Ekonomikas izaugsmē algu pieaugums un darbinieku trūkums neizbēgams

Eiropā ekonomikas noskaņojums ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā. Tas ir labs signāls Latvijas eksportētājiem. Kādus riskus šī straujā izaugsme varētu radīt mūsu uzņēmējiem?

Pasaules tirdzniecībā turpinās stabila izaugsme. Janvārī Starptautiskais Valūtas fonds jau atkārtoti paaugstināja savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam līdz 3,9%. Labvēlīgas tendences vērojamas arī visos mūsu lielākajos eksporta tirgos - līdz ar to rūpniecība Latvijā šogad varētu augt par 5-7%. Vienlaikus iekšējā tirgū turpināsies ES fondu apguve, tādēļ, līdzīgi kā pērn, arī šogad būvniecības pieaugums varētu būt mērāms ar divciparu skaitli. Latvijas ekonomikas kopējā izaugsme šogad, visticamāk, būs tuvu 4,0%.

Šīs labvēlīgās prognozes gan nedaudz var pabojāt tranzītu kravu tālāks kritums un satricinājumi banku nozarē, kas citu starpā, šķiet, apturēs arī atsevišķu būvniecības projektu realizāciju. Šī ietekme uz ekonomiku kopumā pagaidām gan mērāma tikai dažās procenta desmitdaļās, tādēļ izaugsmes prognozes šobrīd mazināt nav nepieciešams. Tajā pašā laikā ekonomikai zināmu stimulu šogad iedos nodokļu reforma un plānotais budžeta izdevumu kāpums. Starp Baltijas valstīm Latvija šogad plāno vislielāko budžeta deficītu (1% no IKP). Tikmēr igauņiem, kā ierasts, plānots bezdeficīta budžets, savukārt lietuvieši labajos laikos nolēmuši mazināt valsts parādu un plāno pat 0,6% pārpalikumu.

Lielākie riski mūsu ekonomikai šobrīd, manuprāt, ir meklējami ārpus Latvijas, piemēram, kādi negaidīti finanšu vai ģeopolitiski šoki. Šie gan ir tādi riski, ko iepriekš ir grūti paredzēt, savukārt no iekšējiem faktoriem šobrīd būtiskākais jautājums ir darba tirgus. Tas noteikti ir lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā.

Pērn darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē, un algas pērn augušas gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs. Līdz ar ievērojamu minimālās algas palielinājumu algu kāpums šogad varētu būt vēl straujāks nekā pērn, un vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas, visticamāk, sasniegs psiholoģiski zīmīgo 1000 eiro robežu.

Vienlaikus bezdarbs pērnā gada pēdējā ceturksnī noslīdējis jau līdz 8,1%, un šī gada beigās bezdarbs Latvijā varētu būt tuvu 7%. Ja neskaita pirmskrīzes burbuļa īso eiforiju, tad šis būs zemākais bezdarba līmenis Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. Tādēļ nav pārsteigums, ka uzņēmēji arvien vairāk saskaras ar problēmām atrast sev nepieciešamos darbiniekus.

Straujais algu kāpums, protams, ir liels izaicinājums uzņēmējiem, kuriem tas ir jānopelna, tādēļ tuvākie gadi būs ļoti sarežģīti uzņēmumiem un nozarēm, kur algas ir būtiski zem vidējā līmeņa ekonomikas. Šogad gan situācija darba tirgū vēl nebūs kritiska, tādēļ ir pēdējais laiks domāt par investīcijām attīstībā, savas darbības efektivizēšanu un veidiem, kā pelnīt vairāk. Atsevišķās jomās tas var nozīmēt konsolidāciju nozares ietvaros, efektīvākiem uzņēmumiem pārņemot vai izspiežot no tirgus mazāk efektīvos. Jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad latvieši nopietni sāks domāt arī par reemigrāciju.

Pārējie raksti

Latvijas uzņēmēju noskaņojums uzlabojas lēnām
Latvijas ražotāji veiksmīgi izmanto labvēlīgo situāciju globālajos tirgos
Būvniecība atguvusies no krīzes
Lēciens IT nozarē turpināsies