Baltijas ekonomika ir sasniegusi pirms COVID-19 līmeni

Pasaules ekonomika turpina atgūties no COVID-19 pandēmijas.

Pēc ievērojamā ekonomikas krituma pasaulē pērn, šogad lielākajā daļā pasaules valstu ir gaidāma strauja ekonomikas atkopšanās un arī Baltijas valstīs šī gada pirmajā pusē IKP jau ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Uzņēmēju noskaņojums eirozonā, ASV, Ķīnā un citās lielākajās ekonomikās ir ļoti augstā līmenī, un jaunie pasūtījumi pasaules rūpniecībā turpina augt. Vienlaikus, līdz ar pakāpenisku ar COVID-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu attīstītajās valstīs, sāk atveseļoties arī pakalpojumu nozares. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda 2021. gada jūlija prognozēm, pasaules ekonomika 2021. gadā pieaugs par 6% un 2022. gadā par 4,9%. Straujā ekonomikas atkopšanās ir bijusi iespējama pateicoties bezprecedenta monetārajiem un fiskālajiem ekonomikas atbalsta pasākumiem. Tā rezultātā vidējā termiņā eirozonas IKP varētu atgriezties tuvu pirms COVID-19 izaugsmes trajektorijai, savukārt ASV 2023. gadā IKP varētu būt pat augstāks nekā prognozēts pirms COVID-19 pandēmijas. Ekonomikas atkopšanās šobrīd gan ir nevienmērīga, un rūpniecībā negaidīti lielais pieprasījums, kā arī piegādes ķēžu traucējumi ir izraisījuši atsevišķu preču deficītu, piegāžu kavēšanos un izmaksu pieaugumu.

COVID-19 pandēmija un jauni vīrusa izplatības viļņi joprojām ir risks ekonomikai.

Tomēr valstīs ar augstu vakcinācijas līmeni, piemēram, Lielbritānijā vai Izraēlā, šobrīd ir vērojams ievērojami zemāks hospitalizāciju un mirstības līmenis nekā iepriekšējos COVID-19 viļņos. Vīrusam kļūstot mazāk bīstamam, mazinās arī nepieciešamība pēc dažādiem ierobežojumiem un ar to saistītā negatīvā ietekme uz ekonomiku. Baltijā un it īpaši Latvijā šī gada rudens mēnešos gan ir iespējams jauns COVID-19 vilnis, jo vakcinācijas rādītāji joprojām ir krietni zem ES vidējā līmeņa. Tas var nozīmēt jaunus ierobežojumus ekonomikā. Vienlaikus COVID-19 saslimstības pieaugumi ASEAN valstīs un vīrusa uzliesmojumi Ķīnā ar salīdzinoši zemu vakcīnu pārklājumu un “nulles COVID” stratēģiju ir izraisījuši jaunus ierobežojumus pasaules rūpniecībai nozīmīgā reģionā. Tas varētu izraisīt vēl lielākus ražošanas un piegāžu ķēdes traucējumus un izmaksu spiedienu.

Ekonomikā atgriežas inflācija.

Piegādes ķēžu traucējumi un lielais pieprasījums ir izraisījis būtisku dabas resursu, dažādu preču un transporta cenu pieaugumu pasaulē. Kopš pērnā gada vidus naftas cenas pasaulē ir augušas no aptuveni 30-40 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 70 dolāriem par barelu. Tāpat strauji kāpušas pārtikas, metālu un kokmateriālu cenas. Vienlaikus koordinēta monetārā un fiskālā ekspansija ir radījusi bažas par potenciāliem inflācijas riskiem ilgākā termiņā. Labā ziņa gan ir tā, ka vēsturiski resursu cenu pieaugumi pasaulē nav radījuši noturīgu inflācijas līmeņa pieaugumu. Papildu tam kopš vasaras sākuma resursu cenu kāpums ir stabilizējies. Naftas cenas atkal ir noslīdējušas zem 70 ASV dolāriem par barelu, pasaules pārtikas cenas kopš maija ir sarukušas par 3,8%, un būtiski kritušas arī kokmateriālu, kā arī metālu cenas. Tomēr ilgstošāku augstākas inflācijas periodu pasaulē pilnībā nevar izslēgt. Pasaules rūpniecībā joprojām ir vērojami piegāžu ķēžu pārrāvumi un cenu kāpums turpinās, savukārt bezdarbs strauji samazinās. Inflācijas risks šobrīd gan aktuālāks ir ASV, jo tur inflācija līdz šim ir bijusi izteiktāka nekā eirozonā vai Ķīnā, kur inflācija, izņemot enerģijas un pārtikas cenas, joprojām saglabājas zema.

