Rūpniecībā aug algas, izaugsme bremzējas un mazinās investīcijas

Pēc ļoti spēcīga kāpuma pagājušajā gadā, šogad Latvijas rūpniecības sniegums ir kļuvis krietni gausāks. Jūlijā Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi palielinājušies vien par 1,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis ir vājākais pieaugums apstrādes rūpniecībā vairāk nekā divu gadu laikā. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā Latvijā ir auguši tikai par 3%. Tas ir vairāk nekā divas reizes lēnāks kāpums nekā pērn, kad apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauga par 8%. Šogad tas atpaliek arī no IKP pieauguma tempa. Tikmēr algas apstrādes rūpniecībā pirmajā pusgadā pieaugušas par vairāk nekā 10%, savukārt investīcijas samazinājušās par 8%. Šāda dinamika rada bažas par nozares attīstību nākotnē un to, vai šajā nozarē nākotnē neradīsies problēmas ar konkurētspēju.​

Galvenais iemesls lēnākam apstrādes rūpniecības pieaugumam šogad ir vājāks ārējais pieprasījums. Lai gan pasaules ekonomikā turpinās laba izaugsme, rūpniecības izaugsmes tempi Eiropā ir piebremzējušies un pasaules tirdzniecībā tendences vairs nav tik iepriecinošas kā pirms 6 vai 12 mēnešiem. To redzam arī Latvijas rūpniecības datos. Izaugsmes tempu bremzēšanās apstrādes rūpniecībā vērojama arī Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus no šī gada janvāra līdz jūlijam Latvijas preču eksports eiro izteiksmē palielinājies par 9,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Te liela nozīme ir bijusi cenu faktoriem. Aptuveni piekto daļu no eksporta pieauguma šogad veidojis kokmateriālu cenu pieaugums. ​

Jūlijā pirmo reizi kopš 2015. gada to rūpniecības nozaru skaits, kur ražošanas apjomi samazinājušies, ir bijis lielāks nekā nozaru skaits, kur ražošanas apjomi ir pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Straujāk augošās apstrādes rūpniecības apakšnozares jūlijā bija auto detaļu, ķīmisko produktu un elektrisko iekārtu ražošana, kur ražošanas apjomi pieauguši par attiecīgi 36,3%, 26,2% un 13,2%. Tāpat jūlijā ļoti iepriecinājusi ir kokapstrāde, kur ražošanas apjomi auguši par 11%. Vienlaikus jūlijā samazinājusies  pārtikas, apģērbu un gatavo metālizstrādājumu ražošana par attiecīgi 4,2%, 4,8% un 3,3%. Vājo apstrādes rūpniecības sniegumu jūlijā gan daļēji kompensēja vairāk nekā 10% kāpums ieguves rūpniecībā un enerģētikā, tādēļ kopējie ražošanas apjomi rūpniecībā jūlijā palielinājās par 3,6%. Tomēr turpmākajos mēnešos arī enerģētikā situācija varētu nebūt tik labvēlīga kā jūlijā, jo lielā sausuma dēļ elektroenerģijas ražošana Latvijas HES būs ievērojami zemāka kā pērn.​

Pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā norāda uz to, ka nozares izaugsme šogad varētu nesasniegt arī 4%. Investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā šobrīd ir zems, un brīvu ražošanas jaudu nozarē nav daudz. Vienlaikus savās Citadele Index aptaujās redzam, ka straujais algu kāpums mazina ražotāju peļņu un vairāk nekā citās nozarēs apdraud uzņēmuma darbību. Bez jaunām investīcijām ražotājiem būs ļoti grūti nodrošināt algu kāpumu, kas tuvākajā laikā, visticamāk, nemitēsies. ​

Pārējie raksti

Būvniecība uz pārkaršanas robežas?
Vidējā alga Latvijā pārsniegusi 1000 eiro