Eksporta tirgos gaidām lēnākais pieaugums pēdējo 3 gadu laikā

Šobrīd arvien vairāk signālu liecina par to, ka spēcīgais pasaules tirdzniecības pieaugums, kas aizsākās 2016. gada nogalē, ir ievērojami noplacis un ārējā ekonomiskā vide Latvijai šogad būs vismazāk labvēlīgākā pēdējo 3 gadu laikā. Kopš 2018. gada sākuma lielākā daļa eirozonas vairums ekonomikas rādītāju liecina par izaugsmes bremzēšanos un gada pēdējos mēnešos eirozonas apstrādes rūpniecībā fiksēts spēcīgākais kritums pēdējo 5 gadu laikā. Dīzeļu emisiju skandālu rezultātā ražošanas apjomi Vācijas autobūve kritušies pat par vairāk nekā 10% un šāda bremzēšanās mūsu lielākajā eksporta tirgū ietekmē arī Latvijas uzņēmējus. Papildus tam apsteidzošie indikatori rada zināmu piesardzību arī par citām pasaules lielajām ekonomiskām, savukārt SVF jau paspējis samazināt globālās ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam. Lai arī tas pats par sevi nav nekas neparasts, šīs tendences notiek uz pieaugošo politisko risku fona. Tirdzniecības konflikti, Brexit bez vienošanās, svārstības finanšu tirgos un neskaidrība par atsevišķu eirozonas valstu fiskālās politikas ilgtspēju pēdējā gada laikā ir pieauguši, un to realizēšanās negatīvi ietekmētu Latvijas ekonomikas attīstību.

Vājāku ārējo pieprasījumu Latvijas rūpniecības sniegumā varējām sajust jau pērn, kad izaugsmes apstrādes rūpniecībā noslīdēja līdz aptuveni 3% no 8% 2017. gadā un tās pieaugums arī šogad, visticamāk, būs tikai ap 3%. Straujāk augošās apstrādes rūpniecības nozares pērn joprojām bija mašīnbūve un metālapstrāde, datoru un optisko iekārtu, kā arī ķīmisko produktu ražošana. Taču salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauguma tempi pērn kritušies gandrīz visos apstrādes rūpniecības segmentos. Vienlaikus eksporta rādītājos šo izaugsmes tempu kritumu vēl tik izteikti nevaram novērot un laika periodā no janvāra līdz novembri Latvijas preču eksports audzis par 8%. Tas ir labs rezultāts, taču daļēji saistīts ar cenu faktoriem un neiepriecina eksporta dinamika gada otrajā pusē, kad trīs mēnešu periodā no septembra līdz novembrim Latvijas eksporta pieaugums samazinājās līdz 3,7%.

Pie eksporta gan svarīgi arī atzīmēt to, ka pērn nozīmīgs faktors Latvijas eksporta pieaugumā bija koksnes cenu kāpums, kā rezultātā gada pirmajos 11 mēnešos koka izstrādājumu eksports pieauga par gandrīz 18% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu. Šis cenu pieaugums, visticamāk, ir vismaz daļēji pārejošs un Latvija valsts mežu publicētā informācija liecina, ka, saglabājoties esošajām tirgus tendencēm, šogad koksnes cenas Latvijā varētu sarukt, līdzīgi kā tas jau ir noticis otrpus Atlantijas okeānam.

Vienlaikus ievērojama labāka situācija ir vērojama vairumā pakalpojumu nozaru. Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās eirozonā tās pagaidām nav skārusi un arī protekcionisma pasākumi pagaidām attiecināti tikai uz preču sektoriem. No pakalpojumu nozarēm vairāk nekā 15% kāpumu sagaidu ITK pakalpojumos, kā arī labus rezultātus, visticamāk, redzēsim tūrismā, biznesa pakalpojumos un aviācijā. Šīs nozares šogad varētu būt vienas no visstraujāk augošajām nozarēm Latvijā. Savukārt lielākie riski pakalpojumu jomā ir nozarēs, kur 2018. gadā nerealizējās negatīvie riski, ko gaidījām gada sākumā. Nerezidentu depozītu aizplūde ekonomikas lielajos ciparos pagaidām atspoguļojusies tikai daļēji, savukārt tranzītā 2018. gadā pārvadāts lielākais kravu apjoms vairāku gadu laikā, jo infrastruktūras remontu dēļ tika ierobežota Krievijas Baltijas jūras ostu caurlaidība. No šīm nozarēm pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmē 2019. gadā es nesagaidu.

Pārējie raksti:

2018. gads Latvijas ekonomikā bija ievērojami labāks nekā gaidīts
Iekšējais patēriņā stabils pieaugums, bet būvniecības cikls kļūst vājāks
Darba tirgus kļūst par ekonomikas lielāko izaicinājumu