Baltijas valstis veiksmīgi atkopjas no COVID-19 šoka, bet nenoteiktība saglabājas

Ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs un Latvijā šogad būs ievērojami mazāka nekā tika prognozēts krīzes sākumā

COVID-19 vīrusa straujā izplatība pēdējo mēnešu laikā ir būtiski ierobežojusi daudzu nozaru darbību un izraisījusi ļoti spēcīgu pasaules, kā arī Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdi. Sākotnēji lielā nenoteiktība lika strauji mazināt ekonomikas izaugsmes prognozes, taču šobrīd ir skaidrs, ka sliktākie scenāriji pagaidām nav piepildījušies, un ekonomiskās aktivitātes kritums Baltijā 2020. gadā būs ievērojami mazāks nekā daudzās citās Eiropas, kā arī pasaules valstīs. Šī gada otrajā ceturksnī eirozonas IKP samazinājās 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tikmēr Latvijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 8,9%, savukārt Lietuvā un Igaunijā IKP samazinājās par attiecīgi 4,2%, un 6,9%.

Īstermiņa ekonomikas rādītāji liecina, ka šīs krīzes zemākais punkts tika sasniegts aprīļa vidū, un kopš tā laikā ekonomikas atveseļošanās ir bijusi negaidīti strauja. Efektīva COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošana, sabalansēta ekonomikas attīstība pirms krīzes un pietiekami efektīvi ekonomikas atbalsta pasākumi ir palīdzējuši mazināt šoka negatīvo ietekmi. Tāpat krīzes smagi skarto tūrisma un izklaides nozaru nozīme Baltijas valstu ekonomikās ir mazāka nekā citur Eiropā. Šie faktori atspoguļojas arī arvien pozitīvākās ekonomikas attīstības prognozēs.

Pasaules ekonomikā redzami būtiski uzlabojumi, bet krīze vēl nav beigusies

Tāpat kā Baltijas valstīs arī pasaules ekonomikā kopumā kopš aprīļa ir redzami būtiski uzlabojumi. Uzņēmēju noskaņojums pasaules lielākajās ekonomikās ir atgriezies pozitīvajā teritorijā, eksporta pasūtījumi rūpniecībā ir atguvušies no kritiena pavasarī un liecina par stabilizāciju pasaules tirdzniecībā. Lieli nopelni globālās ekonomikas stabilizācijā ir bezprecedenta monetārajiem un fiskālajiem stimula pasākumiem, taču COVID-19 turpina izplatīties pasaulē, bezdarbs joprojām ir būtiski virs iepriekšējā līmeņa un vairākās valstīs uzņēmēju noskaņojuma radītāji augustā atkal pasliktinājušies. Arī dažādi citi īstermiņa indikatori, piemēram, maksājumu karšu apgrozījums, iedzīvotāju mobilitāte, aviācijas lidojumu un restorānu apmeklējumu skaits, liecina, ka ekonomikas atkopšanās lielā daļā pasaules pagaidām ir nepilnīga un sākotnējais lēciens pēc fiziskās distancēšanās ierobežojumu atcelšanas ir beidzies. Finanšu tirgos gan joprojām ir vērojams zināms optimisms, taču arī tur ir sākušās svārstības. Cerams, ka tas nav signāls par jaunu lejupslīdi, tomēr pasaules ekonomikā tuvākajos mēnešos noteikti iespējami nepatīkami pārsteigumi.

Plaisas starp Baltijas valstīm, visticamāk, nepieaugs

Lai arī IKP kritums Latvijā un Igaunijā otrajā ceturksnī bija ievērojami lielāks nekā Lietuvā, šīs drīzāk ir īstermiņa atšķirības, un šobrīd, manuprāt, nav pamata runāt par jaunu plaisu veidošanos starp Baltijas valstīm. Piemēram, Google un Apple iedzīvotāju mobilitātes, maksājumu karšu apgrozījuma, mazumtirdzniecības un rūpniecības rādītāju dinamika kopš krīzes sākuma Baltijas valstīs ir bijusi ļoti līdzīga. Latviju vairāk nekā pārējās Baltijas valstis ir ietekmējušas problēmas aviācijas un tranzīta nozarēs, kā arī Baltijas valstīs ir bijusi atšķirīga pieeja ekonomikas atbalsta pasākumiem. Bet šie ir pārejoši faktori, un bezdarba pieaugums Baltijā ir bijis identisks, tādēļ turpmākajos ceturkšņos atšķirībām ekonomikas sniegumos vajadzētu mazināties.

