Eksporta pieaugums pakāpeniski kļūs mērenāks

Kopš 2016. gada nogales Latvijas ekonomika ir priecējusi gandrīz tikai ar pozitīvām ziņām, it īpaši eksportā un apstrādes rūpniecībā, taču martā salīdzinoši negaidīti samazinājies Latvijas preču eksports. Aprīlī gan eksports ir atgriezies spēcīgos plusos, eksporta apjomam pieaugot par 15,3%. Tādējādi gada pirmos četrus mēnešus kopā Latvijas preču eksports ir audzis par 9%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada sniegumam, kad preču eksports Latvijā auga par 10.3%.

Nākošajos mēnešos eksporta pieaugums gan, visticamāk, kļūs lēnāks un par to liek domāt tendences apstrādes rūpniecībā, kur izaugsme šī gada pirmajos četros mēnešos bija vien 4,5%, kas ir gandrīz uz pusi lēnāk nekā pērn, kad apstrādes rūpniecība auga par 8,1%. Līdzīga situācija pēdējos mēnešos redzama arī Lietuvā un Igaunijā, un tas ir saistīts ārējiem, nevis iekšējiem faktoriem. Vairāk nekā 75% no Latvijas preču eksporta nonāk Eiropas Savienības valstīs, taču kopš gada sākuma ekonomikas noskaņojums Eiropā ir pasliktinājies, un arī rūpniecības izaugsme eirozonā ir kļuvusi lēnāka. Vienlaikus pasaules tirdzniecība martā auga vien par 2,1%, kas ir lēnākā izaugsme kopš 2016. gada nogales.

Tirdzniecības rādītāji gan ir ļoti svārstīgi, tomēr paši par sevi tie vēl neliecina par kādām problēmām. Taču ASV piemērotie tarifi sava tirgus aizsardzībai ir ievērojami palielinājuši tirdzniecības konfliktu eskalācijas riskus pasaulē, un tas ir ļoti nopietns drauds arī mūsu ekonomikai. Lai arī tiešā veidā Latvijas tirdzniecība ar ASV ir neliela un mūsu galvenais tirgus ir Eiropas Savienība, tomēr netiešā veidā tirdzniecības ierobežojumu parādīšanos sajutīs arī Latvijas uzņēmēji. Eirozona kopumā šādā tirdzniecības konfliktā ir sliktā pozīcijā, jo tai ir liels ārējās tirdzniecības pārpalikums, it īpaši ar ASV, un liels dabas resursu imports no Krievijas. Ne velti no pasaules lielākajām ekonomikām tieši eirozonā pēdējos mēnešos pasliktinājušies īstermiņa ekonomikas rādītāji, un tas rada riskus arī Latvijas eksporta attīstības perspektīvām.

No nozaru viedokļa skatoties, rūpniecībā un eksportā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav būtiski mainījusies. Joprojām straujāk augošās rūpniecības nozares ir mašīnbūve un metālapstrāde, un aprīlī patīkami pārsteidza kokapstrāde, kas, acīmredzot, ir pārvarējusi negatīvo laika apstākļu radītās problēmas šī gada sākumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aprīlī koka izstrādājumu eksports palielinājās par 24,4% un mēbeļu, kā arī būvkonstrukciju eksports - par 12,4%. Tikmēr dažādu mehānismu un iekārtu eksports audzis par 40,3%, savukārt dzelzs izstrādājumu eksports palielinājies par 24,1%, un lielas svārstības turpinājās arī graudu eksportā, kas šoreiz pieauga par gandrīz 100% pēc 85% krituma martā.

Bez preču eksporta lēnāks kāpums šogad vērojams arī pakalpojumu eksportā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī audzis vien par 1,9% un galvenais faktors te, protams, ir finanšu pakalpojumu kritums par 11,5%, kas saistīts ar ļoti straujo nerezidentu depozītu aizplūdi, kā arī tranzīta kravu samazinājumu. Šī gada pirmajā ceturksnī ienākumi no jūras transporta pakalpojumu eksporta sarukuši par 21,1%, savukārt dzelzceļa pakalpojumu eksports par 14,6%, un pat, ja atlikušajā gadā kravu apjomi vairs būtiski nemainīsies, tad tranzīta apjomu ziņā atgriežamies deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā. Vai un cik tālu turpināsies kravu kritums, ir ļoti grūti prognozēt, jo tas drīzāk atkarīgs no politiskiem, nevis ekonomiskiem faktoriem. Savukārt citu pakalpojumu eksports, neskaitot finanses un tranzītu, pirmajā ceturksnī audzis par 6,8%, jo citās nozarēs, piemēram, IT pakalpojumi un tūrisms, turpinājās labs pieaugums.

Pārējie raksti

Ekonomikas izaugsmē arvien lielāka nozīme būs iekšējam pieprasījumam
Ekonomikas izaugsmē arvien lielāka nozīme būs iekšējam pieprasījumam