Iekšējais patēriņā stabils pieaugums, bet būvniecības cikls kļūst vājāks

Līdz ar ārējās vides pasliktināšanos iekšējais patēriņš arvien vairāk balstīs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tirdzniecībā 2019. gadā domāju, ka iztiksim bez lieliem pārsteigumiem un nozarē sagaidu līdzīgu izaugsmi, kā 2018. gadā. Patērētāju noskaņojums Latvijā ir ļoti stabils un arī inflācija saglabājas mērenā līmenī. Eiro izteiksmē tas nozīme mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu par 6-7%, kas vairāk vai mazāk atspoguļo mājsaimniecību ienākumu izmaiņas. Straujākais pieaugums arī 2019. gadā gaidāms nepārtikas precēs un domājams strauji turpinās augt arī tirdzniecība internetā, aptverot arvien jaunus mazumtirdzniecības segmentus.

Arī inflācija Latvijā šogad būs līdzīgi pērnā gada līmenim. Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā 2019.gadā varētu palielināties par aptuveni 2,5%. To veicinās darba algu kāpums, nodokļu reformas ietvaros jau 2017. gadā apstiprinātais akcīzes likmju pieaugums alkoholam un tabakai, elektroenerģijas cenu pieaugums atbilstoši aktuālākajai situācijai Nordpool biržā, kā arī 12,6% siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā. Tas jau bija iepriekš gaidāms, jo Rīgā pēdējo reizi siltumenerģijas tarifs bija mainījies 2017. gada sākumā un kopš tā laika energoresursu cenas pasaulē ir palielinājušās. Nodokļu likmju izmaiņas, kā arī gaidāmais elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu pieaugums kopējo inflācijas līmeni Latvijā šogad palielinās par gandrīz 1%. Savukārt pārtikas cenās pasaulē šobrīd vērojama diezgan liela stabilitāte, tādēļ pārtikas cenu inflācija Latvijā 2019. gadā, visticamāk, būs neliela.

Atšķirībā no tirdzniecības, būvniecībā Latvijā šogad gaidāms jūtami lēnāks kāpums kā iepriekšējos divos gados, kad tas pārsniedzis pat 20%. Tik straujš kāpums noteikti pārsniedza nozares potenciālu un arvien vairāk ir parādās signāli, ka būvniecība Baltijā atrodas uz pārkaršanas robežas. Taču ES fondu apguve šobrīd jau atgriezusies normālā līmenī un saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm tuvākajos gados paliks nemainīgā līmenī. Vienlaikus kavēšanās ar valsts budžeta pieņemšanu ir radījusi nenoteiktību par pašvaldībām pieejamo finansējumu 2019. gadā un tas kopā korupcijas skandālu Rīgas Satiksmē varētu kavēt atsevišķu investīciju projektu realizēšanu. Apsteidzošie rādītāji signalizē par būvniecības izaugsme sabremzēšanos un pat iespējamu kritumu gada otrajā pusē. Tas protams ir spekulatīvi un privātais pieprasījums saglabājas spēcīgs, taču izaugsme nozarē varēt būt vien ap 5%.

Pārējie raksti:

2018. gads Latvijas ekonomikā bija ievērojami labāks nekā gaidīts
Eksporta tirgos gaidām lēnākais pieaugums pēdējo 3 gadu laikā
Darba tirgus kļūst par ekonomikas lielāko izaicinājumu