ražošanas apjomu kritumu autobūvē, kā arī mikroshēmu un dažādu IT iekārtu ražošanā. Tam par iemeslu ir gan pieprasījuma mazināšanās Ķīnā, gan arī produktu cikla izmaiņas, viedierīču tirgiem kļūstot arvien piesātinātākiem un autobūvei saskaroties ar emisiju skandāliem, gan tehnoloģiskās izmaiņas, kā arī patēriņa paradumu maiņa. Papildus tam Eiropas rūpniecību negatīvi ietekmējuši arī laika apstākļi, lielā atkarība no ārējās tirdzniecības kopumā un tādi specifiski šoki, kā ekonomiskā krīze Turcijā, kas ir pietiekami nozīmīgs tirgus Vācijai.

Pozitīvā ziņa gan ir tā, ka īstermiņa dati par globālo ekonomiku drīzāk liek domāt, ka pašreizējais izaugsmes tempu kritums drīzāk ir pārejošs sagurums. Patēriņš lielākajās ekonomikās saglabājas spēcīgs, un pakalpojumu nozares turpina augt. Tādēļ gada otrajā pusē pasaules ekonomikas izaugsmei vajadzētu atkal kļūt straujākai. Tas nozīmē, ka, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi, taču rūpniecība ir apsteidzoša nozare, un ilgstoši vāja izaugsme tajā noteikti ietekmēs arī citas nozares.

Reaģējot uz ekonomiskās izaugsmes tempu kritumu un ekonomiskā noskaņojuma rādītāju pasliktināšanos, ASV Federālo rezervju sistēma ir iepauzējusi bāzes likmju celšanu, savukārt ECB vismaz līdz gada beigām plāno nemainīt procentu likmes un gada vidū nākt klajā ar jaunu ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kārtu bankām. Tāpat ekonomiskā stimula programmas pastiprinājusi arī Ķīna. Šie soļi veicinās globālās ekonomikas izaugsmi, taču to turpina apdraudēt dažādi riski, piemēram, neatrisinātie tirdzniecības kari, tālāka bremzēšanās pasaules tirdzniecībā, kā arī rūpniecībā, joprojām lielā nenoteiktība par Brexit un augstais parāda līmenis Itālijā, kas var radīt draudus finanšu sistēmas stabilitātei. Tādēļ pozitīvus pārsteigumus no ārējās vides šogad ir grūti sagaidīt.

Pārējie raksti:

Globālās ekonomikas pretvēju ietekmē Baltijas izaugsme kļūst mērenāka
Eiropas industriālo recesiju Baltijā pagaidām nejūtam
Būvniecība uz pārkaršanas robežas