Darba tirgū algas aug, bezdarbs mazinās un arvien vairāk trūkst darbinieku

Līdz ar pietiekami straujo ekonomikas izaugsmi situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties. Algas aug un bezdarbs mazinās, taču līdz ar to uzņēmēji arvien vairāk saskaras ar darbaspēka trūkumu. Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdējis līdz 8,2%, strādājošo skaits audzis par 1,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un reģistrētais bezdarbs maijā bija vien 6,4%. Reģistrētais bezdarbs Rīgā jau noslīdējis līdz 3,9%, un daudz zemāks tas nav bijis pat pirms krīzes. Tas nozīme, ka brīva darbaspēka galvaspilsētā tik pat kā nav. Līdzīga situācija vērojam arī atsevišķās citās lielajās pilsētās, kur darbinieku piesaisti no citiem reģioniem ir sācis kavēt dzīvojamo platību trūkums.

Bezdarbam mazinoties un pieaugot minimālajai darba algai, Latvijā turpinās arī straujš algu kāpums, un pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā palielinājās par 8,7% pret iepriekšējo gadu. Spēcīgs algu kāpums šobrīd vērojams gandrīz visās nozarēs, un demogrāfiskā situācija liek domāt, ka algu spiediens vismaz tuvākajā laikā nemazināsies. Nākošajos gados cilvēku skaits, kas sasniedz pensijas vecumu, ievērojami pārsniegs jauniešu skaitu, kuri nāk darba tirgū, un pat bez jaunu darba vietu radīšanas bezdarbs Latvijā tuvāko gadu laikā noslīdēs līdz 5%. Vienlaikus šie darbinieku būs arī dārgāki nekā iepriekšējās paaudzes, jo, ja vidējā alga valstī kopumā pērn bija 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad strādājošajiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem tā bija 1100 eiro un Rīgā, visticamāk, tuvu 1200 eiro. Līdzīgas tendences vērojamas Lietuvā, Igaunijā un arī citviet Austrumeiropā.

No vienas puses pašreizējā situācija darba tirgū ir ļoti izaicinoša uzņēmējiem, jo algu kāpums regulāri apsteidz produktivitātes pieaugumu. To īpaši izjūt nozares, kā arī uzņēmumi ar zemām algām un relatīvi vecāka gada gājuma darbaspēku, jo tiem ir grūti piesaistīt jaunus darbiniekus. Taču no otras puses algu kāpums ir nepieciešams, lai apturētu emigrāciju. Pēc makroekonomiskajiem rādītājiem Latvija šobrīd tuvojas brīdim, kad migrācijas bilance stabilizējās Igaunijā. Un šobrīd ir pamats cerēt, ka tuvākajos gados neto migrācija ja ne apstāsies, tad vismaz būtiski mazināsies arī Latvijā, jo Rīgā vidējā alga bruto pērn sasniedza 1044 eiro, un Rīgas reģiona migrācijas bilance jau bija pat neitrāla.

Tikmēr uzņēmēji arvien vairāk saskaras ar darbinieku trūkumu, taču situācija kopumā vēl nav kritiska, un ekonomikas attīstību šobrīd tas vēl neietekmē. Kā liecina mūsu Citadele Index pētījums, kopš pērnā gada vasaras uzņēmēju īpatsvars, kas ir saskārušies ar problēmām darbinieku piesaistē, ir palielinājies no 38% līdz 43%. Taču darba algu kāpums vēl nav ne tuvu galvenais iemesls, kādēļ uzņēmumi nevēlas paplašināt savu darbību. Gandrīz 80% no uzņēmumiem uzskata, ka algu kāpums neapdraud uzņēmuma eksistenci, lai gan gandrīz 60% norāda, ka tas mazina viņu peļņu.

Pārējie raksti

Eksporta pieaugums pakāpeniski kļūs mērenāks
Ekonomikas izaugsmē arvien lielāka nozīme būs iekšējam pieprasījumam