Latvijas ekonomikā turpinās negaidīti spēcīga izaugsme

Latvijas ekonomikā šī gada otrajā ceturksnī turpinājies negaidīti spēcīgs pieaugums un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, IKP otrajā ceturksnī ir palielinājies par 5,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Šāds pieauguma temps priecē, tomēr pašreizējā ekonomikas attīstība ir diezgan nesabalansēta. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu būvniecības apjomi šī gada otrajā ceturksnī ir palielinājušies par 31,6%, tirdzniecības - par 3,6% un apstrādes rūpniecības - par 4,2%. Tik straujš būvniecības apjomu pieaugums ievērojami pārsniedz nozares potenciālu un noteikti nav ilgtspējīgs, tomēr otrajā ceturksnī tas ir kompensējis 0,6% kritumu finanšu sektorā. ​


Tādēļ nerezidentu depozītu aizplūšanu ekonomikas kopējos rādītājos vēl neredzam, taču gada otrajā pusē tas mainīsies. Papildus tam otrajā ceturksnī palielinājies arī tranzīta kravu apjoms Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Tomēr tas noticis, pateicoties infrastruktūras remontiem Krievijā, un tranzīta kravu plūsmas ir ļoti neprognozējamas. Līdz ar to gada nogalē atkal nevar izslēgt tālāku kravu apjoma kritumu. Tāpat izaugsmi otrajā pusgadā kavēs arī nelabvēlīgie laika apstākļi, kas ietekmē lauksaimniecību un enerģētiku. Tādēļ Latvijas ekonomikas izaugsme nākošajos ceturkšņos kļūs lēnāka, tomēr IKP pieaugums šogad kopumā būs labāks nekā gaidīts pirms dažiem mēnešiem.  Pēc manām prognozēm 2018. gadā Latvijas IKP varētu palielināties par aptuveni 4%. Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsme būs nedaudz virs 3%.​

Līdztekus būvniecībai šī gada otrajā ceturksnī stabili turpināja augt arī iekšējais patēriņš. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību patēriņš šī gada otrajā ceturksnī audzis par 4%. Darba samaksa aug, bezdarbs mazinās, un patērētāju noskaņojums ir ļoti stabils, tādēļ tuvākajos ceturkšņos šī tendence, visticamāk, nemainīsies. Vienlaikus riski arējā vidē pieaug, Eiropa aug lēnāk nekā pērnā gada otrajā pusē, un pasaules tirdzniecība pēdējos sešos mēnešos kļuvusi krietni gausāka. Vienlaikus tirdzniecības karš starp ASV, Ķīnu un Eiropu šobrīd pamatā ir tikai retorikas līmenī, un līdzšinējie tarifu paaugstinājumi skāruši mazāk nekā 1% no pasaules tirdzniecības apjoma. Tiešā veidā Latvijas ekonomikas attīstību šie tarifi faktiski neietekmēs, taču, ja tiks ieviesti visi izziņotie tarifi un atbildes soļi uz tiem, tad tas Latvijas ekonomikas izaugsmi nākamgad varētu samazināt par 0,5-1%. ​

Uz kopumā pozitīvā ekonomikas izaugsmes fona joprojām pārsteidz Latvijas uzņēmēju piesardzīgais noskaņojums. Šī gada jūnija-jūlija Citadele Index aptaujā Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indekss nedaudz samazinājās līdz 51,3 punktiem, kaut arī joprojām vērtējams kā piesardzīgi optimistisks. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams rūpniecībā un būvniecībā, savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu uz leju pavelk pakalpojumu nozare, kur Citadele Index vērtība noslīdējusi līdz 50,2 punktiem. Starp pakalpojumu nozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. ​