Ekonomikas atkopšanās ir bijusi strauja, bet nepilnīga

Otrais ceturksnis noteikti bija šīs krīzes zemākais punkts, un ekonomikas aktivitāte vasaras mēnešos Baltijā bija būtiski augstāka nekā aprīlī vai maijā. Tas nozīmē, ka trešajā ceturksnī Baltijas IKP rādītāji ievērojami uzlabosies, un gadā kopumā IKP kritums nevienā no valstīm nepārsniegs 5%. Tomēr šobrīd arvien vairāk ir redzami signāli, ka sākotnēji straujā atkopšanās fāze ekonomikā ir noslēgusies, un uzlabojumi kļūst gausāki. Bezdarbs Latvijā un Lietuvā pārsniedz 8%, algas kāpums ir sabremzējies, un dažādi ekonomikas noskaņojuma rādītāji Eiropā augustā liecina par tikai mērenu ekonomikas atkopšanos mūsu galvenajos eksporta tirgos. Arī vakanču skaits nav atgriezies iepriekšējā līmenī, un kopš jūlija Latvijā tas vairs nepieaug. Vienlaikus COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits Baltijas valstīs atkal ir sācis augt, un tas rada jaunus riskus. Tas viss liek domāt, ka ekonomikas izaugsme nākamgad varētu būt lēnāka nekā prognozēts, un iepriekšējo IKP līmeni Baltija varētu sasniegt tikai 2022. gadā.

Mazumtirdzniecība Baltijā ir sasniegusi iepriekšējo līmeni

Noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Baltijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika prognozēts krīzes sākumā. Mazumtirdzniecībā Baltijā jau maijā un jūnijā tika fiksēts pozitīvs pieaugums pret iepriekšējo gadu, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem. Vislabāk šajā laikā ir klājies interneta veikaliem, kā arī dažādiem būvmateriālu, mēbeļu, sporta, atpūtas un elektropreču tirgotājiem. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un situācija tirdzniecībā šobrīd noteikti ir ievērojama labāka nekā ekonomikā kopumā. Ir skaidrs, ka COVID-19 izplatības riski tirdzniecībā ir mazāki nekā izklaides un citās pakalpojumu nozarēs, kuru darbība joprojām ir ierobežota.

Krīzē visgrūtāk klājies atsevišķām pakalpojumu nozarēm

IKP dati liecina, ka otrajā ceturksnī Baltijā vislielākie kritumu fiksēti viesnīcu un restorānu, mākslas un izklaides, kā arī transporta pakalpojumu nozarēs. Šo nozaru izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarukusi par vairāk nekā 20% un atsevišķos gadījumos pat par vairāk nekā 50%. Līdzīgas tendences vērojamas arī mūsu klientu maksājumu karšu apgrozījuma datos. Piemēram, izdevumi izklaides un viesnīcu pakalpojumiem joprojām par vismaz 30% atpaliek no pirms COVID-19 līmeņa, savukārt tēriņi aviācijas pakalpojumiem ir sarukuši par vairāk nekā 70%. Daļa no šiem izdevumiem šobrīd varētu būt novirzīta preču patēriņam, kas vismaz daļēji izskaidro negaidīti pozitīvo mazumtirdzniecības sniegumu. Vasaras mēnešos pakalpojumu nozaru sniegums gan ir jūtami uzlabojies, ko veicināja arī Baltijas ceļošanas burbuļa izveide. Taču ir skaidrs, ka atgriešanās pie iepriekšējā līmeņa šajās nozarēs būs iespējama vien tad, kad pret COVID-19 vīrusu būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana.

