Darba tirgus kļūst par ekonomikas lielāko izaicinājumu

Darba tirgus Latvijā turpina kļūt arvien siltāks un vidējā darba alga Latvijā jau otro ceturksni pēc kārtas pārsniegusi 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pēc manā prognozēm 2019. gada otrajā pusē vidējā alga Latvijā varētu pieaugt par 7-8% un gada nogalē pārsniegt jau 1100 eiro. Līdzīgi straujš algu kāpums arī pārējās Baltijas valstīs, kā arī citviet Austrumeiropā. Vienlaikus gaidāms arī tālāks bezdarba samazinājums un pēc manām prognozēm tas Latvijā 2019. gada otrajā pusē noslīdēs zem 6,5%, savukārt reģistrētais bezdarbs būs jau ap 5,5%. Tas nozīmē, ka bezdarbs Latvijā nākamā gada beigās būs gandrīz tik pat zems, kā īsi pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas 2007. gadā un līdz ar to zemākais pēdējo 25-30 gadu laikā.

Bezdarba mazināšanos 2019. gada veicinās gan jaunu darba vietu radīšana, gan demogrāfiskie faktori. Šobrīd katru gadu pensijas vecumu sasniedz ievērojami lielāks cilvēku skaits, nekā nāk darba tirgū un šī darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās nozīmē, to ka bezdarbs Latvijā turpinātus samazināties, pat ja ekonomika augtu ievērojami lēnāk kā pašlaik.

No nozaru viedoklis darba samaksa šobrīd aug gandrīz visās nozarēs, izņemot finanses, kur tā palikusi iepriekšējā gada līmenī. Visstraujākais pieaugums šobrīd vērojams veselības aprūpē, kur līdz ar papildus budžeta finansējuma piešķiršanu darba algas trešajā ceturksnī palielinājās par 15,9%. Savukārt citās nozarēs kopumā dominē tendence algām augt straujāk nozarēs ar zemāku vidējo darba algu. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vidējā darba alga trešajā ceturksnī augusi par 11,6% un citos pakalpojumos par 10,7%. Bez šī spēcīgs algu kāpums vērojams arī IT sfērā un apstrādes rūpniecībā, kur vidējās algas augušas par attiecīgi 8,4% un 9,2%. Mūsu Citadele Index uzņēmēju aptaujās redzam, ka šīs nozares arī ir tās, kas visvairāk saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus.

Spēcīgais algu pieaugums šobrīd saistīts ar kopumā labvēlīgo ekonomisko situāciju, joprojām lielo ienākumu atšķirību ar Rietumeiropu, iedzīvotāju skaita darba spējas vecumā mazināšanos un vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem pēdējo 30 gadu laikā, kā arī ekonomikas struktūras maiņu. Pēdējos 3 gados augsti apmaksātajā IT nozarē radītas aptuveni trešdaļa no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no ekonomikas.

Šie faktori liek domāt, ka algu kāpums Latvijā tuvākajā laikā nemitēsies, lai gan 2019. gadā pieauguma tempus būs nedaudz mazāks kā pērn, jo nav plānots palielināta minimālo darba algu un arī ekonomikas izaugsme, visticamāk, būs lēnāka. Tā ir laba ziņa darba ņēmējiem un veicinās iekšējā patēriņš pieaugumu, taču algu kāpums turpina apsteigt uzlabojumus produktivitātē un uzņēmēju spēju nopelnīt. Tas nozīmē, ka vietējā tirgū jārēķinās ar pakāpenisku cenu pieaugumu pakalpojumiem, savukārt eksportējošiem uzņēmumiem un nozarēm tas ir liels izaicinājums noturēt savu konkurētspēju. Pašreizējais algu kāpums arī ir pietiekams, lai Eiropas vidējo ienākumu līmeni sasniegtu aptuveni 15 gados, taču arvien vairāk parādās signāli, ka šobrīd algu kāpums vismaz daļēji notiek uz peļņas un investīciju rēķina. Tas nevar turpināties mūžīgi.

Biznesa modeļiem, kuru konkurētspējas priekšrocība ir zemas algas tuvākajos gados gaidāmais algu kāpums var izrādīties nepaceļams. Tādēļ, ja vien negadās kādi negaidīti globāli satricinājumi, tad darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā. Vienlaikus privātās investīcijas Latvijā šobrīd ir ļoti zemā līmenī, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ievērojami zem 1% no IKP un izglītības kvalitātes ziņā esam tikai ap OECD valstu vidējo līmeni. Tas liek uzdot jautājumu, cik ilgi spēsim noturēt pašreizējo algu pieaugumu tempu, neizraisot kādu jaunu krīzi.

Ja neskaita ārējos riskus, tad darba tirgus nākamgad jau kļūs par Latvijas ekonomikas lielāko izaicinājumu. Visizteiktākais darbaspēka deficīts ir ražošanā, būvniecībā, viesnīcu un restorānu, kā arī transporta un IT nozarē, taču kaut kādā mērā ar to saskaras gandrīz visas nozares. Domāju, ka 2019. gadā jau sasniegsim situāciju, kad darbaspēka pieejamība sāks kavēt kopējo ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus bezdarbs Latvija ir visaugstākais Austrumeiropas reģionā, kur tas jau ir ap 5%. Tādēļ neredzu

iemeslus, lai arī Latvijā bezdarbs tuvāko divu vai trīs gadu laikā nesamazinātos līdz 5%.

Pārējie raksti:

2018. gads Latvijas ekonomikā bija ievērojami labāks nekā gaidīts
Eksporta tirgos gaidām lēnākais pieaugums pēdējo 3 gadu laikā
Iekšējais patēriņā stabils pieaugums, bet būvniecības cikls kļūst vājāks