Vidējā alga Latvijā pārsniegusi 1000 eiro

Šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro. Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni vidējā darba samaksa Latvijā augusi par 8,4%, sasniedzot 1004 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šis ir straujākais darba algu pieaugums pēdējos desmit gados. Pēc manām prognozēm vidējā darba alga Latvijā šogad varētu palielināties par aptuveni 8,5%. Spēcīgs darba algu kāpums šobrīd vērojams arī pārējās Baltijas valstīs. Igaunijā vidējā darba alga jau pietuvojusies 1400 eiro. Līdz ar darbaspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaita samazināšanos un stabilo ekonomikas izaugsmi šobrīd nav pamata domāt, ka tuvākajā laikā darba algu kāpums Latvijā varētu bremzēties. Arī nākamgad darba algas Latvijā varētu augt par 6 - 8%. ​

Spēcīgs algu kāpums šobrīd vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, un otrajā ceturksnī turpinājās jau ilgāku laiku vērojama tendence, ka algas zemāk atalgotajās nozarēs aug straujāk nekā augstāk atalgotajās nozarēs. Visstraujākais darba algu kāpums otrajā ceturksnī fiksēts veselības aprūpē, kā arī viesnīcu un restorānu nozarēs, kur vidējā alga augusi par attiecīgi 15,3% un 11,8%. Papildus tam darba algu kāpums otrajā ceturksnī pārsniedzis 10% arī rūpniecībā un lauksaimniecībā. Savukārt vislēnāk algas augušas finanšu nozarē. ​

Pašreizējā situācija darba tirgū ir ļoti labvēlīga darba ņēmējam, taču straujais algu kāpums tuvākajos gados var radīt arī problēmas ekonomikā. No mūsu Citadele Index uzņēmēju aptaujām redzam, ka algas šobrīd aug divas reizes straujāk nekā uzņēmēji tās plāno celt. Šogad tikai aptuveni 10% no uzņēmējiem ir plānojuši algas celt par vairāk nekā 5%. Algu kāpums šobrīd apsteidz ekonomikas kopējo attīstību, un ne visi uzņēmēji to spēj atļauties. Tādēļ uzņēmumiem pasliktinās peļņas rādītāji vai arī tie ir spiesti celt cenas patērētājiem. Vidējā termiņā tas nav ilgtspējīgi un apdraud mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Mūsu aptaujās jau vairāk nekā 20% no uzņēmējiem atzīst, ka algu kāpums apdraud viņu uzņēmumu darbību.​

Līdz ar pozitīvo ekonomikas izaugsmi situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties un pirmo reizi kopš 2008. gada bezdarbs Latvijā noslīdējis zem 8%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati, šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies līdz 7,7%. Tas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Ja neskaitu ekonomikas pārkaršanas periodu no 2006. līdz 2008. gadam, šis ir zemākais bezdarba līmenis Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.​

Galvenais iemesls bezdarba samazinājumam otrajā ceturksnī bija darba vietu skaita pieaugums un, kā liecina gan CSP, gan Valsts ieņēmuma dienesta dati, nodarbināto skaits Latvijā otrajā ceturksnī audzis par aptuveni 2%. Tā ir laba ziņa darba ņēmējiem, taču ekonomikas izaugsmes tempi gada otrajā pusē, visticamāk, mazināsies, tādēļ uzlabojumi darba tirgū varētu kļūt lēnāki. Pēc manām prognozēm bezdarba līmenis Latvijā šī gada nogalē jau tuvosies 7%, savukārt nākamgad tas varētu būt nedaudz virs 6,5%.​

Latvijas bezdarba rādītājos arvien skaidrāk iezīmējas strukturāli Latvijas darba tirgus izaicinājumi. Saskaņā ar NVA datiem brīvo darba vietu skaits Latvijā jau sasniedzis 22 tūkstošus, kamēr reģistrēto bezdarbnieku skaits noslīdējis zem 59 tūkstošiem. Tik liels vakanču skaits un vienlaikus stabilais bezdarba līmenis varētu liecināt par prasmju vai reģionālu nesabalansētību darba tirgū, kas kopā ar zemu iedzīvotāju mobilitāti un dzīvesvietu trūkumu vietās, kur rodas darba vietas, rada šķēršļus tālākam bezdarba līmeņa samazinājumam.​

Tomēr Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem Austrumeiropas reģionā, kur vidējais bezdarba līmenis jau ir zem 6%. Atsevišķas valstīs, piemēram, Ungārijā un Čehijā bezdarbs ir samazinājies zem 4%. Tas nozīmē, ka rezerves Latvijas darba tirgū vēl ir un lielie izaicinājumi mums vēl ir tikai priekšā. Daļēji darbinieku trūkumu darba tirgū var risināt, vairāk iesaistot cilvēkus ar daļēju darba nespēju, skolēnus un studentus, kā arī pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkus. Tāpat nozarēs, kuru atalgojums ir virs vidējā ekonomikā, varam cerēt arī uz kaut kādu reemigrāciju, jo pēc ekonomiskajiem rādītājiem tuvojamies brīdim, kad Igaunijā atbraukušo skaits līdzsvarojās ar aizbraukušo skaitu. Taču mazāk produktīviem uzņēmumiem augošās darba algas, kā arī darbinieku deficīts tuvākajos gados var kļūt par eksistences jautājumu.​

Pārējie raksti

Būvniecība uz pārkaršanas robežas?
Rūpniecībā aug algas, izaugsme bremzējas un mazinās investīcija