Rūpniecība un eksports pagaidām atpaliek no tirdzniecības

Īstermiņā Baltijas valstu ekonomikas atkopšanos ir veicinājis iekšējais patēriņš, taču arī rūpniecībā un eksportā ir vērojami būtiski uzlabojumi salīdzinājumā ar pavasara mēnešiem. Jūlijā apstrādes rūpniecības izlaide un preču eksporta apjomi Baltijā jau bija tuvi vai pat pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Tas ir ievērojami labāks sniegums nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un apstrādes rūpniecībā kopumā šogad būs vien neliels kritums. Pozitīvais sniegums saistīts gan ar efektīvu COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanu, kas deva iespēju izmantot ražošanas pārrāvumus citviet un iegūt jaunus pasūtījumus, gan ar patēriņa struktūras izmaiņām pēc COVID-19 periodā, kas ir bijušas labvēlīgas Baltijas ražotājiem. Vienlaikus straujš izaugsmes turpinājums rūpniecībā tuvākajos mēnešos ir maz ticams. Eiropā uzņēmumu noskaņojuma rādītāji augustā ir nedaudz pasliktinājušies un tālāka izaugsme būs atkarīga gan no panākumiem cīņā ar COVID-19, gan no ekonomikas atbalsta programmu efektivitātes.

COVID-19 pandēmija ir mainījusi patēriņa un ekonomikas struktūru

Attālinātā strādāšana un fiziskās distancēšanās pasākumi pēdējos mēnešos ir būtiski mainījuši patērētāju uzvedību, un tas ietekmē arī ekonomikas rādītājus. Tas izpaužas ne tikai kā patēriņa pārvietošanās no pakalpojumiem uz tirdzniecību. Vairāk pavadot laiku mājās, parādās vēlme labiekārtot mājokli un, piemēram, iekārtot tajā darba vietu. Tā rezultāta ir ievērojami audzis pieprasījums pēc būvmateriāliem un mēbelēm, kā arī citām izklaides un atpūtas iespējām mazinoties - pēc sporta aprīkojuma. Tāpat daudzviet pasaulē ir pieaugusi interese par privātmāju iegādi, un tas ir veicinājis būvniecības kāpumu, kā rezultātā kokmateriālu cenas ASV biržās ir sasniegušas rekordlielus augstumus. Arī Baltijas valstīs ir augusi interese par privātmājām, savukārt aktivitāte dzīvokļu segmentā joprojām atpaliek no iepriekšējā līmeņa. Šobrīd ir grūti spriest, cik šīs izmaiņas ir paliekošas vai pārejošas, bet tam jau ir būtiska ietekme uz ekonomikas rādītājiem.

Bezdarbs ir pieaudzis mazāk nekā prognozēts

Līdz ar ekonomiskās aktivitātes kritumu, otrajā ceturksnī Baltijā jūtami ir pieaudzis arī bezdarba līmenis, taču kāpums pagaidām ir bijis mazāks nekā gaidīts. Latvijā un Lietuvā bezdarba līmenis otrajā ceturksnī sasniedza 8,6% no aptuveni 6% 2019. gada nogalē, savukārt Igaunijā bezdarbs pieaudzis no 4,1% iepriekšējā gada nogalē līdz 7,1%. Tas ir ievērojams pieaugums, tomēr ekonomiskā aktivitāte kopš aprīļa ir ievērojami uzlabojusies, un būtisks tālāks bezdarba kāpums šķiet maz ticams. Latvijā kopš jūlija vidus reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies no 8,6% līdz 8,1%, pat neskatoties uz dīkstāves pabalstu izmaksas pārtraukšanu. Arī darba tirgū COVID-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi tūrisma, izklaides un citās pakalpojumu nozares. Šo nozaru darbība joprojām ir daļēji ierobežota. Tikmēr citās nozarēs uzņēmēju gaidas par nodarbināto skaita izmaiņām uzlabojas, bet tās joprojām ir negatīvas. Tādēļ atgriešanās iepriekšējā bezdarba līmenī prasīs laiku. Tas kopā ar ievērojami lēnāku darba samaksas kāpumu ir samazinājis iedzīvotāju ienākumus, un turpmākajos mēnešos šīs izmaiņas atspoguļosies arī patēriņa dinamikā.

COVID-19 šoks samazinājis patēriņa cenu inflāciju Baltijā Latvijā un eirozonā

Līdz ar ekonomiskās aktivitātes kritumu un bezdarba kāpumu Baltijā ir būtiski samazinājusies inflācija, un atsevišķos mēnešos ir fiksēta pat deflācija. Bezdarba līmeņa kāpums ir ievērojami piebremzējis pakalpojumu cenu pieaugumu, tomēr liela loma zemajā inflācijā ir arī naftas cenu kritumam. Tas ir samazinājis degvielas cenas, un naftas cenu ietekmi redzam arī zemākos siltumenerģijas tarifos. Vienlaikus lielie budžeta deficīti un monetārie ekonomikas stimulēšanas pasākumi pasaulē ir radījuši jautājumu, vai tuvākajos gados nav gaidāms straujāks inflācijas pieaugums? Iespējams, tomēr līdzīgas bažas bija arī pēc 2009. gada finanšu krīzes, un līdz šim tās ir bijušas nepamatotas. Bezdarba pieaugums pasaulē bremzēs algu kāpumu, COVID-19 vīruss joprojām ir būtisks risks ekonomikas attīstībai, privātais sektors ir piesardzīgs attiecībā pret jaunām investīcijām, un arī patērētāju inflācijas gaidas nav būtiski mainījušās. Tas viss ierobežo iespējamo patēriņa cenu kāpumu, un īstermiņā deflācija joprojām ir lielāks risks nekā inflācija.

Krīzes smagākais posms ir pārvarēts, bet riski joprojām ir būtiski

COVID-19 sākotnējais šoks ekonomikā ir pārvarēts, un daudzi ekonomikas rādītāji uzlabojas. Tomēr recesija nedz Latvijā, nedz pasaulē, visticamāk, pilnībā vēl nav beigusies, un nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Lielāko risku izaugsmei šobrīd noteikti rada iespējamais COVID-19 otrais vilnis, taču ir arī citi riski. Politiskā situācija pasaulē kopumā, kā arī daudzās valstīs atsevišķi, ir nestabila, savukārt finanšu tirgos vērojams iespējams nepamatots optimisms. Tāpat ekonomikas pilnvērtīgu atveseļošanos apdraud arī dažādi recesijas procesi, piemēram, ilgtermiņa bezdarba un maksātnespēju pieaugums, krīzes laikā atliktās investīcijas, kā arī patērētāju pārliecības kritums. Piemēram, Baltijā COVID-19 šoks tiešā veidā būvniecības nozari neietekmēja, taču būvnieku noskaņojums ir būtiski pasliktinājies un norāda uz būvniecības apjomu kritumu gada otrajā pusē, jo privātais sektors ir būtiski samazinājis savus investīciju plānus. Tas ietekmēs gan ekonomiku, gan nodarbinātību, un bremzēs izaugsmi, pat ja COVID-19 riski mazināsies.

Ekonomikai kopumā joprojām ir svarīgs fiskālais un monetārais atbalsts

Labāks nekā gaidīts ekonomikas sniegums rada jautājumus par to, cik daudz papildus vēl ir nepieciešams stimulēt ekonomikas izaugsmi. Pagaidām neviena no Baltijas valstīm nav pielaidusi būtiskas kļūdas krīzes vadībā. Tomēr, manuprāt, tuvākajos gados ir risks gan pārlieku pārstimulēt ekonomiku, nevajadzīgi palielinot valsts parādu un karsējot būvniecības nozari, gan nepietiekoši atbalstīt izaugsmi, pārāk strauji mazinot deficītu. Papildus valsts budžeta tēriņiem tuvākajos gados Latvijas ekonomikā ieplūdīs būtiski ES atjaunošanas fonda līdzekļi, un ir ļoti svarīgi šos līdzekļus saprātīgi investēt ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai.

Ar detalizētāku informāciju aicinām iepazīties šeit:​