Ekonomikas izaugsmē arvien lielāka nozīme būs iekšējam pieprasījumam

Eksporta attīstības tempiem šogad kļūstot nedaudz lēnākiem, arvien lielāka nozīme Latvijas ekonomikas izaugsmē būs iekšējam patēriņam, ko apliecina arī pirmā ceturkšņa IKP rezultāti. Bez būvniecības, kas pirmajā ceturksnī augusi par 35,7%, par 19,4% palielinājušās investīcijas un par 4,2% audzis privātais patēriņš. Straujš algu pieaugums, stabils patērētāju noskaņojums, diezgan mērena inflācija, kas no tuvu 3% pērn šogad ir samazinājusies tuvāk 2%, rada labvēlīgus apstākļus mazumtirdzniecības pieaugumam, kas eiro izteiksmēs šobrīd aug par 6 - 8% gadā. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā, un stabilais patērētāju noskaņojums liek domāt, ka šī pozitīvā dinamika turpināsies arī gada otrajā pusē.

Tirdzniecībā šogad turpinās iepriekšējo gadu tendences. Visstraujākie augošie šobrīd ir dažādas nepārtikas segmenti, kā arī tirdzniecība internetā. Vienlaikus pārtikas tirdzniecībā vienīgie būtiskie kāpumi vērojami alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, kas šobrīd saistīts ar zemākām akcīzes likmēm nekā Lietuvā un Igaunijā. Papildus tirdzniecībai liela nozīme iekšējā patēriņa pieaugumā šogad ir arī būvniecībai. Salīdzinājumā ar pērno gadu būvniecības apjomi pirmajā ceturksnī auguši par 35,7% un, lai arī daļēji ir saistīts ar ES fondu ciklu, arvien spēcīgāks pieprasījums redzams arī privātajā sektorā. Pirmajā ceturksnī biroju ēku būvniecība Latvijā augusi par 112%, tirdzniecības ēku par 122%, savukārt mājokļu būvniecība par 29%, un jādomā, ka iekšējā pieprasījuma potenciāls nozarē vēl nav izsmelts.

Vietējā kredītportfeļa dinamika Latvijā joprojām ir negatīva, lai gan Lietuvā un Igaunijā rezidentu kredītportfelis aug jau vairākus gadus. Vislielākās atšķirības kreditēšanā starp Baltijas valstīm šobrīd vērojamas hipotekārajā kreditēšanā. Rezultātā abās mūsu kaimiņvalstīs ir gan lielāka aktivitāte dzīvojamā fonda būvniecībā, gan augstākas mājokļu cenas. Iemesli tam, visticamāk, ir vairāki, taču būtisks faktors noteikti ir zemāks mājsaimniecību noguldījumu līmenis Latvijā. Tomēr šī gada aprīlī Latvijas rezidentu noguldījumu apjoms ir kļuvis līdzvērtīgs vietējam kredītportfelim, un tas ļauj cerēt uz kreditēšanas aktivizēšanos tuvākajā nākotnē, kas dot papildus stimulu iekšējā patēriņa attīstībā.

Pārējie raksti

Eksporta pieaugums pakāpeniski kļūs mērenāks
Darba tirgū algas aug, bezdarbs mazinās un arvien vairāk trūkst darbinieku