Pasaules ekonomikas izaugsmes tempi ir sasnieguši maksimumu.

Bezprecedenta fiskālie un monetārie atbalsta pasākumi ir veicinājuši pasaules ekonomikas atkopšanos no COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās lejupslīdes, taču šobrīd valdības sāk mazināt fiskālos deficītus un inflācijas pieaugums arvien vairāk liek arī centrālajam bankām domāt par monetāro atbalsta pasākumu ierobežošanu. Pakalpojumu nozaru atvēršana pēc ar COVID-19 saistīto ierobežojumu atcelšanas noteikti veicinās tālāku ekonomikas atkopšanos, tomēr citās nozarēs pieprasījums ir ļoti augsts un varētu drīzāk vājināties. Piemēram, ASV ekonomikā šī ir pirmā recesija vēsturē, kad ir pieaudzis ilglietojuma preču patēriņš. Nedz ražotāji, nedz tirgotāji pandēmijas sākumā šādu situāciju nebija gaidījuši. Tas, kopā ar COVID-19 izraisītajiem fiziskajiem ražošanas un loģistikas pārrāvumiem, ir būtiski samazinājis daudzu preču krājumu līmeni. Faktiski šobrīd pasaules rūpniecība cenšas apmierināt gan tekošo pieprasījumu, gan atjaunot krājumus noliktavās. Krājumu atjaunošanas cikls, visticamāk, turpināsies līdz 2022. gada pirmajai pusei, taču tam var sekot pieprasījuma vājināšanās. Šobrīd gan izaugsmes tempi ir ļoti strauji un to normalizēšanās nav pārsteigums, tomēr pēdējos mēnešos ekonomikas dati lielākajās ekonomikās kļūst mazāk pozitīvi un arvien biežāk ir vājāki nekā tos ir prognozējuši analītiķi. Šādi negatīvi ekonomikas pārsteigumi bieži signalizē par kopējā noskaņojuma maiņu un nav izslēgts, ka globālā makroekonomiskās perspektīvas 2021. gada beigās varētu sākt pasliktināties.

Baltijas valstu ekonomikas ir sasniegušas pirms COVID-19 līmeni.

Spēcīgais ārējais pieprasījums rūpniecībā un augošā globālā tirdzniecība, daļēja ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšana un valsts ekonomikas sildīšanas pasākumi ir veicinājuši ekonomikas atveseļošanos arī Baltijas reģionā. Uzņēmēju noskaņojums Baltijā ir spēcīgs un IKP jau pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Latvijas IKP 2021. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 10,3%. Tikmēr Lietuvā 2. ceturksnī IKP palielinājās līdz 8%, bet Igaunijā jau 2021. gada 1. ceturksnī gada pieaugums pārsniedza 5%. Tā rezultātā Latvijas ekonomika ir atgriezusies pirms Covid-19 līmenī, lai gan 2021. gada 1. ceturksnī Latvijas ekonomika atpalika no Lietuvas un Igaunijas. Tas saistīts ar tālāku kravu kritumu Latvijas tranzīta nozarē, ilgstošākiem ierobežojumiem tirdzniecībā un Lietuvas, kā arī Igaunijas atsevišķu uzņēmumu veiksmīgo darbību. Tomēr atsevišķas pakalpojumu nozares joprojām ietekmē ierobežojumi, vakcinācijas rādītāji Baltijas valstīs ir zemāki par ES vidējo, un pozitīvie izaugsmes rādītāji kopumā maz pasaka par Baltijas ekonomikas spēku un noturību, kā arī izaugsmes potenciālu pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas. Neskatoties uz otro COVID-19 vilni, Baltijas valstu makroekonomiskās prognozes kopš 2020. gada beigām nav būtiski mainījušās, taču ir pieaudzis plānotais valsts budžeta deficīts un parāda līmenis.

