Pozitīvu pārsteigumu potenciāls gada otrajā pusē ir ļoti ierobežots

Šī gada pirmajos mēnešos Baltijas reģionā turpinājās laba ekonomikas izaugsme un pirmajā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 4,2% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, tādējādi apsteidzot gan Lietuvu (+3,7%), gan Igauniju (+3,6%). Tas ir ļoti labs rezultāts, it īpaši ņemot vērā problēmas Latvijas banku nozarē un tranzīta kravu tālāku samazinājumu. Tomēr šobrīd vairāki signāli liek domāt, ka ekonomikas cikla augstākajam punktam, visticamāk, esam garām un pozitīvu pārsteigumu potenciāls gada otrajā pusē ir ļoti ierobežots. Tas nav saistīts tikai ar notiekošo banku jomā un problēmām austrumu-rietumu biznesa modelī kopumā, kam noteikti būs negatīva ietekme uz izaugsmes rādītājiem, bet arī ar mainīgo situāciju pasaules un Eiropas ekonomikā. Līdz ar to varbūtība, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs virs 4% (pērn izaugsme sasniedza 4,5%) jau ir diezgan zema un ticamākais, ka tā būs intervālā starp 3,5% un 3,8%. Tas joprojām ir labs pieaugums, taču zemāks nekā gaidīts gada sākumā.

Galvenais Latvijas ekonomikas virzītājs šī gada pirmajā ceturksnī bija būvniecība un iekšējais patēriņš kopumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvniecības apjomi pirmajā ceturksnī Latvijā auguši par fantastiskiem 35,7%, un tas ir arī galvenais iemesls, kādēļ lielajos makroekonomikas ciparos vēl neredzam nerezidentu banku sektora krīzes negatīvo ietekmi. Bez šāda būvniecības lēciena ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī būtu jau tuvu 3%. Pirmā ceturkšņa būvniecības sniegums gan ievērojami pārsniedz nozares potenciālu, un nākošajos ceturkšņos būvniecības pieaugumam vajadzētu būt ap 10-15%.
Norises banku sektorā, tranzītā un būvniecībā nenoliedzami būs ļoti būtisks faktors Latvijas ekonomikas attīstībā arī gada otrajā pusē, taču pats svarīgākais Latvijas ekonomikas attīstībai ir pasaules un it īpaši Eiropas ekonomikas stāvoklis. Un arī te ziņas vairs nav tik iepriecinošas kā vēl pirms dažiem mēnešiem. Kopš gada sākuma ekonomikas noskaņojuma rādītāji Eiropā ir pasliktinājušies un, lai arī to līmeņi joprojām ir labi, ekonomikas izaugsme mūsu galvenajā eksporta tirgū – Eiropā - vairs nepaātrinās. Vienlaikus gada pirmajos mēnešos Eiropā salīdzinoši negaidīti ir samazinājušies rūpniecības attīstības tempi, pasaules tirdzniecība aug lēnāk un martā Latvijas eksportā fiksēts pirmais kritums pusotra gada laikā. Līdzīgi piesardzīgu ainu par Latvijas ekonomikas attīstību redzam arī mūsu Citadele Index uzņēmēju aptaujās. Šī gada martā un aprīlī veiktā aptauja rāda, ka kopējais uzņēmēju noskaņojums Latvijā jau vairāk nekā gadu ir pozitīvs, taču optimisma līmenis ir piesardzīgs, un pēdējos ceturkšņos tas vairs neuzlabojas. Tomēr, skatoties detalizētāk, ir redzamas ļoti nozīmīgas tendences. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šī gada sākumā jūtami noplacis eksportētāju optimisms, kamēr vietējā tirgū strādājošo uzņēmēju noskaņojums stabili uzlabojas. Tas ir kārtējais signāls, kas liek domāt, ka ārējā vide Latvijas ekonomikai vairs nav tik labvēlīga, kāda tā bija pirms pusgada, un apliecina, ka iekšējais patēriņš būs nozīmīgs faktors Latvijas ekonomikas attīstībā šogad. Šie visi faktori kopā ar pēdējos mēnešos augošajiem ģeopolitiskajiem, tirdzniecības tarifu, sankciju un politiskajiem riskiem liek man kļūt ievērojami piesardzīgākam par Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvām tuvākajos divos gados. Taču vismaz šobrīd spēcīgais iekšējais pieprasījums kompensē dažādos negatīvos ārējos faktorus un pagaidām tas ļauj būtiski nemazināt ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam.