Būvniecība uz pārkaršanas robežas?

Šī gada pirmā puse Latvijas būvniecības nozarē ir bijusi ļoti aktīva. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvniecības apjomi auguši par vairāk nekā 30%, un tas seko gandrīz 20% kāpumam pērn. Procentuālā izteiksmē tik liels kāpums apsteidz pat pirmskrīzes laiku.  Tādēļ loģiski rodas jautājums: vai Latvijas būvniecībā nedraud pārkaršana? Te, protams, ir svarīgi atgādināt, ka pirms diviem gadiem kavēšanās ar ES fondu apguvi būvniecībā rādīja jūtamu krīzi, un 2016. gadā būvniecības apjomi Latvijā samazinājās par teju 18%. Tādēļ straujš pieaugums pērn bija pat gaidāms, taču šobrīd nozarē arvien vairāk ir redzami signāli, kas atgādina pirmskrīzes laiku un varētu teikt, ka nozare šobrīd ir uz pārkaršanas robežas. ​

Kas par to liecina? Pirmkārt, savās uzņēmēju aptaujās redzam pieaugošu darbaspēka trūkumu, kas no visām tautsaimniecības nozarēm visizteiktākais šobrīd ir tieši būvniecībā. Teju 60% no būvniecības uzņēmumiem ir grūtības atrast nepieciešamos darbiniekus, un Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits būvniecībā palielinājies no mazāk nekā 1000 vakancēm 2016. gadā līdz gandrīz 5000 šī gada otrajā ceturksnī. Līdz ar to aug būvniecības izmaksas. Vidējā darba samaksa būvniecībā šī gada pirmajā pusē palielinājusies par gandrīz 9%, un būvniecības nozares uzņēmēji arvien aktīvāk meklē darbiniekus arī ārpus Latvijas. ​

Otrkārt, būvniecības apjomi Latvijā, iespējams, jau sāk kļūt pārmērīgi lieli. Rīgā ceļamkrānu skaits ir jūtami pieaudzis un pieprasījums ir spēcīgs gan no privātā, gan no valsts sektora. Valsts sektorā būvniecībā dominē ES līdzekļu apguve, savukārt privātajā vizuāli uzskatāmi redzam, piemēram, Akropoles, IKEA un dažādu biroju būvniecību. Pašas par sevi šīs investīcijas ir vērtējamas ļoti pozitīvi, taču, kad būvniecības nozare kļūst pārāk liela, pieaug riski ekonomikai kopumā. Šobrīd, protams, esam tālu no pirmskrīzes nekustamo īpašumu burbuļa eiforijas, kad būvniecība veidoja turpat 10% no Latvijas ekonomikas, tomēr pēc manām prognozēm būvniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā šogad pārsniegs 6% no IKP. Tas jau ir paliels būvniecības nozares īpatsvars ekonomikā un pārsniedz pēdējo 20 gadu vidējo rādītāju ne tikai Latvijā, bet arī Austrumeiropas reģionā kopumā. ​

Tātad, ja būvniecībā divciparu izaugsme turpināsies arī šī gada nogalē un nākamgad, tad pamatoti varēsim runāt par būvniecības pārkaršanu, kas pēc 2 - 3 gadiem var atkal nozīmēt kritumu būvniecībā. No vienas puses ir rādītāji, kas liek domāt, ka šajā būvniecības izaugsmes ciklā, visticamāk, atrodamies augstākajā izaugsmes punktā un gada nogalē būvniecības izaugsme mazināsies no 30% līdz aptuveni 10%. Būvniecības uzņēmēju noskaņojums vairs nav ar augšupejošu tendenci, un jūlijā nemetālisko minerālu ražošanas apjomi Latvijā sarukuši par 5,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šīs nozares izlaidei lielākoties veido dažādi būvmateriāli, un tas ir pirmais kritums šajā nozarē vairāk nekā 2 gadu laikā. Vēsturiski būvmateriālu ražošana ir bijis labs indikators par būvniecības attīstības tendencēm tuvākajos ceturkšņos. ​

No otras puses privātā sektora pieprasījums ir spēcīgs. Nekustamo īpašumu cenas aug, un, lai gan banku kreditēšana ir piesardzīga, kreditēšanas cikls iet pozitīvā virzienā. Papildus tam šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijā ir sācis augt izsniegto būvatļauju skaits, un tas ļauj prognozēt turpmāku būvniecības apjomu tālāku pieaugumu privātajā sektorā. Mazāk skaidrs ir tas, ko varam sagaidīt no valsts puses.​

Pēc manām aplēsēm ES fondu finansējums būvniecībā veido līdz pat 30% no visa būvniecības apjoma Latvijā. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem šajā ES fondu periodā ir apgūti jau 66% no visa plānotā finansējuma. ES nauda autoceļiem jau sāk izsīkt, taču tuvākajos gados Latvijā plānots realizēt apjomīgus infrastruktūras projektus, piemēram, dzelzceļa elektrifikāciju. ​

Pārējie raksti

Rūpniecībā aug algas, izaugsme bremzējas un mazinās investīcijas
Vidējā alga Latvijā pārsniegusi 1000 eiro​