Spēcīgais globālais pieprasījums veicina rūpniecības izaugsmi.

Ražotāji Baltijā šobrīd pozitīvi izjūt spēcīgo pieprasījumu pasaules rūpniecībā, jo pieprasījums atsevišķos rūpniecības segmentos pārsniedz piedāvājumu. Tā rezultātā ir samazinājies preču krājumu līmenis, kavējās preču piegādes, kā arī pieaug preču un transporta izmaksas. Tā nav laba ziņa patērētājiem, taču Baltijas ražotājiem tas nozīmē jaunus pasūtījumus, kas šī gada pirmajos 6 mēnešos ir būtiski auguši. 2021. gada jūnijā apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā pieauga par 10,9% salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju, savukārt Lietuvā apstrādes rūpniecības pieaugums sasniedza 21,2% un Igaunijā 10%. Jūnijā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, pozitīvs gada pieaugums fiksēts gandrīz visās rūpniecības apakašnozarēs, un lielākajā daļā ražošanas apjomi jau ir pārsnieguši arī pirms COVID-19 augstāko līmeni. Straujais ražošanas apjomu pieaugums ir bijis viens no faktoriem, kas ir veicinājis arī ekonomikas kopējo atveseļošanos Baltijā. Tomēr COVID-19 delta varianta izplatība Dienvidaustrumāzijas valstīs, kā arī Ķīnā ir negatīvi ietekmējis šo valstu rūpniecību un ostu darbību, tādēļ šī gada nogalē globālās rūpniecībās un piegāžu sistēmas problēmas var kļūt vēl akūtākas. Tas liek domāt, ka krājumu atjaunošanas cikls un rūpniecības pieaugums pasaulē varētu turpināties vismaz līdz 2022. gada sākumam, un tā ir laba ziņa Baltijas ražotājiem.

Bezdarbs ir pieaudzis, tomēr aug arī iedzīvotāju ienākumi

Darba tirgū Baltijā šobrīd ir vērojama paradoksāla situācija. Bezdarbs ir ievērojami pieaudzis, tomēr atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktiskais bezdarbs, ir grūti, jo ekonomiskā aktivitāte ir mākslīgi ierobežota un daudzi strādājoši saņem dīkstāves pabalstus. Kā liecina oficiālās statistikas dati 2020. gada 4. ceturksnī sasniedza 7,9% Latvijā, 7,4% Igaunijā un 9,1% Lietuvā, savukārt šī gada martā reģistrētais bezdarbs Latvijā sasniedza 8,2%. Papildus tam Latvijā vairāk nekā 60’000 cilvēki 2021. gada februārī saņēma dīkstāves pabalstus. Domājams, ka patieso bezdarba līmeni un pandēmijas ilgtermiņa ietekmi uz darba tirgu būs iespējams novērtēt tikai pēc dažādo ierobežojumu atcelšanas. Taču, neskatoties uz bezdarba kāpumu, apjomīga valsts atbalsta rezultātā iedzīvotāju ieņēmumi ir pat pieauguši un mājsaimniecībās, kā arī uzņēmumi strauji uzkrāj līdzekļus. Februārī mājsaimniecību uzkrājumi Baltijā bija 15-22% lielāki nekā pirms pandēmijas sākuma, savukārt Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi bankās 2020. gadā ir auguši par aptuveni 1 miljardu eiro. Vienlaikus pandēmijā esam aizņēmušies piesardzīgi un kredītportfelis būtiski nav audzis. Šie papildus uzkrājumu veido ievērojamu potenciālu resursu atliktajam patēriņam gan pakalpojumu, gan tirdzniecības nozarēs.

Ierobežojumu mazināšana ir veicinājusi patēriņa un mazumtirdzniecības pieaugumu Baltijā.

Līdz ar COVID-19 saistīto ierobežojumu mazināšanu mazumtirdzniecības apgrozījums Baltijā ir atgriezies iepriekšējā līmenī un turpina augt. 2021. gada jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās Latvijā bija par 5,9% lielāks nekā gadu iepriekš, savukārt Lietuvā un Igaunijā tas bija par attiecīgi 15,3% un 12,2% lielāks nekā 2020. gada jūnijā. Tirdzniecības pieaugumu Baltijā 2021. gadā ir veicinājusi gan ierobežotā pakalpojumu pieejamība, gan valstu īstenotie ekonomikas atbalsta pasākumi un relatīvi labā situācija darba tirgū, kā rezultātā iedzīvotāju ienākumi turpina augt. Līdz šim 2021. gadā mazumtirdzniecība Latvijā ir atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas stingrāku ierobežojumu un nedaudz vājākas vispārējās ekonomikas atveseļošanās dēļ. Mūsu klientu kredītkaršu dati liecina par tālāku patēriņa pieaugumu Lietuvā un Latvijā jūlijā un augustā. Vienlaikus COVID-19 pandēmijas laikā Baltijas valstu mājsaimniecības un uzņēmumi ir ievērojami palielinājuši noguldījumus komercbankās un tie varētu veicināt patēriņa kāpumu gada otrajā pusē.

Pakalpojumi joprojām ir vājākais posms Baltijas ekonomikā.

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir kļuvuši mazāki, tomēr tie joprojām būtiski ietekmē atsevišķas pakalpojumu nozares, piemēram, viesnīcas, restorānus un izklaidi. Tāpat ar Covid-19 saistītās prasības ir apgrūtinājušas starptautiskos ceļojumus un ārvalstu tūristu skaits 2021. gadā pagaidām ir par vairāk nekā 80% zemāks nekā 2019. gadā. Tādējādi 2021. gada vasaras ārvalstu tūrisma sezona ir pat vājāka nekā 2020. gadā. Tomēr citās pakalpojumu nozarēs situācija ir labāka. Vietējais tūrisms attīstās un Covid-19 nav būtiski ietekmējis, piemēram, biznesa un IT pakalpojumu eksportu, kas turpina augt. Tomēr Latvijas pakalpojumu eksports arī 2021. gadā turpina atpalikt no Lietuvas un Igaunijas, kas pamatā ir saistīts ar tālāku tranzīta kravu kritumu. Vienlaikus Lietuvai ir bijuši panākumi finanšu tehnoloģiju nozaru attīstībā un Viļņa arvien vairāk kļūst par Baltijas finanšu centru.

Ekonomikas atbalsta pasākumi veicina pieprasījumu būvniecībā.

Būvniecības nozari Baltijā nav būtiski ietekmējuši ar Covid-19 ierobežojumiun 2021. gadā nozarē ir gaidāms pieaugums. Valstu īstenotie ekonomikas sildīšanas pasākumi un pietiekoši augstā privātā sektora aktivitāte, it īpaši dzīvojamo ēku būvniecībā, ir veicinājusi būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojuma strauju uzlabošanos 2021. gada 2. ceturksnī. Nozares darbību šobrīd visvairāk ierobežo materiālu trūkums un pieaugošās būvniecības izmaksas. Būvmateriālu izmaksas 2021. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Baltijā vidēji pieauga par 6-11%, lai gan atsevišķās preču kategorijās, piemēram, kokmateriāli pieaugums bija būtiski lielāks. Arī turpmākajos gados būvniecības attīstības perspektīvas ir pozitīvas. Nekustamo īpašumu tirgū Baltijā joprojām ir liela aktivitāte un nekustamo īpašumu cenas aug, savukārt ar 2022. gadu Baltijas valstīs sāks ieplūst ES ekonomikas atveseļošanas fonda investīcijas un Rail Baltica būvniecība uzņems apgriezienus. Papildu tam ES ekonomikas atveseļošanas fondā Latvijai ir piešķirts ievērojami lielāks finansējums attiecībā pret IKP nekā Lietuvai vai Igaunijai. Tas nozīmē, ka būvniecībā tuvākajos gados šāds pastāv arī zināms pārkaršanas risks, jo COVID-19 pandēmijas ietekmē ir arī ierobežotas iespējas piesaistīt ārvalstu darbiniekus.

Situācija Baltijas darba tirgū uzlabojas, taču joprojām ir neskaidra.

Neskatoties uz otro COVID-19 vilni, situācija Baltijas darba tirgū ir salīdzinoši laba. Bezdarba līmenis 2021. gada 2. ceturksnī sasniedza 7,9% Latvijā, 6,9% Igaunijā un 7,4% Lietuvā, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 7,7%, savukārt darba algas turpina pieaugt. Tomēr vispārējā situācija ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un dažādi valdības atbalsta pasākumi. 2021. gadā mājsaimniecību ienākumi Latvijā ir pieauguši, bet galvenokārt vienreizējo pabalstu dēļ. Vienlaikus, neskatoties uz spēkā esošajiem ierobežojumiem un joprojām augsto bezdarba līmeni, darbaspēka trūkums atkal kļūst par nozīmīgu izaugsmi ierobežojošu faktoru gandrīz visās nozarēs. Tas liek domāt, ka bezdarba rezerves varētu būt mazākas nekā šķiet, taču patieso situāciju darba tirgū būs iespējams pilnībā novērtēt tikai pēc visu ierobežojumu, kā arī valsts atbalsta pasākumu atcelšanas.

Patēriņa cenu inflācija Baltijā ir palielinājusies, bet galvenokārt ārējo faktoru ietekmē.

Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās līdzīgi kā citur pasaulē ir notikusi vienlaikus ar inflācijas pieaugumu, tomēr kopējā patēriņa cenu inflācija joprojām ir mērena, un to galvenokārt ietekmē ārēji faktori, piemēram, enerģijas un pārtikas cenas. Jūlijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,8% salīdzinājumā 2020. gada jūliuā, savukārt Igaunijā un Lietuvā cenas pieauga attiecīgi par 4,9% un 4,3%. Protams, atsevišķu preču un pakalpojumu cenas ir augušas daudz straujāk un būvmateriālu cenas netiek iekļautas patēriņa cenu indeksā. Patēriņa cenas, visticamāk, turpinās pieaugt arī 2022. gada otrajā pusē, jo pasaules cenu kāpumu transmisija uz vietējām cenām notiek ar laika nobīdi. Piemēram, pēdējos mēnešos Baltijā ir augusi elektronerģijas un dabasgāzes cenas. Aukstā ziema, karstā vasara un ekonomikas, it īpaši rūpniecības atkopšanās no COVID-19 pandēmijas krīzes ir palielinājusi elektroenerģijas pieprasījumu. Papildu tam šogad būtiski kāpušas arī emisiju kvotu cenas Eiropā, kas sadārdzina gāzi un no fosīlajiem kurināmajiem ražoto enerģiju. Vienlaikus šovasar ir bijusi mazāk labvēlīgi laika apstākļi mūsu reģiona esošo atjaunojamo resursu ražošanai, bet pārvades savienojumu jaudas ar Zviedriju un Somiju ir ierobežotas. Tas kopā ar joprojām sarežģīto situāciju globālajā ražošanā un loģistikā liek domāt, ka ārējie faktori turpinās radīt cenu pieaugumu spiedienu Baltijā. Un vienlaikus darbaspēka trūkums ražošanas, celtniecības un pakalpojumu nozarēs norāda uz turpmāku algu pieauguma spiedienu, kas varētu veicināt arī straujāku pakalpojumu cenu inflāciju. Šobrīd iekšējo pakalpojumu cenu inflācija saglabājas zema, taču straujāka pieauguma riski noteikti pastāv.

Izaugsme Baltijas reģionā saglabāsies spēcīga arī šī gada otrajā pusē un 2022. gadā.

Investīcijas no ES atveseļošanās fonda, atlikušo COVID-19 ierobežojumu atcelšana un pakalpojumu nozaru atveseļošanās, kā arī ievērojami mājsaimniecību uzkrājumi un spēcīgais ārējais pieprasījums turpinās atbalstīt Baltijas ekonomikas atveseļošanos. Globālās makroekonomikas prognozes ir ļoti pozitīvas, taču pasaules izaugsmi šobrīd veicina bezprecedenta monetārie un fiskālie atbalsta pasākumi. Inflācijas tempu kāpums arvien vairāk liks domāt par šo atbalsta pasākumu mazināšanu un arī Baltijā fiskālo deficītu samazināšana var būt sāpīgāka, nekā šobrīd tiek uzskatīts. Vienlaikus ES fiskālie noteikumi ir apturēti līdz 2023. gadam un Baltijas mājsaimniecības COVID-19 pandēmijas laikā ir uzkrājušas ievērojamus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem, varētu ieplūst ekonomikā. Tāpat nākamgad Baltijā sāks ieplūst ES ekonomikas atveseļošanas fonda investīcijas un, mazinoties ierobežojumiem, pakalpojumu nozares varētu dot vienreizēju 3-4 % IKP pieaugumu.

Ekonomika atrodas dīvainā situācijā un COVID-19 ir tikai viens no riskiem izaugsmei.

COVID-19 pandēmija joprojām ir risks ekonomikai, lai arī citu valstu pieredze rāda, ka vakcīnas ievērojami samazina smagas saslimšanas un mirstības risku. Diemžēl COVID-19 vakcinācijas aptvere Baltijā ir viena no zemākajām Eiropā un būtiski atpaliek arī no kaimiņiem, tādēļ rudenī ir iespējami jauni vīrusa uzliesmojumi un ierobežojumi ekonomikā. Tomēr ekonomika kopumā atrodas ļoti dīvainā situācijā. COVID-19 pandēmija cerams sāk tuvoties beigu fāzei, pasaules ekonomikas izaugsmes tempi ir strauji, bet tos palīdz sasniegt ļoti apjomīgie atbalsta instrumenti. Vienlaikus pakalpojumu nozarēs ir ievērojams atkopšanās potenciāls, tomēr inflācijas kāpums arvien vairāk liek centrālajām bankām un valdībām domāt par atbalsta pasākumu mazināšanu. Tikmēr elektropreču, būvmateriālu un atsevišķu citu ilglietojuma preču patēriņš šobrīd ir ļoti augsts un pakalpojumu nozarēm atkopjoties tas varētu samazināties. Neskaidrība par piegādēm uz rudens, kā arī ziemas iepirkšanās sezonu, liek tirgotājiem veikt pasūtījumus ar rezervi. Īstermiņā tas vēl vairāk palielina pieprasījumu un pastiprina piegāžu problēmas un ražotājiem aug pasūtījumi. Tādēļ pasaules ražošanas un piegāžu sistēmas darbības normalizēšanās prasīs laiku un tā varētu nenotikt ātrāk kā līdz nākamā gada pavasarim. Tomēr nākamgad krājumu līmeņi varētu būt atjaunoti, kas varētu nozīmēt pieprasījuma mazināšanos pasaules rūpniecībā. Par iespējamu pasaules rūpniecības cikla bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākamā gada sākuma, jau šobrīd signalizē Ķīnas ražotāju noskaņojums kritums pēdējos mēnešos un kreditēšanas ātruma sarukums. Iepriekšējos gados tas ir signalizējis pasaules ražošanas pieprasījuma vājināšanos turpmākajos 9–12 mēnešos. Arī Rietumvalstu ekonomikas atbalsta pasākumi tiek mazināti, tādēļ algu inflācijas spirāles pārkaršanas draudi man šobrīd šķiet mazi. Tomēr ilgstošāku inflācijas periodu pilnībā nevar izslēgt un tas varētu likt centrālajām bankām straujāk ierobežot ekonomikas sildīšanas pasākumus. Šobrīd gan nav pamata domāt, ka izaugsme Baltijā neturpināsies. Pieauguma tempi noteikti kļūs lēnāki, bet bremzēšanās notiek no ļoti augsta pieauguma līmeņa, tomēr ekonomikas izaugsmes prognozes 2022. gadam Baltijā var izrādīties pārāk optimistiskas.

Ar detalizētāku informāciju aicinām iepazīties šeit:​